Sagatavojis Stefano Mallia, EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs

Mario Draghi ziņojums kārtējo reizi ir pievērsis uzmanību tam, cik steidzami ir jārisina Eiropas ekonomikas problēmas. Gan E. Letta, gan M. Draghi ziņojumā ir pausts satraucošs brīdinājums: Eiropai tagad ir jāsper izšķirošs solis, un mēs nedrīkstam tajā bezrūpīgi noskatīties.

Likmes ir augstākas nekā jebkad agrāk: pēdējās divās desmitgadēs ES ekonomikas izaugsme ir bijusi pastāvīgi lēnāka nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt Ķīna strauji mazina pastāvošo plaisu. No 2002. gada līdz 2023. gadam ES un ASV IKP līmeņa atšķirība (2015. gada cenās) palielinājās no nedaudz vairāk nekā 15 % līdz satraucošiem 30 %. Atšķirības ir vēl izteiktākas, ja aplūko pirktspējas paritāti: starpība ir palielinājusies no 12 % līdz pat 34 %.

Viena no lielākajām problēmām ir Eiropas normatīvā vide. Skaitļi ir pārsteidzoši: no 2019. gada līdz 2024. gadam ES ir pieņēmusi aptuveni 13 000 tiesību aktus, savukārt ASV – apmēram 3500.

Šis regulatīvais slogs ir radījis uzņēmumiem ievērojamas izmaksas par atbilstības nodrošināšu, tādējādi novirzot resursus no inovācijas un snieguma uzlabošanas. Turklāt tas ir izraisījis satraucošu tendenci, ka uzņēmumi pārceļas ārpus ES, proti, laikposmā no 2008. gada līdz 2021. gadam 30 % Eiropas “vienradžu” ir pārcēlušies.

Kā uzsver M. Draghi, ar ieguldījumiem vien nepietiek, lai Eiropu virzītu uz priekšu. Ir jānodrošina, ka reformas ļauj panākt jēgpilnu progresu. Mums jākoncentrējas uz vienotā tirgus izveides pabeigšanu, šķēršļu likvidēšanu, par prioritāti nosakot saskaņotu pieeju sloga samazināšanai un regulējuma racionalizēšanai. Tie ir svarīgi pasākumi, kurus var veikt nekavējoties un bez lielām politiskām cīņām un kuri sniegtu taustāmus ieguvumus uzņēmumiem, it īpaši MVU, kas ir mūsu ekonomikas pamats.

Turklāt mēs nevaram ignorēt mūsu nozaru un ekonomikas savstarpējo saistību. Uzlabojumi vienā jomā var radīt pozitīvu ietekmi uz citām jomām. Piemēram, mākslīgais intelekts un uz datiem balstītu tehnoloģiju integrācija var atbalstīt viedāku enerģijas pārvaldību visās nozarēs, ievērojami samazinot izmaksas un emisiju – no progresīvas ražošanas līdz precīzajai lauksaimniecībai. Tie ir sinerģijas veidi, kas mums jāizmanto.

Turpmākie pasākumi ir skaidri. Eiropai ir spējas, talants un inovācijas potenciāls, lai atgūtu savas konkurētspējas priekšrocības. Taču tam būs vajadzīga spēcīga politiskā griba, sadarbība un koncentrēšanās uz ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem. Tagad mums – ES iestādēm un dalībvalstīm – šīs iespējas jāpārvērš konkrētā rīcībā, kas nodrošina reālas pārmaiņas.

Šogad Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) kārtējo reizi piedalīsies COP29 konferencē, t. i., 2024. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas notiks Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.

Komiteju pārstāvēs ad hoc grupas “COP” priekšsēdētājs Peter Schmidt un EESK jaunatnes delegāte Pušu konferencē Diandra Ní Bhuachalla. Konferencē EESK atkārtoti norādīs uz vēstījumiem, kas pausti nesen pieņemtajā atzinumā par klimatfinansējumu, un atgādinās par aicinājumiem īstenot iekļaujošu un taisnīgu pārkārtošanos, nodrošinot, ka klimatrīcība nepalielina sociālo nevienlīdzību. EESK paudīs arī atbalstu ilgtspējīgas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, atjaunīgiem energoresursiem, energoefektivitātei, zaļām tehnoloģijām, kā arī bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu saskaņošanai. Piedaloties COP29 konferencē, EESK mērķis ir nodrošināt, ka tiek sadzirdēts Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis un ka konferences rezultātos atspoguļojas līdzsvaroti un sociāli taisnīgi klimata krīzes risinājumi. (ks) 

Žurnālisti ar invaliditāti var vienlīdz labi veikt savu darbu, kā arī pavērt atšķirīgas un jaunas perspektīvas. Kāpēc tad tik maz no viņiem strādā medijos? Lars Bosselmann no Eiropas Neredzīgo savienības raksta par to, ka personas ar invaliditāti ir nepietiekami pārstāvētas mediju nozarē un ka ziņās jābeidz par viņiem runāt stereotipiski.

