Debatēs, kas EESK telpās notika 24. janvārī, tika secināts, ka ES nespēj sasniegt mērķus, kas izvirzīti ANO programmā 2030. gadam. Tomēr pastāv cerības. Eiropas Savienībai ir iespēja uzņemties vadību, piemēram, sniedzot finansiālu atbalstu. EESK lomai ir svarīga nozīme progresa uzraudzībā.

EESK janvāra plenārsesijā notika debates ar ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (UN SDSN) priekšsēdētāja vietnieku Guillaume Lafortune – šo debašu centrā bija jautājums par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu.

G. Lafortune iepazīstināja ar 2022. gada ziņojumu par Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kurš sagatavots ar EESK atbalstu. G. Lafortune norādīja, ka ES nespēj sasniegt šos mērķus. Tikmēr progress visā pasaulē pasliktinās; īpaši atpaliek jaunattīstības valstis, kas saskaras ar nopietniem finansējuma ierobežojumiem.

Ziņojumā ieteikts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta globāls plāns, kā palielināt starptautisko finansējumu IAM sasniegšanai. EESK priekšsēdētāja Christa Schweng atbalstīja šo ideju, uzsverot ES vadošās lomas nozīmi globālo pārmaiņu panākšanā.

EESK lomai būs svarīga nozīme arī pirmajā brīvprātīgajā pārskatā, ar kuru Eiropas Komisija plānojusi nākt klajā 2023. gada jūlijā un kurā tiks apkopoti ieinteresēto personu viedokļi par progresu IAM sasniegšanā. EESK ieteica attiecībā uz mērķiem piemērot transversālu pieeju, ņemot vērā IAM un to attiecīgo mērķrādītāju savstarpējo saistību, un ierosināja izveidot jaunu platformu, lai veicinātu strukturētu pilsoniskās sabiedrības iesaisti ar IAM saistītās politikas īstenošanā. (gb)