EESK info

Pirmās vietas ieguvējs Fundación Secretariado Gitano (Spānija) 2013. gadā sāka projektu “Mācīšanās darot”. Desmit projekta īstenošanas gados vairāk nekā puse projektā iesaistīto romu jauniešu atrada darbu un trešā daļa atgriezās izglītības sistēmā, lai iegūtu obligāto vidējo izglītību. Taču pārsteidzošākais ir tas, ka 87 % gados jauno projekta dalībnieku apgalvo, ka viņu dzīve ir uzlabojusies, un 94 % uzņēmumu, kas piedalījās projektā, nodarbinot šos jauniešus, pauda gatavību to darīt vēlreiz. Vairāk pastāstīja šā nodibinājuma pārstāvis Raúl Pérez.

EESK Info: Kas jūs pamudināja sākt projektu vai iniciatīvu?
Projekta “Aprender Trabajando” (“Mācīšanās darot”) īstenošana sākās 2013. gadā, kad pasaules tautsaimniecībā bija iestājusies smaga krīze, kas Spānijā izraisīja arī strauju bezdarba pieaugumu. Tas smagi skāra gados jaunākos iedzīvotājus: “2013. gadā jauniešu bezdarbs bija sasniedzis nepieņemami augstu līmeni, proti, 55,48 %” (Ziņojums par jaunatni un darba tirgu, 2014. gads, Nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrija). No Spānijā dzīvojošiem romiem 60 % ir jaunāki par 30 gadiem, un viņu bezdarba līmenis parasti ir trīs reizes augstāks nekā visas sabiedrības bezdarba līmenis. Romu stāvokli pasliktina tas, ka viņiem bieži nav obligātās pamatkvalifikācijas (tikai 17 % ir ieguvuši obligāto izglītību) un viņiem nav ne apmācības, ne iepriekšējas darba pieredzes (66 % romu jauniešu nemācās un nestrādā) (Salīdzinošs pētījums par Spānijas romu iedzīvotāju stāvokli nodarbinātības un nabadzības jomā (2018. gads). Fundación Secretariado Gitano).

Valsts, reaģējot uz šo situāciju, īsteno dažādus pasākumus (piemēram, Uzņēmējdarbības un jaunatnes nodarbinātības stratēģiju 2013.–2016. gadam), savukārt ES līmenī tiek nodrošināta, piemēram, Garantija jauniešiem. Fundación Secretariado Gitano, kas tolaik saņēma finansējumu no ESF darbības programmas “Cīņa pret diskrimināciju”, lai izstrādātu romu tautības iedzīvotāju apmācības un nodarbinātības programmu “Acceder”, bija (Eiropas fondu dota) iespēja izmēģināt jaunu modeli mazaizsargātu romu jauniešu apmācībai.

Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Vai varat minēt kādu piemēru?)
Desmit projekta “Aprender Trabajando” īstenošanas gados apmācīti vairāk nekā 3500 romi, kas nemācās un nestrādā, ir jaunāki par 30 gadiem un kas guva labumu no valstī īstenotās programmas “Garantija jauniešiem”. Tas deva iespēju 55 % atrast darbu un 32 % atgriezties izglītības sistēmā, lai iegūtu obligāto vidējo izglītību. 87 % jauniešu, kas piedalījās programmā, apgalvo, ka viņu dzīve ir uzlabojusies, un 94 % partneruzņēmumu pauda gatavību vēlreiz sadarboties ar “Aprender Trabajando” (Ziņojums par “Aprender Trabajando” īstenošanu 2013.–2021. gadā).

