EESK savā oktobra plenārsesijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā “To ģimenes locekļu loma, kuri aprūpē cilvēkus ar invaliditāti un vecus cilvēkus” norādīja, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu to cilvēku dzīves apstākļus, kuri nodrošina ilgstošu aprūpi tuviniekiem ar invaliditāti vai ar hroniskām vai deģeneratīvām slimībām.

Atzinuma ziņotājs Pietro Vittorio Barbieri norādīja, ka visi pasākumi būtu kopīgi jāveic politikas veidotājiem, darba devējiem (ar sociālā dialoga starpniecību), ģimenes locekļu aprūpētājiem un viņu pārstāvības organizācijām:

“Pirmais solis ir atzīt viņu darba vērtību un dot viņiem iespēju paust savu viedokli par viņu sniegto palīdzību. Otrais solis ir nodrošināt mājokļu pakalpojumus un atbalstu, lai novērstu izolāciju, marginalizāciju un fizisku un garīgu pārslodzi. Protams, ja valstis var garantēt, ka tiks sniegti noteikti pakalpojumi, tas daļēji atslogos ģimenes locekļus.”

Šādi pasākumi ietver pienācīgu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ģimenes locekļu aprūpētājiem, tostarp profilaktisko veselības aprūpi, kā arī apmācību par to, kā rūpēties par savu veselību. Ir vajadzīgs arī atbalsts mājokļu jomā un pakalpojumi mājās (atbilstīgi veselības stāvokļa un aprūpes vajadzībām) un psiholoģiskais atbalsts aprūpētājam un ģimenei.

EESK arī aicina dalībvalstis apsvērt alternatīvus atalgojuma veidus, tostarp finansiālu atbalstu tiem ģimenes locekļu aprūpētājiem, kuriem draud nabadzība, ja viņi ir spiesti atteikties no algota darba vai samazināt savu darba laiku.
Darba devēji būtu arī jāmudina nodrošināt elastīgu darba režīmu un papildu pabalstus, kas pārsniedz valsts tiesību aktos noteikto minimumu tiem darbiniekiem, kuri pastāvīgi aprūpē savus radiniekus.

Covid-19 pandēmija, iespējams, ir pasliktinājusi daudzu ģimenes locekļu aprūpētāju situāciju, taču nav pieejama pietiekama aktuāla informācija par šīs problēmas mērogu, tādējādi kavējot tās risināšanu. (ll)