Visu demokrātisku valstu pamatā ir pamatprincipi, un viens no vissvarīgākajiem ir preses brīvība. Šī brīvība palīdz nodrošināt politisko līderu darbības pārredzamību sabiedrībai. Tā arī ļauj mums piekļūt informācijai bez ārējas ietekmes.

Tomēr joprojām ir tādi mediju prakses aspekti, kas ir jāuzlabo, it īpaši runājot par daudzveidību. Attiecībā uz pārstāvību medijos vai ar dažādām sociālajām grupām saistītu tematu atspoguļojumu mēs joprojām ne tuvu neesam nodrošinājuši vienlīdzību.

Pašreizējie dati liecina, ka personas ar invaliditāti nav pietiekami nodarbinātas laikrakstos, radiostacijās un televīzijas raidorganizācijās. Tas ir ļoti satraucoši, ņemot vērā, ka līdz pat 16 % pasaules iedzīvotāju saskaras ar zināma veida invaliditāti. Turklāt, kā uzsvērts UNESCO ziņojumā, personas ar invaliditāti visā pasaulē bieži saskaras arī ar aizspriedumiem, ko rada stereotipiski attēlojumi medijos.

Lai mainītu sabiedrības priekšstatu par personām ar invaliditāti, mums ir jāvērš uzmanība uz to, cik svarīgi ir šīs personas iekļaut ziņu apspriešanā un satura radīšanā.

Sabiedrībai ir jāsaprot, ka mediju nozare nebūs pilnībā iekļaujoša, kamēr personas ar invaliditāti nebūs iesaistītas darba plūsmā. Turklāt ar invaliditāti saistītie jautājumi jāaplūko, izmantojot atšķirīgu pieeju: mediju uzņēmumiem būtu jāatzīst, ka personas ar invaliditāti ir personas, kurām būtu jāizmanto savas tiesības tāpat kā citiem. Turklāt, tā kā satura formāti pastāvīgi mainās, mums ir vajadzīgi eksperti, kas šos formātus darītu pieejamus un iekļaujošus. 

Lai arī personas ar invaliditāti mediju nozarē ir nepietiekami pārstāvētas, mēs joprojām varam atrast ļoti iedvesmojošus piemērus, kas liecina, ka personas ar invaliditāti var radīt izcilu saturu.

Nesen Eiropas Neredzīgo savienība savā raidierakstu sērijā pārraidīja īpašu epizodi par Parīzes 2024. gada paraolimpiskajām spēlēm. Epizodē mēs runājām ar neredzīgu žurnālisti francūzieti Laetitia Bernard, kas strādā radiostacijā “Radio France”. L. Bernard ziņoja ne tikai par šāgada paraolimpiskajām spēlēm, bet arī par 2012. un 2016. gada spēlēm attiecīgi Londonā un Riodežaneiro. Turklāt viņa sagatavoja ziņas par ziemas paraolimpiskajām spēlēm Sočos 2014. gadā un Phjončhanā 2018. gadā.

“Tādiem pasākumiem kā paraolimpiskās spēles ir pozitīva ietekme uz šķēršļu likvidēšanu un stereotipu pārvarēšanu,” intervijas laikā uzsvēra L. Bernard. “Pat ja žurnālistam ir invaliditāte, viņš var strādāt efektīvi un pat no cita rakursa izklāstīt lietas,” viņa piebilda. Pieredze, ko guvusi L. Bernard, un viņas pārdomas par šo tematu mums apliecina, ka arī šis aspekts ir jāņem vērā, lai izveidotu iekļaujošāku sabiedrību: vienlīdzībai jābūt mediju nozares stūrakmenim.

Lars Bosselmann ir Eiropas Neredzīgo savienības (EBU) izpilddirektors.

