Ko iesniedza Andres Barceló Delgado

Lai gan rūpniecība nekad nav plānojusi pamest Eiropu, realitāte ir tāda, ka kopš 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES iestādes ir nonākušas pie skaidra secinājuma: bez spēcīgas rūpniecības Eiropa nevar nodrošināt stratēģisko autonomiju vai panākt savas ekonomikas būtisko konkurētspēju. Spēcīga rūpnieciskā bāze ir obligāta ne tikai kvalitatīvām darbvietām eiropiešiem, bet arī progresam, inovācijai un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību.

Reaģējot uz dzīves dārdzības krīzi, EESK ir uzsākusi iniciatīvu - "jumta atzinumu", kas pievēršas krīzei dažādās politikas jomās un sniedz mērķtiecīgus ieteikumus ES un valstu politikas veidotājiem. Šajā sakarā EESK Rūpniecības pārmaiņu izpētes komisija (CCMI) ir novērsusi reindustrializāciju kā galveno pieeju, kas palīdz novērst dzīves dārdzības krīzes ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Mūsu atzinumā "Eiropas reindustrializācija - iespēja uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem dzīves dārdzības krīzes kontekstā", ko paredzēts pieņemt EESK jūnija plenārsesijā, ir uzsvērta reindustrializācijas būtiskā nozīme iedzīvotāju un uzņēmumu situācijas uzlabošanā visā Eiropā.

Atzinuma galvenie secinājumi ir šādi.

Lai gan mēs atzinīgi vērtējam Komisijas iniciatīvu izveidot "konkurētspējas kompasu", mēs aicinām iekļaut skaidrus kritērijus un snieguma rādītājus, lai nodrošinātu, ka šie centieni nepastāv tikai uz papīra, bet tiek īstenoti.

Enerģētikas jomā (kas pašlaik kavē Eiropas rūpniecību un ekonomiku kopumā) mēs aicinām veikt ātrus īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus, lai nodrošinātu drošu, stabilu un paredzamu enerģiju par cenām, kas ļauj uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem un neapgrūtina mājsaimniecības.

Reindustrializācijas procesa pamatā jābūt stratēģiskajai autonomijai, un tai ir jāgūst labums ne tikai tieši iesaistītajiem uzņēmumiem, bet arī visai vērtības ķēdei. Eiropas rūpniecība saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu, tāpēc mēs aicinām samazināt birokrātiju un racionalizēt ES tiesību aktus attiecībā uz darba atļauju piešķiršanu. Mēs nevēlamies "importēt" lētu darbaspēku, bet gan piesaistīt kvalificētus darbiniekus, kas bagātinās Eiropas sabiedrību.

Rūpniecības politikas mērķim jābūt atjaunot ES pievilcību un atkal padarīt to par labvēlīgu vidi ieguldījumiem rūpniecībā, izmantojot juridisko noteiktību, darba ņēmēju prasmes un, protams, vienotā tirgus priekšrocības.

Sociālais dialogs ir pilnībā jāintegrē reindustrializācijas procesā, jo tas skar ne tikai lielos uzņēmumus, bet arī MVU, kas veido lielāko daļu Eiropas uzņēmumu.

Tomēr ir viens jautājums, kas ir īpaši jutīgs dažās sociālajās un politiskajās grupās: birokrātijas vienkāršošana. EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia teica: "vienkāršošana nenozīmē ierobežojumu atcelšanu. Runa nav par zaļā kursa vai būtisku sociālo aizsardzības pasākumu atcelšanu... Tas nozīmē, ka ir jālikvidē birokrātija, kas nevienam nedod labumu."

Kā vienmēr, devils ir detalizētā veidā; taču mums ir jāpadziļina reindustrializācijas process, kas ietvers ieguldījumus visā ķēdē, sākot ar publiskajiem ieguldījumiem infrastruktūrā un beidzot ar uzņēmumu ieguldījumiem rūpniecībā, veicinot kvalitatīvas darbvietas, veicinot profesionālo pārkvalifikāciju visa mūža garumā, saglabājot sociālos standartus, kas ir ES acquis pamatā, un veicinot uzņēmējdarbības inovāciju kā līdzekli, lai pastāvīgi uzlabotu un attīstītu pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Tas nav viegls uzdevums, bet esmu cieši pārliecināts, ka spēcīga rūpniecība, kas izveidota visā ES, var būt viens no galvenajiem virzītājspēkiem, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un būtiski uzlabotu eiropiešu un viņu ģimeņu stāvokli.