Organizācija “SUS Inima” ir palīdzējusi tūkstošiem ukraiņu bēgļu atrast mājvietu, apgādāties ar dzīvei visnepieciešamākajām lietām un iegūt izglītību. Tā piedāvā arī psiholoģisko atbalstu kara traumu pārvarēšanai. Pašlaik tiek veidota infrastruktūra, kas bēgļiem palīdzēs orientēties Rumānijas ekonomiskajā un juridiskajā sistēmā. Viss šis darbs ir vērsts uz to, lai viņu integrācija Rumānijas sabiedrībā notiktu pēc iespējas veiksmīgāk un viņi justos kā mājās. Mēs sarunājāmies ar Lu Knobloch no organizācijas “SUS Inima”

EESK Info: Kas jūs pamudināja sākt projektu vai iniciatīvu?

“SUS INIMA” savu palīdzības programmu un programmu reaģēšanai krīzes situācijā izveidoja, jo vietējā līmenī bija nepieciešams kāds, kas varētu sadarboties ar publiskām un privātām struktūrām tā, lai būtu nodrošināta gan pārredzamība, gan sadarbības platforma, kas būtu piemērota visām tām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt palīdzību. Lielākā daļa bēgļu no Ukrainas bija sievietes un bērni. Daudzi no viņiem ārzemēs atradās pirmo reizi un bez pieredzes administratīvu jautājumu kārtošanā, braucienu plānošanā utml. Situāciju vēl vairāk sarežģīja valodas barjera.

Kāda bija attieksme pret jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Vai varat minēt piemēru, ja tāds ir?)

Sākumā mūsu piedāvātā palīdzība tika pieņemta diezgan atturīgi, tomēr pakāpeniski palielinājās to cilvēku skaits, kas bija pateicīgi par dažādo veidu palīdzību, atbalstu un par daudzajiem pakalpojumiem – izmitināšanu, transportu, pamatvajadzību nodrošināšanu (pārtika un krīzes pārvarēšanas iniciatīvas), kā arī izglītību.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai jūs jau plānojat jaunus projektus?

Šis finansējums tiks izmantots divos nolūkos: 1) psiholoģiskais atbalsts bēgļiem, pirmkārt, bērniem traumu pārvarēšanai; 2) jaunas iniciatīvas radīšana, kuras mērķis būs ekonomiskā un sociālā kohēzija – tādas infrastruktūras veidošana, kas varētu palīdzēt bēgļiem iegūt pamatzināšanas par Rumānijas tiesisko un ekonomisko sistēmu, aktīvi veicināt nodarbinātību, palīdzēt darba meklēšanā vai vietējo uzņēmumu atvēršanā. Rezultātā tiks veicināts aktīvs pilsoniskums un ilgtspējīga iekļautība sabiedrībā.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

• Tām aktīvi jāveido sadarbība ar vietējām iestādēm, ieinteresētajām personām un nevalstiskajām organizācijām, nevis jākonkurē ar tām.
• Un iecerēto programmu vai iniciatīvu pamatā jābūt izpētei par to, kāda palīdzība cilvēkiem reāli ir vajadzīga.

Vai uzskatāt, ka var izsīkt solidaritāte ar Ukrainas bēgļiem, ja karš Ukrainā turpināsies? Ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas var darīt un kas tām būtu jādara, lai tā nenotiktu? Vai pozitīva loma šajā ziņā varētu būt Eiropas Savienībai?

Solidaritātes līmenis joprojām ir ļoti augsts. Tomēr vietējās sabiedrības sniegtās palīdzības apjoms samazinās, jo izsīkst resursi. Viens no risinājumiem, kā apmierināt pastāvošās vajadzības, ir tāds atbalsts un palīdzība, kas bēgļiem palīdzētu integrēties vietējā sabiedrībā. Papildus tam ir iespējams zināmā mērā vienkāršot administratīvās prasības un procedūras, kas Ukrainas bēgļiem jāveic, lai varētu iegūt darbu, atvērt uzņēmumu, iegūt bankas kontu, saņemt apdrošināšanu un medicīnas pakalpojumus. Tas ir nepieciešams, lai ilgtspējīgi samazinātos finansiālā atkarība no ārējiem resursiem. Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska loma palīdzības organizēšanā un sniegšanā, kā arī bēgļu atbalsta jomā. Eiropas Savienība var palīdzēt, veidodama plašākus tīklus EK līmenī, tā var atbalstīt un atvieglot to zināšanu apmaiņu, kas var būt noderīgas visām iesaistītajām pusēm: palīdzības sniedzējiem un saņēmējiem.