Iesnieguši Peter Schmidt, Diandra Ní Bhuachalla un Arnaud Schwartz

Pārstāvot ES pilsonisko sabiedrību COP29, kas notika Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, EESK atbalstīja steidzamu un praktisku rīcību klimata jomā un centienus klimata sarunās par prioritāti noteikt sociālo un vides taisnīgumu. 

Ad hoc grupas “COP” priekšsēdētājs Peter Schmidt mums pastāstīja, kādi ir EESK galvenie vēstījumi par COP29 galveno tematu — klimatfinansējumu.

Peter Schmidt: ekstrēmu klimatisko laikapstākļu pieaugums visā pasaulē ir spēcīgs atgādinājums par nepieciešamību pastiprināt klimatisko ieceru vērienīgumu. Šīs gads ir kļuvis par karstāko visā vēsturē, cilvēku izraisītas klimata katastrofas, piemēram, plūdi, dabas ugunsgrēki un sausums, notiek aizvien biežāk un ar lielāku intensitāti, saasinot sociālo nevienlīdzību. Bezdarbības klimata jomā izmaksas ir lielākas nekā rīcības izmaksas.

COP29 likmes ir augstas. Lai jaunattīstības valstis varētu atraisīt līdzekļus globālai klimatrīcībai, ir ļoti svarīgi vienoties par globāliem klimatfinansējuma risinājumiem. EESK, piedaloties COP29 Baku, nāca klajā ar ieteikumiem, pamatojoties uz mūsu atzinumu par finansējumu klimata pārmaiņu jomā un galveno uzmanību pievēršot starptautiskās finanšu arhitektūras pārveidei, lai atraisītu un veicinātu efektīvu un pieejamu klimatfinansējumu.

Mēs uzsvērām, ka ir jānosaka jauns kolektīvs kvantitatīvs mērķis, lai novērstu klimata finansējuma nepilnības, un līdz ar to klimata jomas finansējums būtu jāpadara atbilstošāks mērķim, labvēlīgāks biodaudzveidībai, ietekmīgāks un mērķtiecīgāk vērsts uz visneaizsargātākajām valstīm un kopienām. Klimata finansējuma plūsmu pamatā vajadzētu būt taisnīgas pārkārtošanās principiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem kā šo centienu pamatelementu. Būtiska nozīme ir publiskā un privātā sektora dalībnieku ilgtermiņa saistībām, un publiskajām finansēm būs izšķiroša nozīme privāto investīciju mobilizēšanā un ar klimata iniciatīvām saistītā riska mazināšanā.

Vietējām iniciatīvām un vietējām kustībām būtu jāsaņem piekļuve klimata finansējumam, bet vienlaikus Komiteja aicina īstenot arī visaptverošu pieeju, lai pārtrauktu parādsaistību un nepietiekamu ieguldījumu ciklu pielāgošanās jomā. Mēs aicinām taisnīgi sadalīt klimata fondus, lai novērstu atšķirības. Turklāt pilsoniskās sabiedrības iesaistei ir izšķiroša nozīme tādas iekļaujošas un demokrātiskas pieejas izveidē, kas nodrošina, ka ieguldījumi klimata jomā ir efektīvi un ilgtspējīgi.

EESK jaunatnes delegāte COP (2023–2025) Diandra Ní Bhuachalla dalījās ar to, ko viņa sagaida no COP29. Raugoties no jaunieša viedokļa — kādi būtu visneatliekamākie klimata jautājumi, kas vispirms būtu jārisina?

Diandra Ní Bhuachalla: pēc vilšanās par COP 28 rezultātiem es centos likt pēc iespējas lielākas cerības uz COP29. Saprotot, ka vēl vienas ikgadējās konferences rezultāti varētu būt ierobežoti prezidentvalsts izvēles dēļ – jo tā ir vēl viena valsts, kura ir ļoti atkarīga no peļņas no fosilā kurināmā –, bija īpaši grūti saglabāt cerību.

Tomēr pēc apspriešanās ar dažādām jaunatnes organizācijām visā Eiropā – piedaloties strukturētās Jaunatnes darba grupas sanāksmēs, kas ir daļa no EESK jaunatnes delegāta COP programmas –, es nolēmu, ka vislabāk ir koncentrēties uz klimattaisnīgumu un taisnīgu pārkārtošanos, klimatfinansējumu un jaunu kolektīvu kvantitatīvu mērķi, kā arī iespējām palielināt jauniešu jēgpilnu līdzdalību starptautiskos lēmumu pieņemšanas procesos.

Tagad, zinot, cik daudzas sarunas pirmajā nedēļā nebija veiksmīgas vienošanās un sadarbības trūkuma dēļ, tostarp jautājumos par dzimumu līdztiesību, klimatfinansējumu un taisnīgu pārkārtošanos, apzinos, ka manas cerības atkal bija pārāk lielas, un pēc tam esmu paudusi savu viedokli citos paralēlos pasākumos un divpusējās sanāksmēs. Tagad manas divas galvenās cerības ir tādas, ka pašreizējā attieksme, it īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, paliks, un ka mēs panākam nelielu progresu, lai pilnībā saskaņotu viedokļus līdz COP30, ar ko, šķiet, ikviens saista visas savas cerības.

