EESK savā 24. februāra plenārsesijā pieņēma atzinumu par Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīti priekšlikumi par ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. EESK uzsver, ka ir ātri jāpanāk vienošanās, taču plānā trūkst detalizētas informācijas.

Kopš Māstrihtas līguma pieņemšanas 1992. gadā ES ekonomikas pārvaldības sistēma ir palīdzējusi radīt labvēlīgus apstākļus ekonomikas stabilitātei, izaugsmei un augstākam nodarbinātības līmenim Eiropā. Tomēr, lai gan laika gaitā sistēma ir attīstījusies, tā ir arī kļuvusi arvien sarežģītāka, un ne visi tās instrumenti un procedūras ir izturējušas laika pārbaudi. 

Lai gan EESK piekrīt, ka ir ātri jāpanāk vienošanās pirms dalībvalstu budžeta procedūras 2024. gadam, tā arī uzsver, ka daudzas detaļas vēl ir jāfinalizē. Ierosinātajiem fiskālajiem strukturālajiem plāniem ir jānodrošina, ka parāda attiecība pret IKP samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī. Vienlaikus noteikumos ir jāparedz pietiekama fiskālā telpa ieguldījumiem zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Vissvarīgākais ir tas, ka, lai reformētais regulējums gūtu panākumus, būtiski svarīga ir lielāka atbildība par minētajiem noteikumiem. 

“Ir steidzami jāreformē fiskālā sistēma. Daudzas dalībvalstis labvēlīgajos laikos nav pietiekami konsolidējušas savas publiskās finanses,” norādīja EESK ziņotājs Krister Andersson. “Piesardzīgas politikas trūkums kaitē visneaizsargātākajām sabiedrības grupām. Īpaši svarīga nozīme ir parāda līmeņa samazināšanai un parāda atmaksājamībai. Mēs piekrītam tam, ka ir ātri jāpanāk vienošanās pirms dalībvalstu budžeta procedūras 2024. gadam. (tk)