Turpinājumā divu bijušo “Aprender Trabajando” dalībnieku liecības, kuras var noskatīties video, kas tika uzņemts par godu mūsu desmitgadei: 10 gadi. Aprender Trabajando, 2022:
“Es divus gadus biju bez darba. Galu galā zaudējām pajumti, klīdām no vienas vietas uz citu, bez saprašanas, kur nonāksim. Es sazinājos ar “Aprender Trabajando”, jo gribēju apgūt profesiju un atrast darbu.” To mums teica Manuel Lizárraga, kurš projektā “Aprender Trabajando” piedalījās Fundación Secretariado Gitano galvenajā mītnē, kas atrodas Burgosā. Viņš pašlaik ir uzņēmuma “Alcampo” darbinieks.
Maria Bruno lepni stāsta: “Es gribu strādāt un atraisīt savu potenciālu kā jebkurš no mums. Piederība romu tautībai nenozīmē, ka tas nav iespējams.” Maria projektā “Aprender Trabajando” piedalījās Madridē, kur viņai palīdzēja uzņēmums “Bricodepot”, kas atrodas Hetafē. “Man patiešām patīk iet uz darbu. Uzņēmums ir lielisks, un man apkārt ir brīnišķīgi cilvēki. Viņi izturas pret mani kā pret cilvēku, nevis kā pret jaunu darbinieci vai jaunu romu tautības pārstāvi.”

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai plānojat arī jaunus projektus?
Kopš pirmsākumiem programmas “Acceder” un “Aprender Trabajando” galvenokārt tiek īstenotas lielākajās Spānijas pilsētās un bieži uzsvaru liek uz nodarbinātību pakalpojumu sektorā, pārsvarā pilsētās. Tas liecina par programmu ierobežoto raksturu, proti, to, ka tiek atstumti lauku rajonos dzīvojošie romi, kuri nodarbinātības pieejamības jomā saskaras ar līdzīgām diskriminācijas problēmām vai ierobežojumiem kā pilsētās dzīvojošie, bet kuriem nav tādu pašu iespēju saņemt atbalstu.

Tādēļ viens uzdevums būs attiecināt programmas uz iespējami daudziem romiem un pielāgot modeli, lai aptvertu tās teritorijas, kur dzīvo daudzi romi, taču kur organizācijai nav biroja (galvenokārt lauku rajonos), un iesaistītu uzņēmumus, kas nedarbojas tādās ierastās nozarēs kā tirdzniecība un viesmīlība.

Tāpēc, ja vien iespējams, plānojam izlietot šos līdzekļus, lai finansētu pētījumu (daļu pētījuma) un pielāgotu “Aprender Trabajando” modeli ar mērķi aptvert lauku apvidus un citas nozares, kas nav tirdzniecība un viesmīlība.
Ja galu galā nebūs iespējams šos līdzekļus atvēlēt šim pētījumam, tie tiks ieguldīti pašā projektā “Aprender Trabajando”, lai iegādātos materiālus teorētiskā posma pasākumiem.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

• Ja jums padomā projekts, kura mērķis ir integrācija darba tirgū, jāatceras, ka plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā ir jāiesaista uzņēmumi.
• Svarīgi ir sākt ar izmēģinājuma projektiem un jau pašā sākumā paredzēt to izvēršanu, ja pieredze izrādīsies pozitīva.
• Jāformulē gan nevalstiskajās organizācijās, gan uzņēmumos nodarbināto pasniedzēju uzdevumi un jānodrošina skaidrība par abu pušu saziņu un koordināciju.
• Teorētiskā un praktiskā mācīšanās ir jāapvieno reālā darba vidē, jo tas ir taisnākais ceļš uz apmācību, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, un uz turpmākajām nodarbinātības iespējām.
• Apmācības kursi un process ir jāpielāgo mērķgrupas vajadzībām un apstākļiem, lai nodrošinātu, ka šīm personām ir vienādas iespējas piekļūt apmācībai un nodarbinātības resursiem.