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Tagad, kad zinām, kāda ir jaunā komisāru kolēģija, nevaram nepamanīt, ka darba un sociālo tiesību komisāra amats ir likvidēts. Tagad mums ir komisārs cilvēku, prasmju un sagatavotības jautājumos. Vārda “cilvēki” lietojums raisa daudzus jautājumus. Galu galā, vai gandrīz visiem pārējiem amatiem nevajadzētu būt saistītiem ar cilvēkiem? Mēs varētu arī komentēt to, ka vārds “sagatavotība”, kas parādās arī vienā citā amata nosaukumā, ir saturiski piesātināts.

Tomēr runa ir par to, kā trūkst un kas ir atstāts novārtā. Sociālā politika un nodarbinātība ir atstātas bez ievērības, un tas viss notiek konkurētspējas vārdā. Daži citi amata nosaukumi, mistiski un dažkārt daudzslāņaini, runā paši par sevi, piemēram, sākot no īstenošanas un vienkāršošanas līdz labklājībai un ūdensapgādes noturībai.

Nodarbinātības un sociālās politikas komisāra amats ir pastāvējis kopš 20. gadsimta 70. gadiem, taču 2019. gadā tas tika pārdēvēts par darba un sociālo tiesību komisāra amatu. Tas ietvēra galvenās politikas jomas, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un tā tālejošās iniciatīvas. Kvalitatīvas darbvietas, vienlīdzība, sociālais dialogs un darba un dzīves apstākļi joprojām ir būtiski jautājumi mūsu demokrātijas izdzīvošanai.

Tomēr tagad runa ir par prasmēm, nevis nodarbinātību. Dažās aprindās ir plaši atzīta ideja, ka daudzas no mūsu pašreizējām problēmām izriet no prasmju trūkuma. Uzņēmumiem ir grūti atrast tiem nepieciešamo kvalificēto darbaspēku. Un tas nav pārsteigums. Lai varētu sākt darbu, ir vajadzīga vairāku gadu darba pieredze un nereti ir nepieciešams doktorantūras diploms, vairāku valodu prasme un virkne sertifikātu par prasmēm, kuras varētu apgūt darbā pāris mēnešu laikā. Turklāt piedāvātās algas ļoti bieži tikko sedz dzīvošanas izmaksas. Un tas attiecas uz kvalificētiem darbiniekiem, kas jau saņem labāku atalgojumu.

Ir ļoti satraucoši, kā Komisija pati bieži apgalvo, novērot, kā tiek haotiski lietoti vārdi apvienojumā ar vēstījumu, kurā nepārprotami dominē konkurētspēja. Šķiet, ka labklājības, kvalitatīvu darbvietu un pienācīgu algu nodrošināšana jau ir paveikta, un tagad vienīgais neatrisinātais jautājums ir prasmju trūkuma novēršana. Tomēr šķiet, ka šis deficīts pastāv galvenokārt jaunajā komisāru kolēģijā, kas nespēj izprast pašreizējo situāciju, to aplūkot perspektīvā un piedāvāt reālistiskus risinājumus. Ceram, ka aiz jauno amatu sadalījuma, proti, aiz fasādes, varēsim redzēt pamatotus priekšlikumus, kā stiprināt sociālās un darba tiesības, demokrātiju un cīņu pret klimata pārmaiņām.

Sandra Parthie

MI akts ir pasaulē pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums, kas reglamentē mākslīgo intelektu.

MI izmantojums paplašinās un ietekmē daudzus mūsu ikdienas dzīves aspektus. Piemēram, ar personalizētu reklāmu palīdzību tas ietekmē informāciju, ko cilvēki redz tiešsaistē. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka to tagad izmanto veselības nozarē, lai palīdzētu diagnosticēt un ārstēt tādas slimības kā vēzis. Šajā nolūkā MI lietojumprogrammas balstās uz vispārīga lietojuma MI modeļiem, kas ir jāapmāca. Tie ir “jābaro” ar daudziem attēliem, kuros redzamas, piemēram, vēža šūnas, lai tie spētu tās atpazīt patstāvīgi.

Sekmīgas apmācības pamatā ir dati – milzīgs datu apjoms. Veids, kādā notiek apmācība, ietekmē apmācītā modeļa vai MI lietojumprogrammas rezultātu kvalitāti. Ja tiek ievadīti nepareizi dati vai attēli, veselas šūnas tiks nepareizi identificētas kā vēža šūnas.

Medicīniskās un veselības aprūpes uzlabošana ir pārliecinošs piemērs, kāpēc Eiropas Savienībā mums ir vajadzīgas spējas un infrastruktūra ar mērķi izstrādāt pamatā esošus vispārīga lietojuma MI modeļus. Tas vienkārši palīdzēs glābt dzīvību.

