Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir atzinīgi novērtējusi ierosināto ES kiberdrošības pasākumu kopumu, bet norādījusi uz Eiropas milzīgo prasmju trūkumu kiberdrošības jomā. EESK skatījumā arī kritiskajām vienībām ir vajadzīga racionalizācija, vienkāršošana un skaidrākas piemērošanas nostādnes.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības jauno kiberdrošības stratēģiju, kas palīdzēs pret kiberdraudiem aizsargāt valdības, iedzīvotājus un uzņēmumus un saglabāt ekonomikas izaugsmi. Tieši šajā jomā ES ir ļoti neaizsargāta – kibernoziedzības ietekme uz ekonomiku ES ir vislielākā — 0,84 % no ES IKP salīdzinājumā ar 0,78 % Ziemeļamerikā.

Tomēr EESK uzsver, ka Eiropā akūti trūkst kiberdrošības prasmju un ka stratēģija nepalīdzēs šo trūkumu novērst. Pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem pēdējos gados ir pakāpeniski ir audzis, bet līdz ar pandēmiju tas ir krasi saasinājies.

Darbvietu piedāvājums ir lielāks nekā to speciālistu daudzums, kas varētu tās aizņemt: gaidāms, ka Eiropas Savienībā līdz 2022. gadam kiberdrošības jomā vakanču skaits sasniegs 200 000.

“Ir skaidrs, ka Eiropas Savienībā darbam kiberdrošības jomā gan privātajā, gan publiskajā sektorā steidzami ir vajadzīgi speciālisti, kas varētu strādāt gan atsevišķu personu, gan uzņēmumu un Eiropas Savienības drošības labā", norādīja ziņotājs Philip von Brockdorff, kurš sagatavojis EESK atzinumu par šo stratēģiju. “Tāpēc EESK iesaka izveidot saskaņotu rīku profesionālās karjeras virzībai kiberdrošības jomā, kas palīdzētu risināt augošo prasmju trūkumu Eiropas Savienībā.”

ASV ir izveidots rīks profesionālās karjeras veidošanai kiberdrošības jomā (Cyber Security Career Pathway Tool), kura mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlas veidot karjeru kiberdrošības jomā, ieraudzīt šādas karjeras iespējas, karjeru veidot un virzīties tajā uz priekšu. EESK ierosina, ka Eiropa varētu veidot savu ES mēroga rīku profesionālās karjeras veidošanai kiberdrošības jomā, kas palīdzētu Eiropā sagatavot kiberdrošības darbiniekus ar līdzīgām prasmēm, kuri varētu strādāt jebkurā no valstīm un mazināt darbaspēka pieprasījumu šajā augošajā nozarē visā ES.

Aprīļa plenārsesijā pieņemtā atzinumā, kuru sagatavojis Maurizio Mensi, EESK atzinīgi novērtējusi divus Komisijas priekšlikumus par publisko un privāto kritisko vienību noturības palielināšanu pret kiberuzbrukumiem un fiziskiem uzbrukumiem un norādījusi, ka ir jāstiprina šī nozare un inovācijas spēja iekļaujošā veidā, izmantojot stratēģiju, kuras pamatā būtu četri pīlāri: datu aizsardzība, pamattiesības, drošība un kiberdrošība.

Tomēr racionalizācijas un vienkāršošanas nolūkā Komiteja vēlas, lai abi atzinumi tiktu apvienoti vienā, jo tie ir cieši saistīti un savstarpēji papildinoši (pirmais galvenokārt ir vērsts uz kiberdrošību un otrais – uz fizisko drošību) un daži no noteikumiem pārklājas.

Runājot par piemērošanas jomu, Komiteja uzsver, ka ir vajadzīgas konkrētas un skaidras nostādnes par to, kā noteikt, uz kurām kritiskajām vienībām ierosinātā direktīva attiecas. Šajā saistībā Mensi ir norādījis: “Precīzāk būtu jādefinē kritēriji, pēc kuriem nošķirt “būtiskas” un “svarīgas” vienības jomās, kas noteiktas par kritiski svarīgām ekonomikai un sabiedrībai. Mums ir jārūpējas, lai atšķirīga pieeju valstu līmenī neradītu šķēršļus tirdzniecībai un preču un pakalpojumu brīvai apritei, jo tas varētu kaitēt uzņēmumiem un nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecību.” (dm/mp)