Vai uzskatāt, ka ES pietiekami palīdz nelabvēlīgā situācijā nonākušiem jauniešiem? Vai varat dot padomu vai ieteikt konkrētus pasākumus?
Jāizveido mehānismi, lai nodrošinātu, ka valstis (valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī) īsteno efektīvus projektus, kuru mērķis ir darba tirgū integrēt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, un ka šie projekti patiešām sasniedz tos, kuriem tie visvairāk vajadzīgi, piemēram, romus. Būtiski ir nodrošināt, ka rīcībai ir ilgtermiņa dimensija, bez kuras nevarēs panākt reālas pārmaiņas šo jauniešu dzīvē.
Tāpēc ES fondu piešķirtais līdzfinansējums varētu būt lielāks, lai atvieglotu ieguldījumus minētajos pasākumos.
Kad ES līdzekļu izlietošana ir saistīta ar pieņemšanu darbā (piemēram, lielie ieguldījumi, ko veic vai veiks ar Eiropas atveseļošanas instrumenta līdzekļiem), būtu jāmudina iekļaut noteikumus, kas pieprasa nodarbināt nelabvēlīgā situācijā esošos jauniešus.

“Superpower School” audzēkņi, no kuriem lielākā daļa ir jaunieši, kam draud sociālā atstumtība, ne tikai attīsta savas prasmes un talantus tādās jomās kā pavārmāksla, fotografēšana un rakstniecība. Skola, ko kā brīvprātīgo programmu pārvalda Portugāles apvienība “Movimento Transformers”, viņiem arī nodrošina tādas prasmes un zināšanas, kas viņiem palīdzēs veidot pašnovērtējumu un kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem. Vairāk par šo iniciatīvu mums pastāstīja “Movimento Transformers” pārstāve Joana Moreira.

EESK Info: Kas jūs pamudināja sākt šo projektu jeb iniciatīvu?

Mēs uzskatām, ka iemesls, kāpēc jaunieši neiesaistās, ir nevis tas, ka viņi nevēlas kaut ko mainīt, bet gan tas, ka viņi vēl nav atraduši labāko veidu, kā to izdarīt. Tāpēc mēs izveidojām Transformatoru kustību, ļaujot jauniešiem sniegt ieguldījumu savās kopienās, izmantojot savus talantus.

Kāda ir attieksme pret jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt?

Projekts ir bijis veiksmīgs, un mēs jau esam piesaistījuši vairāk nekā 6000 jauniešu visā valstī. Daudzi no mūsu praktikantiem ir kļuvuši par mentoriem, daloties ar prasmēm, ko viņi apguvuši kopā ar citiem jauniešiem, veidojot neformālu zināšanu ciklu un reālu sistēmisku ietekmi.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai jūs jau plānojat jaunus projektus?

Ar šo finansējumu mēs varēsim palielināt savu ietekmi, strādājot ar vairāk jauniešiem valsts līmenī. Atsāksim arī mūsu ikgadējo pasākumu “TCONF” (jauniešu rīkota konference jauniešiem), šogad koncentrējoties uz jauniešu garīgo veselību.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

Lai strādātu kopā ar citiem, jābūt atbalsta stratēģijai, savās komandās jāiesaista labākie cilvēki un vajadzības gadījumā jālūdz palīdzība. Uzskatām, ka čempionātos nekad netiek uzvarēts vienatnē, un mums vienmēr būs vajadzīgi sabiedrotie, lai mēs varētu panākt reālas pārmaiņas publiskajā politikā un veidot pozitīvu ietekmi.

Vai, jūsuprāt, ES dara pietiekami daudz, lai palīdzētu nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem? Vai jums būtu kādi padomi vai ieteikumi konkrētām darbībām?

Uzskatu, ka ceļš ir labi apgūts, izmantojot apmaiņas programmas jauniešiem, lai viņi iepazītu pasauli, sniedzot viņiem apmācības un līdzdalības iespējas. Tomēr es vēlētos, lai tiktu vairāk kopīgota citu organizāciju paraugprakse, jo pastāv metodes, kas var sniegties pāri robežām, piemēram, mūsu “Superpower Schools” programma, kuru varētu īstenot jebkura ES organizācija, kas strādā ar nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem.