Turklāt vispārīga lietojuma MI revolucionārā veidā ietekmē ražošanas procesus un arī uzņēmumus. Lai Eiropas ekonomika saglabātu konkurētspēju, mums Eiropas Savienībā jānodrošina inovācijas telpa un jāmudina uzņēmēji un jaunuzņēmumi attīstīt savas idejas.

Protams, pastāv ar MI un vispārīga lietojuma MI saistīti riski, sākot ar modeļu nepilnībām un kļūdām lietojumprogrammās un beidzot ar tehnoloģijas nepārprotami noziedzīgu izmantošanu. Tādēļ ES rīcībā jābūt arī ekspertzināšanām, lai novērstu ļaunprātīgus uzbrukumus un kiberdraudus; tai jāspēj paļauties uz Eiropas Savienībā izveidoto infrastruktūru, lai nodrošinātu, ka, vienkārši izsakoties, “gaisma nenodziest”.

Viss iepriekšminētais parāda, cik svarīgs ir pareizs regulējums, kas koncentrējas uz apmācības datu, apmācības metožu un visbeidzot galaprodukta kvalitāti. Tā pamatā jābūt Eiropas vērtībām, tādām kā pārredzamība, ilgtspēja, datu aizsardzība un tiesiskuma ievērošana. Diemžēl daudzu nozīmīgu vispārīga lietojuma MI sasniegumu priekšgalā ir dalībnieki, kas atrodas ārpus ES jurisdikcijas. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāattīsta spēja panākt atbilstību tās regulatīvajiem noteikumiem un Eiropas vērtībām attiecībā pret ES un trešo valstu dalībniekiem, kas darbojas mūsu tirgū.

Eiropas Savienībai ir jāsamazina lielu, bieži vien ne Eiropas digitālo uzņēmumu dominējošais stāvoklis tirgū, tostarp mobilizējot konkurences politikas instrumentus. Konkurences iestādēm Eiropas Savienībā ir jāizmanto savas spējas un jānodrošina, ka hipermēroga pakalpojuma sniedzēji neizmanto savu B2B vai B2G stāvokli tirgū ļaunprātīgi.

Publiskās iestādes var atbalstīt Eiropas vispārīga lietojuma MI, kā arī MI lietojumprogrammu nodrošinātājus, iepērkot to produktus un tādējādi citiem lietotājiem un klientiem demonstrējot to uzticamību. ES rīcībā ir talanti, tehnoloģiskā zinātība un uzņēmējdarbības gars, kas vajadzīgs “Eiropā ražotam MI”. Taču investīciju trūkums, kā arī attiecīgās IT infrastruktūras trūkums un iekšējā tirgus joprojām pastāvošā sadrumstalotība, kas kavē plašu izvēršanu, mazina Eiropas MI dalībnieku konkurētspēju.

Tuvojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 16. sanāksmei (COP16), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina izmantot integrētu globālu pieeju, lai varētu pārvarēt pašreizējo bioloģiskās daudzveidības krīzi.

Pieaugot globālajai spriedzei, EESK mudina valdības koncentrēties uz bioloģisko daudzveidību, kas var būt efektīvs risinājums trīskāršajai planētas krīzei (klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un pārtuksnešošanās). EESK septembrī pieņemtajā atzinumā uzsvēra, ka COP16 būs izšķirošs brīdis, lai paātrinātu globālos centienus aizsargāt mūsu planētas ekosistēmas.

“Bez bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmas un ekonomika sabruks, jo vairāk nekā puse no pasaules IKP un 40 % darbvietu ir tieši atkarīgas no dabas,” sacīja ziņotājs Arnaud Schwartz, kurš izstrādāja atzinumu.

EESK norāda, ka bioloģiskā daudzveidība, kas ir ekosistēmu, cilvēku labklājības un ekonomikas pamats, nav jāaplūko izolēti, bet jāintegrē daudzās politikas jomās, piemēram, klimata, lauksaimniecības un tirdzniecības politikā. Piemēram, tirdzniecības nolīgumiem būtu jāveicina ilgtspēja, nodrošinot, ka preces un tehnoloģijas neveicina atmežošanu un dzīvotņu iznīcināšanu.

