Eiropas Savienībai ir atkārtoti jāizvērtē savas rūpniecības politikas prioritātes, ņemot vērā pandēmiju un konfliktu pie Eiropas austrumu robežas. Šis vēstījums izrietēja no konferences “Ilgtspējīga Eiropas rūpniecības nākotne”, ko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīkoja 2022. gada 4. martā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsti Franciju.

Atklājot konferenci, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra, ka ES rūpniecības politikas veidošanā ir vajadzīga uz sadarbību vērsta pieeja: “Veidojot ilgtspējīgu ES rūpniecības nākotni, mums ir jāstrādā partnerībā ar rūpniecības nozari, publiskajām iestādēm un sociālajiem partneriem. Šajā procesā nedrīkstam nevienu atstāt novārtā.”

Lai gan ES joprojām saskaras ar Covid-19 krīzes sekām, dramatiskie notikumi Ukrainā ir satricinājuši kontinentu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrethe Vestager teica, ka “Eiropas rūpniecības nozarē ir jāsamazina vienpusēja atkarība no citiem. Mums arī jāaizsargā vienotais tirgus no ārējas ietekmes, kas izpaužas kā kropļojošas ārvalstu subsīdijas vai piespiešanas mēģinājumi no ārvalstu valdību puses.”

Lielākā daļa runātāju norādīja, ka konflikts ir vēl viens spēcīgs arguments, lai turpinātu virzību uz videi draudzīgiem mērķiem, lai arī daži dalībnieki uzskatīja, ka apstākļi liek pārskatīt mūsu zaļos mērķus, un pat paredzēja, ka Eiropā varētu atgriezties pie ogļu izmantošanas. “Jauni faktori, piemēram, inflācija, parāds, aizsardzība un enerģētika, pilnībā maina rūpniecības stratēģiju, kas mums jāīsteno. Mūsu jaunajai nepieciešamībai jābūt stratēģiskajai autonomijai un aizsardzībai,” uzsvēra EP deputāts Carlo Calenda.

Francijas Ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrijas Uzņēmējdarbības lietu ģenerāldirektorsThomas Courbe turklāt uzskata, ka pāreja uz ilgtspējīgu enerģiju ir iespēja modernizēt Eiropas rūpniecības pamatus. Ar divējādo pārkārtošanos jāveicina godīgi un sociāli taisnīgi darbvietu radīšanas apstākļi saskaņā ar principu, ka neviens netiek atstāts novārtā. “Mērķim vajadzētu būt pēc iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet ar iespējami zemākām sociālekonomiskajām izmaksām,” piebilda Sandra Parthie, EESK ziņotāja par atzinumu < style="color:blue">“Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana”.

Visbeidzot Eiropas iekšējā tirgus komisārs Thierry Breton atkārtoti uzsvēra, ka laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze, ir būtiski veicināt vienota Eiropas Savienības un tās rūpniecības nozaru redzējuma izstrādi. (gb/dm)