Apvienība “Agevolando” ir Itālijas brīvprātīgo organizācija, kas apvieno nepilngadīgos un pieaugušus jauniešus, kuri daļu bērnības vai visu savu bērnību ir pavadījuši aprūpē un kuriem šī sistēma ir jāatstāj, lai dzīvotu patstāvīgi. Tā kā šī pāreja nebūt nav vienkārša, “Agevolando” izveidoja projektu, kas ieguva 2022. gada balvu pilsoniskajai sabiedrībai jaunatnes kategorijā – Care Leavers Network (CLN). Tā mērķis ir radīt telpu aprūpes atstājējiem, lai viņi varētu nākt klajā ar saviem priekšlikumiem un risinājumiem un kļūt par galvenajiem dalībniekiem tādas aprūpes sistēmas izveidē, kas patiešām atbilst viņu vajadzībām, kā arī padarīt ceļu uz pieaugušo dzīvi pēc iespējas līdzenāku ikvienam, kurš ir viņu situācijā.  Mums bija iespēja parunāt ar projekta “Care Leavers’ Network” priekšsēdētāju Federico Zullo un projekta vadītāju Cecilia Dante.

EESK info: Kas jūs pamudināja sākt šo iniciatīvu?

CLN (Care Leavers Network) tika izveidots pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka “aprūpes atstājējiem”, kas aktīvi iesaistījušies apvienībā “Agevolando”, ir vajadzīga viņiem īpaši veltīta telpa, lai viņi varētu savā starpā “salīdzināt piezīmes” un kopīgi nākt klajā ar priekšlikumiem par aprūpes sistēmas uzlabošanu un turpmāko pāreju uz pieaugušo dzīvi Itālijā un Eiropā. “Agevolando” izvēlējās veicināt aprūpes atstājējiem sniegto atbalstu, īstenojot šo projektu, kas kopš 2013. gada ir viņiem ļāvis uzņemties vadošo lomu priekšlikumu ierosināšanā un diskusijās ar iestādēm un profesionāļiem, kas rada reālas pārmaiņas bērnu aprūpes sistēmā un “aprūpes atstāšanā” Itālijā.

Kāda ir attieksme pret jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? Ja piekrītat, vai varat minēt kādu piemēru?
Projektu ir ļoti labi uzņēmušas iestādes, kas mūsu valstī nodarbojas ar bērniem, gan vietējā, gan valsts līmenī. 2015. gadā Garante Nazionale per l’Infanzia e l’Adolescenza (Itālijas bērnu un pusaudžu tiesībsargs) vēlējās atbalstīt CLN paplašināšanu, lai tā kļūtu par valsts iestādi, kas agrāk pastāvēja tikai Emīlijā-Romanjā, un kopš tā laika daudzos reģionos tajā ir iesaistīti aprūpes atstājēji, un katru gadu ir lūgumi tajā iesaistīt arī citus, kas liecina par projekta vērtības atzīšanu. Jaunieši, kas iesaistīti KLN, ļoti augstu vērtē tā mērķus un rezultātus gan saistībā ar viņu ieteikumu ietekmi uz likumdošanu un profesionālo kultūru, gan saistībā ar attiecībām, kas ir izveidojušās viņu starpā, un savstarpēju atbalstu, kā arī ar kontaktpersonām – iesaistītajiem pieaugušajiem, kuri seko līdzi viņu progresam un sekmē dažādos procesus. Daudzi projektā iesaistītie jaunieši ir varējuši gūt labumu no citiem apvienības iekšējiem projektiem un iespējām (piemēram, ar projektu “Se avessi” viņi tiek finansiāli atbalstīti arī psiholoģiskā, mājokļu, studiju un nodarbinātības atbalsta ziņā).

