Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) veido redzējumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) laikposmam pēc 2027. gada, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības noturību un ilgtspēju. ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas uzdevumā EESK izstrādāja atzinumu (pieņemts janvārī), kurā tā uzsvēra, ka ir vajadzīgs stabils ilgtermiņa politikas satvars, kas atbalsta ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, atvērtu stratēģisko autonomiju un lauku attīstību.

Eiropas Savienībā 94,8 % lauku saimniecību ir ģimenes uzņēmumi, un nozare saskaras ar tādām problēmām kā zemāki ienākumi, saimniecību skaita samazināšanās, paaudžu maiņas grūtības un ievērojama darbaspēka aizplūšana. Neraugoties uz budžeta piešķīrumu samazinājumu kopējai lauksaimniecības politikai (par 25 % mazāk nekā 2021. gadā), EESK aicina nodrošināt KLP finansējumu, kas būtu samērīgs ar tās ilgtspējas mērķiem. Ieteicams pāriet no ienākumu pamata atbalsta uz finansiāliem stimuliem vides un sociālajiem pakalpojumiem, pārejas periodā nodrošinot mazām ģimenes saimniecībām elastību.

Bažas par to, ka ES lauksaimniekiem nav taisnīgi nodrošināts atbilstošs dzīves līmenis – pie tam šo situāciju saasina inflācija, enerģijas tirgus svārstīgums un klimata pārmaiņas –, liecina, ka ir vajadzīgas KLP reformas. EESK vēlas, lai šīs problēmas tiktu risinātas kopējā lauksaimniecības politikā laikposmam pēc 2027. gada, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pienācīgiem darba apstākļiem, veselīgāka uztura veicināšanai, pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai un pārtikas tirgu regulēšanai. Lai mazinātu enerģijas cenu kāpuma un piegādes traucējumu ietekmi, ir ierosināti pretcikliski elementi un atbalsts atjaunīgās enerģijas ražošanai. Publiskā un privātā sektora partnerību apdrošināšanas shēmas un ieguldījumi inovācijā un digitālajās tehnoloģijās ir ierosināti kā pasākumi, kas orientēti uz cīņu pret ekstrēmiem klimata apstākļiem un lauksaimnieku iespēju uzlabošanu.

Gatavojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, EESK uzsver, ka KLP ir jāveido tā, lai apmierinātu mainīgās sociālās un lauksaimniecības vajadzības.  Tā uzsver, cik svarīga ir ieinteresēto personu iesaistīšana, elastības iespējas dalībvalstīm un racionalizēti administratīvie procesi stratēģisko plānu izstrādē un pielāgošanā. Visbeidzot EESK vēlas tādu KLP, kas nodrošina līdzsvaru starp pārtikas nodrošinājuma garantēšanu, vides aizsardzību un Eiropas lauksaimnieku labklājības veicināšanu globālu problēmu apstākļos.