Sagatavojis Rudolf Kolbe

Būvniecības nozare spēcīgi ietekmē CO₂ emisijas Eiropas Savienībā un pasaulē. Ir svarīgi samazināt tās ietekmi. Koka ēku būvniecības veicināšana var palīdzēt to izdarīt un veicināt zaļo pārkārtošanos.

Augdami koki uztver oglekli. Koksnē tīra oglekļa sastāvs ir aptuveni 50 %. Būvniecībā izmantotiem kokmateriāliem ir daudz pozitīvu īpašību: daudzās valstīs kokmateriālus no mežiem, kas sertificēti kā ilgtspējīgi, nav jāved tālu, jo tos ir iespējams iegūt salīdzinoši tuvu būvlaukumam; to apstrāde parasti nav sarežģīta vai videi kaitējoša; kokmateriālus ir viegli izmantot atkārtoti. Salīdzinot ekvivalentas ēkas visā to kalpošanas ciklā, atklājas, ka no iegultās enerģijas, siltumnīcefekta gāzu emisiju, gaisa un ūdens piesārņojuma un citu ietekmes rādītāju viedokļa kokmateriāli ir laba alternatīva.

Tomēr, lai veicinātu koka ēku būvniecību klimata mērķu sasniegšanas nolūkā, ir svarīgi iepirkumā izmantot kvalitātes kritērijus, tostarp ilgtspējas un dzīves cikla kritērijus, kā arī izvēlēties tādas iepirkuma procedūras, kas būtu piemērotas inovatīvu risinājumu izmantošanai. Ja mēs vēlamies, lai konkurences pamats būtu kvalitāte un lai publiskais iepirkums būtu klimatu saudzējošs, ir vajadzīgas stingrākas tiesiskās prasības. Mums ir arī jāapmāca līgumslēdzējas iestādes, kā piemērot šādus kritērijus un prasības.

Līdztekus mums ir vajadzīgi ēku dzīvescikla emisiju standarti un atbilstoša prasība visā būvniecības sektorā uzrādīt informāciju par oglekli. Tāpat ir nepieciešama tāda tiesiskā vide un tehniskie apstākļi, kas veicinātu gan inovāciju vispār, gan – konkrēti – inovāciju koka konstrukciju jomā.

Koka konstrukcijas var nodrošināt ilgtspējīgu, iekļaujošu un skaistu dzīvestelpu cilvēkiem, kas šajās ēkās dzīvos un uzturēsies.