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai jūs jau plānojat jaunus projektus?
Finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai nodrošinātu projekta nepārtrauktību un tā ilgtspēju laika gaitā. Itālijā ir grūti atrast finansējumu un resursus, lai atbalstītu jauniešu līdzdalības un atbalsta projektus, kas nav pietiekami izplatīti. Šīs grūtības nav pamats šaubām par projekta nozīmīgumu un pamatotību, kā arī nepieciešamību to sistemātiski virzīt uz priekšu, lai visi aptuveni 6000 aprūpes atstājēji, kas pamet aprūpes sistēmu Itālijā, kad viņi sasniedz 18 gadu vecumu, varētu izvēlēties pievienoties CLN.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?
Iesakām veicināt jauniešu — gan aprūpes atstājēju, gan citu grūtībās nonākušu jauniešu — aktīvu iesaistīšanos un līderību, lai viņi varētu apvienoties asociācijās un veidot atbalsta un savstarpējas pašpalīdzības struktūras, veicinot pasākumus ar mērķi iesaistīt citus jauniešus ciešā sadarbībā ar organizācijām, kas vietējā, valsts un Eiropas līmenī pauž speciālistu un pieaugušo viedokļus.

Vai, jūsuprāt, ES dara pietiekami daudz, lai palīdzētu nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem? Vai jums būtu kādi padomi vai ieteikumi konkrētām darbībām?
Attiecībā uz jauniešiem, kuri dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, ES apliecina nozīmīgāku un praktiskāku uzsvaru, nekā tas bija iepriekš, taču vēl ir daudz darāmā, lai veicinātu vispārējas tiesības un iespējas viņu pilnīgai iekļaušanai. Mēs ierosinām veikt ievērojamus ieguldījumus jauniešu līdzdalībā visās darbības un dzīves jomās, tādējādi veicinot viņu iespējas un sekmējot šo iespēju veidošanas procesus, kas var veicināt spēcīgu un konstruktīvu līdzdalību sabiedrībā. Mēs uzskatām, ka izšķirošas izmaiņas varētu tikt panāktas tad, ja ES dalībvalstīm tiktu uzdots ieviest mehānismus, tostarp institucionālos mehānismus, lai garantētu šādus pilnvērtīgus līdzdalības pasākumus ar resursu mērķtiecīgu un pienācīgu piešķiršanu.

Organizācija “SUS Inima” ir palīdzējusi tūkstošiem ukraiņu bēgļu atrast mājvietu, apgādāties ar dzīvei visnepieciešamākajām lietām un iegūt izglītību. Tā piedāvā arī psiholoģisko atbalstu kara traumu pārvarēšanai. Pašlaik tiek veidota infrastruktūra, kas bēgļiem palīdzēs orientēties Rumānijas ekonomiskajā un juridiskajā sistēmā. Viss šis darbs ir vērsts uz to, lai viņu integrācija Rumānijas sabiedrībā notiktu pēc iespējas veiksmīgāk un viņi justos kā mājās. Mēs sarunājāmies ar Lu Knobloch no organizācijas “SUS Inima”

EESK Info: Kas jūs pamudināja sākt projektu vai iniciatīvu?

“SUS INIMA” savu palīdzības programmu un programmu reaģēšanai krīzes situācijā izveidoja, jo vietējā līmenī bija nepieciešams kāds, kas varētu sadarboties ar publiskām un privātām struktūrām tā, lai būtu nodrošināta gan pārredzamība, gan sadarbības platforma, kas būtu piemērota visām tām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt palīdzību. Lielākā daļa bēgļu no Ukrainas bija sievietes un bērni. Daudzi no viņiem ārzemēs atradās pirmo reizi un bez pieredzes administratīvu jautājumu kārtošanā, braucienu plānošanā utml. Situāciju vēl vairāk sarežģīja valodas barjera.

Kāda bija attieksme pret jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Vai varat minēt piemēru, ja tāds ir?)

Sākumā mūsu piedāvātā palīdzība tika pieņemta diezgan atturīgi, tomēr pakāpeniski palielinājās to cilvēku skaits, kas bija pateicīgi par dažādo veidu palīdzību, atbalstu un par daudzajiem pakalpojumiem – izmitināšanu, transportu, pamatvajadzību nodrošināšanu (pārtika un krīzes pārvarēšanas iniciatīvas), kā arī izglītību.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai jūs jau plānojat jaunus projektus?

