Oktobrī EESK pieņēma atzinumu, kurā ierosināja būtiski pārskatīt ES finanšu izlietojumu. Tā aicināja Eiropas Savienībā uzlabot pārredzamību un iedzīvotāju līdzdalību, jo tas stiprinātu demokrātiju un sabiedrības uzticēšanos. 

Lai to panāktu, EESK ieteica izveidot vienotu fiskālās pārredzamības sistēmu, kas budžeta veidošanas procesos iesaista iedzīvotājus, un radīt digitālus rīkus skaidrākai informēšanai par budžetu.

“Tikai iedomājieties, ka iespējams izsekot katram ES budžeta eiro — sākot ar Briseli, tad līdz valstu valdībām un beidzot ar jūsu vietējo pašvaldību,” sacīja ziņotāja Elena Calistru, kas izstrādāja atzinumu.

EESK uzskata, ka vienota fiskālās pārredzamības sistēma noteiktu skaidrus un konsekventus standartus attiecībā uz visām ES finansētajām programmām un nodrošinātu vienotu ziņošanu un vieglu piekļuvi finanšu datiem visās dalībvalstīs. Prioritāte būtu paraugprakses popularizēšana, nevis jaunu noteikumu ieviešana.

Līdzdalīga budžeta plānošana dotu iedzīvotājiem iespēju tieši ietekmēt lēmumus par publiskajiem izdevumiem, it īpaši vietējā līmenī, un ES līmeņa budžeta izstrādes procesos iekļautu līdzdalības elementus.

EESK aicināja izveidot vienotu, lietotājiem saprotamu digitālo platformu, kas reāllaikā publicētu budžeta datus, skaidri atspoguļotu informāciju un dotu ieskatu par to, kā ES līdzekļi nodrošina rezultātus. Tas palielinātu sabiedrības izpratni un iesaisti finanšu informācijas jomā.

EESK arī uzsvēra, ka ir svarīgi palielināt sabiedrības informētību, nodrošināt stingrāku pārraudzību un saskaņot finanšu praksi ar ES mērķiem, piemēram, kohēziju un ilgtspēju, lai veicinātu sadarbību un pārskatatbildību.

“ES finanses neaprobežojas tikai ar skaitļiem. Runa ir par uzticēšanos un demokrātiju, kā arī par centieniem panākt, ka Eiropa darbojas savu iedzīvotāju labā,” noslēgumā secināja E. Calistru. (tk)