European Economic
and Social Committee
Izziņotā iecere atcelt regulējumu ir solis pareizajā virzienā
Kinga Grafa
Eiropas uzņēmumi joprojām saskaras ar pārmērīgu birokrātiju, regulējuma sadrumstalotību un pieaugošām izmaksām. Šis pārmērīgais regulējums kavē to izaugsmi un neļauj tiem tikt līdzi konkurentiem citviet pasaulē. Eiropai ir jāpārrauj šis apburtais loks – uzņēmējiem vajadzīgas reālas pārmaiņas, nevis vēl plašāka to pašu šķēršļu analīze, par kuriem zināms jau gadiem ilgi. “Šis ir svarīgs brīdis, lai pārietu no vārdiem uz darbiem,” raksta Polijas Uzņēmumu konfederācijas Lewiatan pārstāve Kinga Grafa.
Eiropas Komisija nesen nāca klajā ar Konkurētspējas kompasu, proti, ceļvedi nākamajiem pieciem gadiem, kura mērķis ir stiprināt ES ekonomisko pozīciju un atbalstīt Eiropas uzņēmumus. Komisijas ierosinātais rīcības virziens ir pareizs. Uzņēmumi jau sen aicina veikt šādas pārmaiņas un padarīt “konkurētspēju” un “vienoto tirgu” par galvenajām prioritātēm. Taču, ja ES vēlas konkurēt pasaules mērogā, tai jārīkojas jau tagad. Balstoties uz spēcīgu ekonomiku, steidzami jāracionalizē regulējums, jāsamazina enerģijas izmaksas un jānodrošina efektīvs atbalsts investīcijām un inovācijai. Tā kā ģeopolitiskā vide kļuvusi nestabila, mums arī jāpabeidz brīvās tirdzniecības nolīgumi ar nozīmīgiem partneriem, piemēram, nolīgumi, kas attiecas uz piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām.
Pašlaik Eiropas uzņēmumi joprojām saskaras ar pārmērīgu birokrātiju, regulējuma sadrumstalotību un pieaugošām izmaksām. Konkurenti citviet pasaulē aug straujāk, savukārt pārmērīgs regulējums kavē Eiropas uzņēmumu izaugsmi. Eiropas Komisijai jāierosina konkrētas reformas, kas reāli uzlabos ES uzņēmējdarbības vidi. Konkurētspējas kompass aplūko lielākos šķēršļus ES izaugsmei un produktivitātei, piemēram, augstās enerģijas izmaksas, pārmērīgo regulējumu un prasmju un darbaspēka trūkumu. Tas ir pareizais rīcības virziens, bet vissvarīgākais ir to īstenot praksē. Tas nozīmē, ka vajadzīgi tiesību aktu priekšlikumi un rīcības plāni, kas veicina konkurētspēju un neierobežo to.
Vienotais tirgus ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, taču tā potenciāls ir pilnībā jāizmanto. Nav pieņemami, ka vienotā tirgus šķēršļi, kas apzināti pirms 20 gadiem, joprojām pastāv. ES Padomes prezidentvalstij Polijai ir iespēja to mainīt, un pakalpojumu sniegšanas brīvība ir viena no tās galvenajām prioritātēm. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai transporta nozarei, bet arī augošajai to uzņēmumu grupai, kas piedāvā profesionālos pakalpojumus. Diemžēl E. Letta un M. Draghi ziņojumos šim jautājumam nav pievērsta pietiekama uzmanība. E. Letta koncentrējās tikai uz būvniecību un mazumtirdzniecību, savukārt M. Draghi neņēma vērā Komisijas aplēses par papildu pasākumiem, kas varētu atraisīt pakalpojumu tirgus potenciālu. Pozitīvi vērtējams tas, ka S. Niinistö ziņojumā uzsvērta pakalpojumu loma noturības un drošības stiprināšanā. Neviens nav jāpārliecina, cik svarīgi tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Minēto apsvērumu dēļ Komisija ierosina “28. režīmu” – vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz nodokļiem, darba tiesībām un uzņēmējdarbības tiesībām. Šīs iniciatīvas mērķis ir vienkāršot pārrobežu darbības, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, taču pašlaik mums nav pietiekami daudz informācijas par priekšlikumu, lai to varētu novērtēt.
Paziņojums par regulējuma atcelšanu un tiesību aktu racionalizēšanu nepārprotami ir solis pareizajā virzienā. Tomēr tagad pienācis laiks priekšlikumus īstenot praksē, un šie centieni nedrīkst aprobežoties tikai ar ziņošanas sloga mazināšanu. Mēs ceram, ka Komisija veiks rūpīgu ES tiesību aktu revīziju, pēc kuras izskanēs konkrēti priekšlikumi, kā ātri uzlabot ES normatīvo vidi.
Mēs ar nepacietību gaidām Vienotā tirgus forumu, kas notiks Krakovā, un sabiedriskās apspriešanas, kurā piedalījās Lewiatan locekļi, secinājumus. Mērķis būs sagatavot nākamo vienotā tirgus stratēģiju.
Šis ir svarīgs brīdis centienos pāriet no vārdiem uz darbiem un īstenot risinājumus, kas patiešām atraisa Eiropas uzņēmumu attīstības potenciālu. Lai rastu risinājumus, kas atbilst uzņēmumu reālajām vajadzībām, būtiska nozīme būs ES iestāžu un sociālo partneru dialogam. Ja nepieņemsim drosmīgus lēmumus, zaudēsim vērtīgu laiku un atpaliksim no globālajiem konkurentiem.
Kinga Grafa ir Lewiatan Confederation ģenerāldirektora vietniece Eiropas lietās un BUSINESSEUROPE pastāvīgā delegāte. Pēc izglītības būdama politikas zinātniece un žurnāliste, ar ES darbību saistīto pieredzi viņa ieguva, strādājot Eiropas integrācijas komitejas birojā (2008.–2009. gads) un Eiropas Parlamentā (2009.–2014. gads). Viņa ir arī līdzautore grāmatai par Polijas aristokrātiju un autore zinātniskām publikācijām par ASV ārpolitiku, Amerikas eliti un kultūras diplomātiju.