Steidzami arī jānodrošina finansiāls atbalsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Ar publisko finansējumu vien nepietiek, tāpēc vajadzīgs publisku, privātu un novatorisku finanšu mehānismu apvienojums.

EESK mudina Eiropas Savienību atbalstīt globālo dienvidu valstu pūliņus aizsargāt bioloģisko daudzveidību, un rosina pakāpeniski atteikties no subsīdijām, kas kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, it īpaši tām, kuras veicina fosilā kurināmā izmantošanu. Šo subsīdiju pārorientēšana uz ekosistēmu atjaunošanu varētu sekmēt centienus risināt gan klimata pārmaiņu, gan bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmu, izmantojot dabā balstītus risinājumus, piemēram, mežu atjaunošanu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un mitrāju atjaunošanu.

EESK atzinumā arī norādīja, cik svarīga ir pieeja “Viena veselība”, kas saista cilvēku, dzīvnieku un vides veselību. Veselīgas ekosistēmas sniedz būtiskus pakalpojumus, piemēram, apputeksnēšanu, oglekļa sekvestrēšanu un ūdens filtrēšanu, un tie visi veicina cilvēku labklājību. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apdraud ekosistēmu noturību, palielinot zoonozes slimību, piemēram, Covid-19, draudus.

EESK arī aicina lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistīt jauniešus. Tā ierosināja izveidot Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka amatu, kura pārziņā būtu nākamo paaudžu jautājumi, un nodrošināt, ka prioritāte netiek piešķirta īstermiņa ieguvumiem, bet gan ilgtermiņa ilgtspējai un labklājībai. (ks) 

Ziņotāju atzinumam par tematu “Mākslīgā intelekta izmantošana vispārējiem mērķiem: virziena izvēle pēc MI akta” Sandra Parthie izvaicājām par Mākslīgā intelekta aktu. Konkrēti, kāpēc ir tik svarīgi nodrošināt, ka minētais tiesību akts tiek pienācīgi īstenots, kad domājam par vispārēja lietojuma mākslīgā intelekta modeļiem un to, kā tie tiek pārvaldīti? Kā Eiropas Savienībā varam radīt konkurētspējīgu mākslīgo intelektu un kāpēc tas ir svarīgi?

Sagatavojis Krzysztof Balon, ziņotājs EESK atzinumam par tematu “Eiropas paaudžu solidaritātes veicināšana — ceļā uz horizontālu ES pieeju”.

Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikts, ka “Savienība (..) veicina (..) paaudžu solidaritāti”.

Tomēr diskriminācija vecuma dēļ, negatīva attieksme pret noteiktām vecuma grupām un demogrāfiskās attīstības tendences, ko papildinājušas vairākas krīzes, šķeļ Eiropas sabiedrību un rada šķēršļus reālai iekļaušanai un līdzdalībai. Šīs problēmas skar ne tikai vecākās paaudzes; tās ietekmēs arī pašreizējās jaunākās paaudzes.

Vienlaikus paaudžu dialogs un pozitīva ietekme uz ekonomikas attīstību ilgtspējīgi aptvertu dažādu paaudžu vajadzības, stiprinot demokrātiju un sociālo kohēziju. Paaudžu dialogs darbotos kā viens no pilsoniskā dialoga veidiem.

Tāpēc mums steidzami vajadzīga jauna politiska pieeja paaudžu solidaritātei!

Šajā saistībā EESK aicina Eiropas Komisiju publicēt zaļo grāmatu par paaudžu solidaritāti. Tajā būtu jāiekļauj EESK atzinumā par tematu “Eiropas paaudžu solidaritātes veicināšana” minētie priekšlikumi, tostarp tie, kas saistīti ar nodarbinātību, pensiju sistēmām un veselības un aprūpes pakalpojumiem. Savukārt dalībvalstīm vajadzētu apmainīties ar šajās jomās zināmiem labas prakses piemēriem. Lai atbalstītu šos centienus, paaudžu solidaritāte būtu jānosaka kā viens no mērķiem Eiropas Sociālā fonda 2027.–2034. gada regulējumā.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem ir būtiska loma noteiktu politikas pasākumu plānošanā un īstenošanā. EESK būtu jāizveido paaudžu solidaritātes forums, kas nodrošinātu platformu informācijas un pieredzes apmaiņai un jaunu ideju ģenerēšanai ciešā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām. Ar Eiropas Komisijas līdzdalību forums varētu arī uzraudzīt paaudžu solidaritātes pieejas īstenošanu un pilnveidi Eiropas Savienībā.