Šis finansējums tiks izmantots divos nolūkos: 1) psiholoģiskais atbalsts bēgļiem, pirmkārt, bērniem traumu pārvarēšanai; 2) jaunas iniciatīvas radīšana, kuras mērķis būs ekonomiskā un sociālā kohēzija – tādas infrastruktūras veidošana, kas varētu palīdzēt bēgļiem iegūt pamatzināšanas par Rumānijas tiesisko un ekonomisko sistēmu, aktīvi veicināt nodarbinātību, palīdzēt darba meklēšanā vai vietējo uzņēmumu atvēršanā. Rezultātā tiks veicināts aktīvs pilsoniskums un ilgtspējīga iekļautība sabiedrībā.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

• Tām aktīvi jāveido sadarbība ar vietējām iestādēm, ieinteresētajām personām un nevalstiskajām organizācijām, nevis jākonkurē ar tām.
• Un iecerēto programmu vai iniciatīvu pamatā jābūt izpētei par to, kāda palīdzība cilvēkiem reāli ir vajadzīga.

Vai uzskatāt, ka var izsīkt solidaritāte ar Ukrainas bēgļiem, ja karš Ukrainā turpināsies? Ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas var darīt un kas tām būtu jādara, lai tā nenotiktu? Vai pozitīva loma šajā ziņā varētu būt Eiropas Savienībai?

Solidaritātes līmenis joprojām ir ļoti augsts. Tomēr vietējās sabiedrības sniegtās palīdzības apjoms samazinās, jo izsīkst resursi. Viens no risinājumiem, kā apmierināt pastāvošās vajadzības, ir tāds atbalsts un palīdzība, kas bēgļiem palīdzētu integrēties vietējā sabiedrībā. Papildus tam ir iespējams zināmā mērā vienkāršot administratīvās prasības un procedūras, kas Ukrainas bēgļiem jāveic, lai varētu iegūt darbu, atvērt uzņēmumu, iegūt bankas kontu, saņemt apdrošināšanu un medicīnas pakalpojumus. Tas ir nepieciešams, lai ilgtspējīgi samazinātos finansiālā atkarība no ārējiem resursiem. Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska loma palīdzības organizēšanā un sniegšanā, kā arī bēgļu atbalsta jomā. Eiropas Savienība var palīdzēt, veidodama plašākus tīklus EK līmenī, tā var atbalstīt un atvieglot to zināšanu apmaiņu, kas var būt noderīgas visām iesaistītajām pusēm: palīdzības sniedzējiem un saņēmējiem.

Kad fonds “Villavecchia” saņēma ziņas par to, ka no Ukrainas tiek evakuēti ar vēzi slimi bērni, tā darbinieki nešaubījās ne mirkli. Viņi tūlīt pieteicās brīvprātīgi sniegt palīdzību gan šiem bērniem, gan viņu ģimenēm. Bet, lai bērni varētu saņemt tādu aprūpi un atbalstu, kāda viņiem tiešām vajadzīga, fondam bija jāsadarbojas ar slimnīcām, daudzām citām iestādēm un brīvprātīgajiem. Kopā viņiem izdevās šiem jaunajiem pacientiem izveidot drošu vietu Barselonā. Par iniciatīvu mums pastāstīja Natàlia Ferrer Ametller.

EESK Info: Kas jūs pamudināja sākt projektu vai iniciatīvu?

Mēs saņēmām informāciju, ka ar vēzi slimi bērni tiek evakuēti no Ukrainas, un piedāvājām palīdzību iesaistītajām pārvaldes iestādēm un tām starptautiskajām organizācijām, kas vadīja evakuāciju. Kad saņēmām uzdevumu rīkot visu procesu, nekavējoties atbalstu mums sniedza fonds “Josep Carreras International”, kura iecere bija to visu īstenot kopīgiem spēkiem. Palīdzību piedāvāja arī daudzas citas organizācijas. Lēmumu mēs pieņēmām bez kavēšanās. Mums bija jāpalīdz tajās jomās, kurās mēs spējam to darīt: uzņemt ar vēzi slimos bērnus, palīdzēt viņiem, atbalstīt viņu ģimenes, to saskaņojot ar attiecīgajām slimnīcām.

Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Vai varat minēt kādu piemēru, ja tāds ir?)

Tā bija ļoti spraiga pieredze, un mēs iemācījāmies daudz ko jaunu. Vispirms mēs iepazinām to, cik smaga ir bēgļu situācija. Vislielākās grūtības sagādāja valoda, kā arī daži kultūras aspekti. Tomēr mums daudz palīdzēja brīvprātīgie, kuri izdarīja milzīgu darbu kā tulkotāji, kas pavadīja bērnus, kad viņi bija slimnīcā, pārbraucienos ar medicīnisko transportu, apmeklējumu laikā un formalitāšu kārtošanā. Daudziem ārstēšana ir nesusi labus rezultātus, un daudzi bērni ir beiguši aktīvo ārstēšanas posmu un šobrīd notiek viņu rehabilitācija. Daži no viņiem jau ir varējuši doties atpakaļ uz mājām. Piemēram, šajā attēlā ir redzams viens no šiem bērniem, Mykola, un viņa māte kopā ar mūsu slimnīcas sociālo darbinieku. Kopā esam izgājuši cauri ļoti grūtam laikam. Mūsu vislabākā dāvana ir bērnu smaids un miers viņu mātēm.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai?

Šis finansējums dos mums iespēju darbu turpināt. Mums ir trīs ģimenes, kuru bērni ārstēšanas sarežģījumu dēļ joprojām ir aktīvās terapijas posmā. Viņiem ir nepieciešams mājoklis, uzturs, transports, ārstniecības palīdzība, tulkošana u. c., un citām ģimenēm ir svarīgi zināt, ka mēs joprojām esam pieejami un palīdzam.

Vai plānojat arī citus projektus?

Mēs strādājam pie “Victoria Pavilion” izveides. Tā būs pirmā šāda veida bērnu slimnīca Spānijā. Tā būs vieta, kur tiks aprūpēti bērni ar neārstējamām slimībām smagā stāvoklī vai dzīves pēdējās dienās. Mēs atjaunosim vēsturisko Sant Pau slimnīcas ēku. Tā atrodas Barselonai simboliski nozīmīgā vietā.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

Mūsu skatījumā ir ļoti svarīgi skaidri apzināt vajadzības un veidot tādus projektus, kas atbilstu konkrētām vajadzībām pat tad, ja tas ir sarežģīti. Ir svarīgi prast ieklausīties, mācīties, nenoraidīt palīdzību un veidot sadarbību ar citām struktūrām, kuru darbs papildina jūsējo. Ir svarīgi novērtēt arī citu darbu un ieguldījumu vienotā mērķa sasniegšanā.

Vai uzskatāt, ka var izsīkt solidaritāte ar Ukrainas bēgļiem, ja karš Ukrainā turpināsies?

Diemžēl pašlaik visi notikumi ātri kļūst par vecām ziņām un to izraisītās solidaritātes mūžs var nebūt ilgs. Tomēr taisnība arī tas, ka cilvēku neatlaidība un spēja cīnīties par tiesībām un sociālo taisnīgumu ir ļoti liela.

Ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas var darīt un kas tām būtu jādara, lai tā nenotiktu?

Aicināt, lai pārvaldes iestādes turpina sniegt palīdzību un stiprina sociālo struktūru lomu.

Vai pozitīva loma šajā ziņā varētu būt Eiropas Savienībai?

Eiropas līmenī valdībām un administratīvajām iestādēm būtu jāiesaka sadarboties un atvieglot attiecīgo iestāžu darbu. Ja administrācija un citas iestādes strādās katra atsevišķi un nesadarbosies, rezultātu nebūs. Publiskās pārvaldes iestādēm ir vajadzīga pilsoniskā sabiedrība, kura arī nevar eksistēt izolēti un kura nedrīkst tikt izolēta. Daudzas sabiedrības struktūras strādā bez publiskās pārvaldes atbalsta. Mēs zinām gan to, ka atvērtība un darbs tīklā prasa piepūli, gan to, ka vienmēr ir iespēja atrast sabiedrotos.

