Robert Sermek

Nākamgad no 6. līdz 9. jūnijam vairāk nekā 400 miljoniem ES pilsoņu būs iespēja ievēlēt Eiropas Parlamenta deputātus un veidot Eiropas Savienības nākotni. Tomēr šis unikālais demokrātiskais pasākums bieži vien tiek raksturots kā mazāk nozīmīgs un mazāk svarīgs.

Nesen man bija izdevība apmeklēt komunikācijas semināru, kas veltīts Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā un ko organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Tas notika Bratislavā, Slovākijā, un norises vietas izvēle nebija nejauša. Slovākija ir valsts ar viszemāko vēlētāju aktivitāti starp visām dalībvalstīm.

Seminārā tika mēģināts rast atbildi uz ļoti vienkāršu jautājumu: kāpēc balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Es sāktu ar pretjautājumu: un kāpēc nebalsot? Balsošana vienmēr ir svarīga gan vietējā, gan valstu, gan Eiropas līmenī. Tā ir lieliska iespēja paust savu viedokli par tēmām, kuras mums rūp.

2024. gada jūnijā mēs izraudzīsim 720 Eiropas Parlamenta jeb EP deputātus. Šie 720 politiķi nākamajos piecos gados kopīgi lems par ES tiesību aktiem. Par ES tiesību aktiem, kas tieši ietekmē mūsu ikdienas dzīvi praktiski visās jomās – no vides, drošības un migrācijas līdz patērētāju tiesībām un ekonomikai. Ne visi katrā ziņā piekrīt ikvienam ES līmenī pieņemtajam lēmumam, bet šiem lēmumiem ir reāla ietekme uz mūsu dzīvi. Ietekmes izpratne palīdz noskaidrot, cik svarīgi ir balsot un paust savu viedokli, un to, ka nebalsošana nozīmē, ka mēs patiesībā ļaujam kādam citam lemt par mums.

Vēl viens Eiropas Parlamenta vēlēšanu elements, kas bieži vien netiek pietiekami novērtēts, ir tā ietekme uz ES turpmāko vispārējo virzību un tās iestāžu sastāvu.

Pēc jūnija vēlēšanām valstu un valdību vadītājiem būs jāieceļ nākamais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. To darot, viņiem ir jārespektē vēlēšanu rezultāti un jāizvirza kandidāts no uzvarējušās politiskās partijas. Pēc tam jaunizveidotais Parlaments ievēlēs Komisijas priekšsēdētāju, un to nevar uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu. 2019. gadā Ursula von den Leyen tika ievēlēta ar visai nelielu balsu vairākumu. Turklāt EP deputāti trīs stundas ilgā atklātā uzklausīšanā vērtēs katru kandidātu komisāra amatam, pirms 2024. gada rudenī ievēlēs visu komisāru kolēģiju. Tādējādi mūsu balsojuma ietekme uz ES iestāžu turpmāko veidolu ir acīmredzama un daudz lielāka nekā tikai Eiropas Parlamenta sastāvs.

Bet kā mēs varam pārliecināt savus pilsoņus? Kopš 2023. gada sākuma Eiropas Parlamenta komunikācijas dienesti ir rīkojuši “kampaņas”. Mūsu komunikācijas kampaņas pirmais posms, kas bija politiski neitrāls un objektīvs, bija veltīts “sniegumam”: ko ES ir darījusi savu pilsoņu labā un kāda ir bijusi tās ietekme uz viņu dzīvi pēdējo četru gadu laikā. Nākamajās nedēļās mēs pamazām pievērsīsimies “demokrātijas” vēstījumam, uzsverot balsošanas nozīmi.

Protams, Eiropas Parlaments to nevar un nedarīs viens pats. Mēs sadarbojamies ar mūsu brīvprātīgajiem un aktīvajiem pilsoņiem, kas ir pieteikušies mūsu vietnē mesesamkopa.eu, un aicinu jūs visus iepazīties ar šo iniciatīvu un reģistrēties. Jūs varat reģistrēties individuāli vai kā pilsoniskās sabiedrības organizācija.

Mums ir vajadzīgs pēc iespējas vairāk partneru, tostarp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Mums ir vajadzīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības, sociālo interešu grupas, uzņēmēju apvienības. Visi kopā jūs pārstāvat vai varat uzrunāt vairāk nekā 90 miljonus eiropiešu, un tā ir milzīga balss. Es patiesi ticu, ka mūsu priekšvēlēšanu vēstījumi var sasniegt šos vēlētājus, pateicoties jūsu palīdzībai un sadarbībai.