RePowerEU Plan

SVARĪGĀKIE ASPEKTI:

EESK

• uzskata, ka Eiropas KomisijasREPowerEU plāns ir solis pareizajā virzienā, lai panāktu ES neatkarību no Krievijas gāzes un naftas piegādes;
• norāda, ka daudzas problēmas, kas tagad ir jāatrisina, būtu bijis iespējams novērst vai vismaz ierobežot, ja atkarība no enerģijas importa būtu bijusi samazināta, kā to pagājušajos gados ierosināja Komisija;
• vērš uzmanību uz pašreizējās krīzes kopējās ekonomiskās un sociālās ietekmes radīto risku, kas apdraud demokrātisko sistēmu, ja vien netiek rasti piemēroti risinājumi;
• atbalsta tūlītēju pasākumu īstenošanu steidzamāko problēmu risināšanai, it īpaši, lai nodrošinātu piegādes drošību par “iespējami zemākām izmaksām” gan patērētājiem, gan nozarei, ko ietekmē pašreizējais krasais cenu pieaugums.
• tomēr brīdina, ka REPowerEU plāna ārkārtas pasākumi nedrīkst radīt jaunas atkarības un tiem nevajadzētu kaitēt centieniem pēc iespējas ātrāk panākt klimatneitralitāti;
• aicina Komisiju pirms tiek veidotas partnerības ar nedemokrātiskām vai politiski nestabilām valstīm izstrādāt ģeopolitisku enerģijas importa stratēģiju, ņemot vērā arī enerģētikas un klimata ārkārtas situācijas;
• norāda, ka piegādes situācijas steidzamības dēļ ir vajadzīga elastība attiecībā uz fosilā kurināmā, mazemisiju kurināmā, ogļu un kodolenerģijas pagaidu izmantošanu un ka kodolenerģijas statuss ir valstu kompetencē.
• Tādēļ Komiteja atbalsta
  • priekšlikumu līdz 2030. gadam palielināt energoefektivitātes mērķi no 9 % līdz 14 %;
  • atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanu ES energoresursu struktūrā un stingri atbalsta Komisijas prasību REPoweEU plānā ierosināto 45 % īpatsvara mērķi iekļaut paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %;
  • priekšlikumus attiecībā uz ātrām atļauju piešķiršanas procedūrām atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanai un tā dēvēto “izdevīgo teritoriju” noteikšanu šādu projektu vajadzībām.
• Komiteja norāda,
  • ka ir vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi, lai palielinātu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru ES energoresursu struktūrā;
  • ka ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi pētniecībā un izstrādē;
  • Komiteja norāda uz pašpatēriņa, atjaunīgās enerģijas kopienu un enerģijas koplietošanas potenciālu,
  • kā arī uz to, cik svarīga nozīme ir valstu rīcības modeļiem un tradīcijām, kas ietekmē ilgtspējīgas energoresursu struktūras izvēli.