Polijas skautu un gaidu asociācija (PSGA), kas ir valsts lielākā jaunatnes neformālās izglītības organizācija, karam sākoties, nekavējoties sāka sniegt palīdzību Ukrainas bēgļiem, ņemot vērā viņu dažādās mainīgās vajadzības. PSGA lepojas ar to, ka tās dalībnieki nevilcinoties nolēma iesaistīties Ukrainas atbalstam, par ko tā pelna atzinību. Ideāli, ko PSGA iedzīvina savos jaunajos dalībniekos, mudina viņus censties padarīt pasauli labāku, un tie ir centieni, kas mums visiem un ikvienam ir jāveic katru dienu. Polijas skautu un gaidu apvienības pārstāve Olga Junkuszew atbildēja uz daudziem mūsu jautājumiem.

EESK Info: Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?
Bija tikai dabiski, ka reaģējām uz šo krīzi, – palīdzēt ir ārkārtīgi svarīgs Polijas skautu un gaidu asociācijas izglītības darba aspekts. PSGA biedru reakcija parādīja, ka mūsu pastāvīgais izglītības darbs un ideāli, ko sniedzam jauniešiem, patiesi ietekmē viņu dzīvi, viņus atbalsta un viņus mudina padarīt pasauli labāku. Mēs lepojamies, ka mūsu dalībnieki nevilcinoties nolēma sākt darbu Ukrainas atbalstam.

Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Vai varat minēt kādu piemēru?)
Mūsu projekts tika ļoti labi uzņemts. Mēs lēšam, ka katrs trešais Ukrainas bēglis saņēma atbalstu skautu vadītajos centros un ka gandrīz 6000 bērnu bija iespēja doties uz vasaras nometnēm. Mēs zinām, ka tas deva bērniem iespēju baudīt fizisku, garīgu un emocionālu atpūtu, kas viņiem ir tik ļoti nepieciešama. Mūsu darbības ir attīstījušās līdz ar mainīgajām vajadzībām. Mēs zinām, ka tika pozitīvi uzņemts tas, ka mēs varējām pastāvīgi risināt secīgus uzdevumus. Mēs saņemam arī pozitīvas atsauksmes no Ukrainas skautu organizācijām, ar kurām mums ir kontakti.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai plānojat arī citus projektus?
Pateicoties naudas balvai, mēs spēsim turpināt attīstīt savu izglītības programmu, kas mums ļauj veidot nākamo aktīvo pilsoņu paaudzes, kuri uzņemas iniciatīvu un ir tur, kur viņi ir vajadzīgi, reaģējot uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Pateicoties šiem līdzekļiem, PSGA dalībnieki varēs augt draugu vidū, apgūstot prasmes visam mūžam un veidojot savu raksturu atbilstoši skautu vērtībām.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?
Mēs uzskatām, ka organizācijai, lai tā sasniegtu rezultātus, ir vienmēr jāstrādā saskaņā ar savām vērtībām un jārīkojas tikai saskaņā ar savu misiju. Tad nebūs jāraizējas par rezultātiem vai par tās dalībnieku iesaisti.

Vai uzskatāt, ka var izsīkt solidaritāte ar Ukrainas bēgļiem, ja karš Ukrainā turpināsies? Ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas var darīt un kas tām būtu jādara, lai tā nenotiktu? Vai pozitīva loma šajā ziņā varētu būt Eiropas Savienībai?
Protams! Kā skauti no Polijas skautu un gaidu asociācijas mēs uzskatām, ka katram no mums ik dienu ir jāpieliek pūles, lai padarītu pasauli vismaz nedaudz labāku nekā tā, kādu mēs to ieraudzījām. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāmudina katru dienu veikt nelielas darbības, kas turpina mainīt pasauli ap mums. Palīdzība Ukrainai ir maratons, nevis sprints. Mums tas ir jāatceras un jāsniedz atbalsts mūsu tiešajā ikdienas dzīvē.