Balsstiesības personām ar invaliditāti: EESK aicina mainīt ES vēlēšanu likumu

EESK uzskata par nepieņemamu un ES pamatvērtībām neatbilstošu to, ka daudzviet Eiropā joprojām pastāvošu juridisku un tehnisku šķēršļu dēļ neviena ES valsts nespēj garantēt, ka vēlēšanas ir pilnībā pieejamas ikvienam.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina Eiropas Parlamentu (EP), ES Padomi un dalībvalstis steidzami grozīt 1976. gada Vēlēšanu aktu tā, lai visiem ES pilsoņiem ar invaliditāti būtu reālas tiesības 2024. gadā balsot EP vēlēšanās.

Savā atzinumā par tematu "Nepieciešamība nodrošināt personām ar invaliditāti reālas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās”, kas pieņemts 2. decembrī, EESK aicināja akta tekstā precizēt universāluma, aizklātuma un tiešuma principus.

Tādējādi attiecībā pret vēlētājiem ar invaliditāti tiktu pārtraukta diskriminācija, kuras pamatā ir vairāku dalībvalstu noteikumi vai kārtība, kas dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Šādā veidā varētu likvidēt arī pašreizējos juridiskos vai tehniskos šķēršļus, kas atņem balsstiesības miljoniem cilvēku.

“EESK uzskata, ka šāda diskriminācija nav pieņemama un ir pretrunā ES pamatvērtībām, Līgumam un nozīmīgiem starptautiskiem tiesību un politiskiem aktiem,” norādīja atzinuma ziņotājs Kšištofs Paters (Krzysztof Pater).

Atzinums tika pieņemts nesen notikušajā EESK plenārsesijā, kurā invaliditātes jautājumiem tika veltīts daudz vērības, tādējādi atzīmējot 2020. gada Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti, kuru 3. decembrī atzīmē visā pasaulē. Atzinums ir turpinājums 2019. gada EESK informatīvajam ziņojumam.

“Pirmkārt, šajā atzinumā runa ir par cilvēka cieņu. Mūsu prasītais saistās ar principu par vienlīdzīgām tiesībām ikvienam. Kā ir iespējams, ka 21. gadsimtā miljoni ES pilsoņu ar invaliditāti nevar izmantot savas balsstiesības un lēmumu pieņēmēji nedara gandrīz neko, lai to mainītu? Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums ES demokrātijai," uzsvēra K. Paters.

Ziņotājs Kšištofs Paters pauda cerību, ka cilvēki ar invaliditāti nepieredzēs tādu pašu likteni kā Eiropas sievietes; pēdējais sieviešu balsstiesību ierobežojums pašreizējā Eiropas Savienībā tika atcelts tikai 1976. gada beigās — 70 gadus pēc tam, kad Somija bija kļuvusi par pirmo Eiropas valsti, kas vēlēšanu iecirkņos ļāva ienākt sievietēm.

EESK brīdina: ja nebūs juridisku izmaiņu, tādu pilsoņu skaits, kuriem šīs tiesības varētu tikt liegtas, turpinās pastāvīgi pieaugt, jo strauji novecojošajā ES sabiedrībā cilvēku ar tāda vai citāda veida invaliditāti kļūst arvien vairāk,— vidēji ik pēc sešiem gadiem viņu īpatsvars pieaug par vienu procentu.

Balsstiesības tiek liegtas arī cilvēkiem, kuri saņem īstermiņa aprūpi slimnīcā, atrodas rehabilitācijas procesā vai ārstējas mājās, vai arī ir izolēti epidemioloģisku risku dēļ.

EESK 2019. GADA ZIŅOJUMĀ NORĀDĪTS UZ DISKRIMINĀCIJU PRET VĒLĒTĀJIEM AR INVALIDITĀTI

Kšištofa Patera sagatavotajā EESK 2019. gada ziņojumā ir sīki uzskaitīti ierobežojumi un šķēršļi, ar kuriem katrā dalībvalstī saskaras vēlētāji ar invaliditāti. Norādīti arī 200 risinājumi, kas ieviesti katrā valstī.

Ziņojumā iekļautos secinājumus, kas tika publicēti divus mēnešus pirms EP 2019. gada vēlēšanām, vēlāk apstiprināja plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumi par vēlēšanām.

Lai gan Francijas un Vācijas tiesību normās tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tika veiktas dažas pozitīvas izmaiņas, tika konstatēts, ka 14 valstu tiesību aktos aptuveni 400 000 pilsoņiem garīgās veselības problēmu vai intelektuālās attīstības traucējumu dēļ joprojām ir liegts balsot. Savukārt miljonos ir skaitāmas tādas personas ar invaliditāti, kuras nevar balsot dažādu no valsts noteikumiem izrietošu organizatorisku vai praktisku apstākļu dēļ.

Piemēram, ziņojumā norādīts, ka astoņās ES valstīs cilvēkiem, kuri invaliditātes vai slimības dēļ nevar fiziski ierasties vēlēšanu iecirknī, nav citu iespēju balsot. Astoņpadsmit valstīs cilvēki ar redzes traucējumiem nevar balsot patstāvīgi, un deviņās valstīs vēlētājiem uz vēlēšanu zīmes jānorāda kandidāta identifikācijas numurs, vārds un uzvārds vai tās partijas nosaukums, kuru viņi atbalsta; tas daudziem ir nopietns šķērslis.

EESK IEROSINĀTIE PASĀKUMI

EESK uzskata, ka pašreizējo praksi, kas diskriminē ES pilsoņus ar invaliditāti, var ātri likvidēt, grozot Vēlēšanu aktu tā, lai ES valstīm būtu obligāti jāievieš standarti, kas šiem cilvēkiem garantētu reālas balsstiesības.

Tālab EESK aicina precizēt Vēlēšanu aktā noteikto vispārējo vēlēšanu principu, iekļaujot norādi, ka, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, nevienam ES pilsonim invaliditātes vai veselības stāvokļa dēļ nedrīkst liegt tiesības balsot EP vēlēšanās.

Ir jāprecizē arī aktā minētie vēlēšanu tiešuma un aizklātuma principi. EESK ierosina kopumā sešus pasākumus, kas ES valstīm būtu jāveic, lai nodrošinātu šo balsošanas principu ievērošanu attiecībā uz visiem pilsoņiem, tostarp personām ar invaliditāti.

EESK uzskata, ka ierosināto risinājumu ieviešanā ES varētu izmantot vairāku valstu pozitīvo pieredzi.

“Ja visi šie noteikumi tiks izpildīti, 2024. gada ES vēlēšanas būs patiesi universālas un pieejamas ikvienam. Tāds ir mūsu mērķis. Tas Eiropā varētu iezīmēt jaunu ēru attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām," noslēgumā uzsvēra Kšištofs Paters.

Downloads

Disability