Lai sasniegtu 2050. gadam noteiktos enerģētikas un klimata mērķus, ir būtiski jākāpina temps, kādā notiek virzība uz enerģētikas savienību, tomēr, kā EESK norāda vienā no jaunākajiem atzinumiem, būtu bīstami atstāt bez ievērības stāvokli atsevišķās dalībvalstīs.

EESK uzsver, ka tad, ja netiktu ņemti vērā dažādu dalībvalstu sociālie un ekonomiskie apstākļi, sabiedrība varētu nepieņemt ieguldījumus un reformas, kas vērstas uz enerģētikas pārkārtošanu.

Atzinumā, kuru sagatavojis Lutz Ribbe un kurš tika pieņemts marta plenārsesijā, EESK atklāj, kā tā vērtē 2020. gada ziņojumu par enerģētikas savienības stāvokli un nacionālo enerģētikas un klimata plānu novērtējumu. Viņš norāda, ka, neraugoties uz 2020. gadam noteikto enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, nedrīkst ļauties pašapmierinātībai.

Jau 2020. gadā sākās nākamais 30 gadu posms, kurā ir jāuzstāda vēl daudz augstāki mērķi, un cilvēki tiešām ir jāliek enerģētikas savienības uzmanības centrā.

Ribbe norādīja: "Enerģētikas pārkārtošana ir apdraudēta arī tad, ja politiķi apsola, ka plašas sabiedrības grupas varēs līdzdarboties, taču patiesībā šo solījumu neuztver nopietni un to nepilda." (mp)