Tuvojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 16. sanāksmei (COP16), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina izmantot integrētu globālu pieeju, lai varētu pārvarēt pašreizējo bioloģiskās daudzveidības krīzi.

Pieaugot globālajai spriedzei, EESK mudina valdības koncentrēties uz bioloģisko daudzveidību, kas var būt efektīvs risinājums trīskāršajai planētas krīzei (klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un pārtuksnešošanās). EESK septembrī pieņemtajā atzinumā uzsvēra, ka COP16 būs izšķirošs brīdis, lai paātrinātu globālos centienus aizsargāt mūsu planētas ekosistēmas.

“Bez bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmas un ekonomika sabruks, jo vairāk nekā puse no pasaules IKP un 40 % darbvietu ir tieši atkarīgas no dabas,” sacīja ziņotājs Arnaud Schwartz, kurš izstrādāja atzinumu.

EESK norāda, ka bioloģiskā daudzveidība, kas ir ekosistēmu, cilvēku labklājības un ekonomikas pamats, nav jāaplūko izolēti, bet jāintegrē daudzās politikas jomās, piemēram, klimata, lauksaimniecības un tirdzniecības politikā. Piemēram, tirdzniecības nolīgumiem būtu jāveicina ilgtspēja, nodrošinot, ka preces un tehnoloģijas neveicina atmežošanu un dzīvotņu iznīcināšanu.

Steidzami arī jānodrošina finansiāls atbalsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Ar publisko finansējumu vien nepietiek, tāpēc vajadzīgs publisku, privātu un novatorisku finanšu mehānismu apvienojums.

EESK mudina Eiropas Savienību atbalstīt globālo dienvidu valstu pūliņus aizsargāt bioloģisko daudzveidību, un rosina pakāpeniski atteikties no subsīdijām, kas kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, it īpaši tām, kuras veicina fosilā kurināmā izmantošanu. Šo subsīdiju pārorientēšana uz ekosistēmu atjaunošanu varētu sekmēt centienus risināt gan klimata pārmaiņu, gan bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmu, izmantojot dabā balstītus risinājumus, piemēram, mežu atjaunošanu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un mitrāju atjaunošanu.

EESK atzinumā arī norādīja, cik svarīga ir pieeja “Viena veselība”, kas saista cilvēku, dzīvnieku un vides veselību. Veselīgas ekosistēmas sniedz būtiskus pakalpojumus, piemēram, apputeksnēšanu, oglekļa sekvestrēšanu un ūdens filtrēšanu, un tie visi veicina cilvēku labklājību. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apdraud ekosistēmu noturību, palielinot zoonozes slimību, piemēram, Covid-19, draudus.

EESK arī aicina lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistīt jauniešus. Tā ierosināja izveidot Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka amatu, kura pārziņā būtu nākamo paaudžu jautājumi, un nodrošināt, ka prioritāte netiek piešķirta īstermiņa ieguvumiem, bet gan ilgtermiņa ilgtspējai un labklājībai. (ks)