Tā kā klimata pārmaiņas un to sekas ir savstarpēji saistītas, es necentos sarindot jautājumus svarīguma vai steidzamības secībā. Jaunieši ir nobažījušies par savu nākotni, nodarbinātības drošību un to, vai viņi būs spiesti pārkvalificēties; par saviem mājokļiem un ģimenēm, kā arī drošību pret vētrām, plūdiem un eroziju; par savu turpmāko bērnu vai pat nākamās paaudzes veselību un dzīves kvalitāti; un par to, ka mūsu paaudzei vajadzēs risināt daudz sarežģītākas sarunas par klimatu, kad mēs kļūsim par lēmumu pieņēmējiem, jo šodien netiek veikti pietiekami pasākumi un tā ietekme būs jūtama gadu desmitiem.

Tagad mums ir vajadzīgs klimatiskais taisnīgums. Tagad mums ir vajadzīgs reālistisks klimatfinansējums. Tagad mums ir vajadzīga taisnīga, godīga un līdztiesīga nodarbinātība un enerģētikas pārkārtošana. Tagad mums ir vajadzīgi vērienīgi mērķi. Tagad mums tas ir jāīsteno.

Tagad mums visiem ir jāiesaistās.

COP16 par bioloģisko daudzveidību, kas oktobrī notika Kali, Kolumbijā, noslēdzās ar satraukumu un bez vienošanās par dabas aizsardzības finansējumu . Mēs jautājām EESK pārstāvim COP16 Arnaud Schwartz: vai, neraugoties uz šo neveiksmi, varam saglabāt optimistisku nostāju? Kādi pasākumi būtu jāveic, lai panāktu progresu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā?

Arnaud Schwartz: ir vajadzīgi 200 miljardi dolāru gadā. ANO sniegtā informācija liecina, ka šāda naudas summa (kurā ietilpst visu veidu finansējums — publiskais, privātais, valsts un starptautiskais) būtu vajadzīga, lai sasniegtu mūsu bioloģiskās daudzveidības mērķus. Ko tas nozīmē? Runa ir tikai par to, lai apturētu dzīvo organismu sabrukumu, jo tie pašlaik izzūd arvien ātrāk, un tas nozīmē atjaunot dabu un dot tai izdzīvošanas iespēju apdzīvojamā pasaulē, nevis ļaut to izpostīt alkatības un muļķības dēļ.

Kāda ir nākotne pēc COP16 neveiksmes?

Katram no mums būtu jāuzdod šis jautājums, un tas būtu jāuzdod arī apkārtējiem, it īpaši tāpēc, ka ir zināms, ka Francijā vien katru gadu vairāk nekā ceturtā daļa no šīs summas tiek izmantota, lai sagatavotos karam vai iesaistītos kara darbībās. Kopumā runājot, Kali sanāksme patiešām bija neizmantota iespēja politiskās gribas un ekonomiskās solidaritātes trūkuma dēļ.

Tomēr ne viss ir zaudēts.

Tuneļa galā ir neliela gaisma: šajā COP – pēc aptuveni 30 ignorances gadiem– tika atzīts, ka pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas, kā arī Āfrikas izcelsmes iedzīvotāji ir bioloģiskās daudzveidības sargi; tika izveidots arī jauns ANO fonds, kas pazīstams kā Kali fonds. Ilgtermiņā šo fondu paredzēts izmantot, lai piesaistītu brīvprātīgas iemaksas no privātiem uzņēmumiem, un puse no tām tiks novirzīta iepriekš minētajām cilvēku grupām. Lieliski!

Jūs esat... labi...

Jūs esat daļa no mums; mēs esam daļa no jums. Un, lai turpinātu šo kopīgo virzību, varētu būt lietderīgi sākt ar to, ka mūsu ekonomika tiek atgriezta uz pareizā ceļa, lai sniegtu labumu visiem. Tāpēc... pārtrauksim graut pamatu zem savām kājām; ko tad mēs vēl gaidām, pirms ķeramies pie starptautisko finanšu un tirdzniecības noteikumu pārskatīšanas?

EESK delegāti COP29, Peter Schmidt un Diandra Ní Bhuachalla, galveno uzmanību pievērsa klimatfinansējumam un šajā jautājumā balstījās neseno EESK atzinumu “Klimatfinansējums: jauns ceļvedis tālejošu klimatisko ieceru un IAM sasniegšanai”. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, ko EESK vadīja Baku, bija 18. novembrī notikušais pasākums “Globāla perspektīva taisnīgas pārkārtošanās veicināšanai lauksaimniecības pārtikas nozarē”. Pasākumā tika analizēta tādu ilgtspējīgu mazoglekļa pārtikas sistēmu veidošana, kas būtu taisnīgas lauksaimniekiem, pārtikas ķēdes darbiniekiem un nākamajām paaudzēm. Mērķis bija uzlabot sadarbību starp politikas veidotājiem un pilsonisko sabiedrību, uzklausīt viedokļus no pasaules dienvidu valstīm un veicināt iekļaujošus klimata risinājumus visiem.

Kā ES delegācijas loceklis Arnaud Schwartz piedalījās sanāksmēs, kurās aicināja panākt lielāku sinerģiju starp ANO procesiem bioloģiskās daudzveidības (KBD) un klimata pārmaiņu (UNFCCC) jomā, pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas, lai atbrīvotu vairāk finanšu resursu, un nodrošināt aktīvāku organizētas pilsoniskās sabiedrības lomu Kuņminas-Monreālas globālā bioloģiskās daudzveidības satvara īstenošanā. Plašāku informāciju par EESK ieguldījumu COP16 var skatīt šeit..

A.Schwartz ir ziņotājs EESK atzinumam “Visaptveroša biodaudzveidības stratēģija COP16 kontekstā: vienot visas nozares virzībā uz kopīgu mērķi”.