Pastiprināta starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai līdz 2030. gadam panāktu okeānu ilgtspēju un nodrošinātu drošību jūrā un jūras drošumu – janvāra plenārsesijā pieņemtajā jaunajā atzinumā norāda EESK.

Ņemot vērā okeānu pārvaldības sarežģītību, to nevar uzskatīt tikai par “jūrlietu”, bet tai ir vajadzīga daudznozaru un integrēta pieeja, lai atbalstītu lēmumu pieņēmējus visos līmeņos.

Cilvēka ietekme uz okeāniem bieži izriet no darbībām uz sauszemes. Ievērojamu jūras piesārņojuma daļu rada atkritumu, pesticīdu, antibiotiku, fosfātu un plastmasas nonākšana jūrā, nemaz nerunājot par nesprāgušas munīcijas problēmu.

EESK uzskata, ka būtiska nozīme ir ES lomai likumdošanas jomā un tīklu un partnerību stiprināšanā pasaules līmenī, un ikvienā šā ceļa posmā ir efektīvi un pārredzami jāiesaista dažādas ieinteresētās personas.

“Eiropas Savienībai ir vadoša loma centienos atbalstīt okeānu ilgtspēju, taču visām valstīm ir jāuzņemas sava loma: tikai šādā veidā jaunās paaudzes joprojām varēs saukt mūsu planētu par zilo planētu,” norādīja atzinuma ziņotājs Stefano Palmieri.

Lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti un līdz 2030. gadam – ilgtspēju, Eiropas Savienībai būtu jākoncentrējas uz pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt tādu jūras vidi un zivju krājumus, kam ir būtiska nozīme daudzu kopienu dzīvē. (mp)