Eiropas Savienības mērķi klimata jomā: tikai ar visaptverošu pieeju izaicinājumus iespējams pārvērst par iespēju

EESK apliecina, ka apņemšanās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 55 % līdz 2030. gadam ir pareizā izvēle. Tomēr savā atzinumā “Eiropas klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” EESK uzsver, ka procesa paātrināšanas nolūkā ir pastiprināti jāstrādā pie starpposma mērķu sasniegšanas, citādi pastāv risks 2050. gadam noteiktos mērķus nesasniegt.

Nav noslēpums, ka Covid-19 līdzi ir izraisījusi smagas ekonomikas problēmas. Tomēr EESK līdzziņotājs Jan Dirx ir uzsvēris, ka ieguldījumu pārorientācija uz atveseļošanas plānu ir pavērusi durvis jaunai stratēģijai un “atveseļošanas līdzekļi tiks tērēti arī tālejošiem klimata pasākumiem”.

EESK ziņotājs Arnold Puech d'Alissac savukārt norāda, ka “šajā atzinumā ir arī uzsvērta nepieciešamība stiprināt bioekonomiku un aizstāt fosilo kurināmo, tāpēc ir ļoti svarīgi prioritārā kārtā pilnveidot Eiropas tiesību aktus par pāreju uz atjaunojamo degvielu”.

Pašlaik ir īpaši svarīgi izmantot katru iespējamo instrumentu, lai pietuvotos klimata mērķiem: zaļo kursu, klimata tiesību aktus, daudzgadu finanšu shēmu, tostarp Next Generation EU atveseļošanas fondu, kopējo lauksaimniecības politiku, stratēģiju “No lauka līdz galdam”, bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, tirdzniecības politiku un nolīgumus u. c. Tie būtu jāsasaista jēgpilnā veidā tā, lai, īstenojot pārkārtošanos, neviens nepaliktu ārpus uzmanības loka.

Pilsoņi ir “vissvarīgākie partneri klimata pārmaiņu apkarošanas jomā”, un bez viņiem nebūs iespējams Eiropas Savienībā veiksmīgi īstenot klimata politiku.

Tāpēc EESK ir atkārtoti ierosinājusi izveidot Eiropas klimata pakta ieinteresēto personu platformu, kuras pamatā visos līmeņos ir jābūt visu klimata jomas dalībnieku iekļautības, pārredzamības un īstas līdzdalības un piederības principam. (mr)