EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas loceklis Giuseppe Guerini

Pagājušajā gadā Eiropas Komisija un Eiropadome uzdeva Mario Draghi un Enrico Letta izstrādāt ziņojumus attiecīgi par ES konkurētspēju un vienotā tirgus uzlabošanu. Minētajos ziņojumos izklāstīta vērienīga Eiropas Savienības politiskā programma, kas kalpo gan kā ceļvedis, gan kā kritērijs, lai novērtētu iestāžu un politikas veidotāju apņemšanos veidot ES nākotni un spēju to paveikt.

Minētos ziņojumus var izmantot, lai novērtētu, cik efektīvi iestādes un vadītāji reaģē uz mūsdienu sarežģītajām problēmām.

EESK atzinums par ziņojumiem ir vērtīgs instruments, lai novērtētu šā jaunā politikas cikla sākumposmus. Pirmo soli atspoguļo Konkurētspējas kompass, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 29. janvārī. Tajā minēti vairāki augstas prioritātes priekšlikumi, kas arī uzsvērti mūsu atzinumā, piemēram, konkurētspējas jomā vērojamās atpalicības novēršana, vienotā tirgus izveides pabeigšana, regulējuma vienkāršošana bez ierobežojumu atcelšanas un atziņa, ka konkurētspēja ir atkarīga no cilvēkiem un prasmēm.

Tomēr līdztekus atpalicībai konkurētspējas jomā trūkst arī konkrētas rīcības. Līdz šim Komisija nākusi klajā ar stratēģiskiem dokumentiem, paziņojumiem un saistībām, taču līdz konkrētiem pasākumiem jāgaida vēl vairāki mēneši. Šī kavēšanās liecina, ka, kā norādīts mūsu atzinumā, ES iestādēm un dalībvalstīm arī jāuzsāk debates par ES pamatnoteikumiem un spēkā esošo Līgumu nozīmi centienos risināt mūsdienu problēmas, kurām vajadzīga ātra rīcība.

Ātra rīcība nenozīmē, ka jāpazemina kvalitāte. Eiropas Komisija to apliecināja 2020. gadā, kad tā ātri īstenoja iniciatīvu Next Generation EU. Šobrīd tai būtu jāizrāda tāda pati elastība.

Lai sasniegtu minētos mērķus, vajadzīga daudzšķautņaina pieeja. Ļoti svarīgi ir ātri pabeigt vienotā tirgus izveidi, taču tam ir jāiet roku rokā ar stingru apņemšanos veicināt vides ilgtspēju, ekonomisko labklājību un sociālo un teritoriālo kohēziju, jo tie ir galvenie konkurētspējas virzītājspēki.

Šim redzējumam vajadzīga arī saskaņota rūpniecības politika, kas ir tālejošāka nekā sadrumstalotās valstu pieejas un ko atbalsta ar stratēģiskiem fiskāliem un muitas stimuliem. Vienlaikus, lai veicinātu dinamiskāku uzņēmējdarbības vidi, ir būtiski mazināt birokrātisko slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, izmantojot lietpratīgāku regulējumu un racionalizētas administratīvās procedūras.

Enerģētikas nozarē ir būtiski mazināt cenu atšķirības starp dalībvalstīm un citām pasaules ekonomikām. Tāpēc būs vajadzīgi lielāki ieguldījumi atjaunojamos energoresursos, nodrošinot konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku enerģijas tirgu.

Lai atbalstītu minētos mērķus, Eiropas Savienībai ir arī jāizstrādā kopēja politika attiecībā uz Eiropas sabiedriskajiem labumiem, skaidri nosakot savas stratēģiskās prioritātes un stiprinot savu lomu pasaules mērogā.

EESK turpinās uzraudzīt šo politikas pasākumu īstenošanu, nodrošinot, ka tiek uzklausīts un ņemts vērā Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis.