Ar sociālās iesaistes tīklu AgeWell Īrijas labdarības organizācija “Third Age Foundation” cenšas mazināt gados vecāko cilvēku vientulību. Tās izveidotajā tīklā AgeWell iesaistītie pavadoņi, kas paši vecāki par 50 gadiem, reizi nedēļā mājās apmeklē vecāka gadagājuma cilvēkus, sniedz atbalstu, kā arī uzrauga klienta veselību un labbūtību, izmantojot telefona lietotnē pieejamu anketu. “Third Age Foundation”pārstāve Alison Branigan mums teica, ka līdz šim Mītas grāfistē (Īrija) šādu atbalstu saņēmuši vairāk nekā 500 cilvēku un viņi šo pakalpojumu dēvē par “glābšanas riņķi” vai pat par “gaismu gara un tumša tuneļa galā”.

Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?

Mītas grāfistē AgeWell tīkls tika izveidots, lai atbalstītu gados vecākus iedzīvotājus, kuru skaits palielinās un kuriem ir īpašas sociālās, emocionālās, psiholoģiskās un fiziskās aprūpes vajadzības. Veselības aprūpes sistēma saskaras ar milzīgām grūtībām, iedzīvotāju skaits pieaug un viņi noveco, un garš ir to cilvēku saraksts, kuriem vajadzīgi pakalpojumi, tostarp atbalsts mājās. AgeWell tīkls ir savlaicīgs un praktisks risinājums, kas papildina un stiprina mūsu veselības aprūpes sistēmu, atbalstot gados vecākus cilvēkus, kuri ir izolēti, vientuļi, vāji, piekalti mājai un apdraudēti, un palīdz viņiem labāk un ilgāk dzīvot viņu izraudzītajā vietā, nodrošinot viņiem sociālus kontaktus un pastāvīgu veselības un labklājības uzraudzību, kā arī apzinot un risinot jaunas problēmas, pirms tās saasinās. AgeWell tīkls atbilst arī mūsu organizācijas “Third Age” ētiskajiem principiem, proti, tieši atbalstīt vecāka gadagājuma cilvēkus, izmantojot novatoriskus pakalpojumus un programmas, un rada unikālas brīvprātīgā darba iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri var atbalstīt savus vienaudžus un citas vietējās sabiedrības grupas. 

Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt?  (Vai varat minēt piemēru, ja jums tāds ir?)

Līdz šim brīdim AgeWell atbalstījis vairāk nekā 500 vecāka gadagājuma cilvēku Mītas grāfistē. Daudzi ļoti atzinīgi vērtē to, ka programma nodrošina pavadoņus: viņiem radusies īpaša uzticība pret AgeWell tīkla nodrošinātajiem pavadoņiem, un tas palīdz mums labāk izprast viņu vajadzības un bažas un dod iespēju viņiem labāk palīdzēt.

Dažas mūsu klientu atsauksmes: “pakalpojums ir mans glābšanas riņķis”, “es nezināju, ka man vajadzīgs atbalsts līdz brīdim, kad es to saņēmu”, “esmu tik pateicīgs par šo pakalpojumu un manu pavadoni, viņa padara gaišāku manu nedēļu”, “es biju ļoti vientuļš, diendienā nevienu neredzēju, tagad apmeklējumus nevaru vien sagaidīt”. Viens klients, kam, paša vārdiem runājot, klājās ļoti slikti un kas vairākkārt bija apsvēris iespēju izdarīt pašnāvību, teica: “AgeWell ieradās īstajā brīdī un palīdzēja man ieraudzīt gaismu gara un tumša tuneļa galā”. Viņš arī piebilda, ka šāds pakalpojums būtu jānodrošina visiem cilvēkiem.

Mūsu brīvprātīgie pavadoņi, kas arī ir gados vecāki cilvēki, saka: “Man ļoti patīk brīvprātīgais darbs”, “Tik jauki ir redzēt, ka spēju panākt pozitīvas pārmaiņas” un “Šajā darbā esmu daudz uzzinājis par cilvēkiem un par sevi”.

Ar statistikas datiem varam pierādīt, ka “AgeWell” uzlabo labklājību un sociālo, emocionālo un informatīvo atbalstu, mazina izolētību un vientulību, uzlabo veselības pašnovērtējumu un paaugstina fiziskās aktivitātes līmeni.

Dzirdam arī tādas atsauksmes, ka mūsu klientu ģimenes locekļi ir guvuši sirdsmieru un mūsu darbu atzinīgi vērtē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri pastāvīgi klientus novirza tieši pie mums.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

Apziniet savu auditoriju, iesaistiet organizācijas dalībniekus procesā un uzklausiet viņu ierosinājumus un vajadzības. Ticiet tam, ko zināt un ko variet sasniegt, esiet drosmīgi, radoši, neatlaidīgi: ja jūsu iecere būs pietiekami laba, atradīsiet veidu, kā to īstenot. Esiet atvērti sadarbībai ar citiem un, ja izdosies piesaistīt valsts vai veselības aprūpes dienesta finansējumu un/vai atbalstu, tas var būtiski palielināt programmas uzticamību, ietekmi un panākumus.

Līdztekus fizioloģiskiem faktoriem, kāds, jūsuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc vecumdienās pasliktinās garīgā veselība? Vai mēs, proti, sabiedrība varam uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku garīgo veselību?

Vientulība un izolācija vienmēr ir faktori, kas veicina garīgās veselības pasliktināšanos vecumdienās; tā var būt problēma gan Īrijas lauku apvidos, gan tikpat liekā mērā mazākās un lielākās pilsētās. Pēdējos gados pandēmija, piespiedu izolācija, noslēgtība un norobežošanās, sociālo kontaktu, pasākumu apmeklēšanas iespēju un brīvības zaudēšana ir izraisījusi baiļu, trauksmes, depresijas un garīgās veselības problēmu epidēmiju. Daļēji vainīgi arī vietējie un globālie notikumi, tostarp dzīves dārdzības pieaugums, karš un konflikti. Cilvēkiem novecojot, viņu sociālo kontaktu loks var sarukt, slimības var ietekmēt viņu spēju pārvietoties, viņi var kļūt piekalti mājai vai zaudēt neatkarību; visi šie iemesli var ietekmēt pašcieņu, pašvērtējumu, noskaņojumu un skatījumu uz dzīvi. Nedrīkstam aizmirst gados vecākos cilvēkus tikai tāpēc, ka viņus retāk sastopam: svarīgi ir apzināties, cik nozīmīga ir kopiena, kopienas iejaukšanās un sociālo kontaktu un “sociālo recepšu” iniciatīvu spēks. 

Zaļais kurss nav iespējams bez sociālā kursa

Materiālu sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

26. februārī lauksaimnieki un viņu traktori otro reizi dažās nedēļās protestējot bloķēja Briseles ielas. Eiropas kvartāla ielas krasā kontrastā ar ierastajiem uzvalkiem un sakoptām frizūrām pārņēma kravas automobiļi, traktori, siena un degošu riepu kaudzes. Sarežģītie iemesli lauksaimnieku protestiem ir dažādi – sākot ar KLP un vides politiku un beidzot ar pilnīgi nesaistītiem jautājumiem.

Patiesībā Eiropas lauki ir grūtā situācijā un tādā ir bijuši jau ilgu laiku. Darba ņēmēju grupa un EESK kopumā ir vairākkārt brīdinājušas, ka nebūs zaļā kursa bez sociālā kursa. Un, lai gan varētu būt kārdinājums to noraidīt kā vēl vienu Briseles žargona blakusproduktu, tā būtu nopietna kļūda. Lauki saskaras ar reālām problēmām, piemēram, starpnieki, kas ražotājiem maksā grašus, bet iekasē drausmīgas patēriņa cenas; nepietiekams atbalsts vides reformu veikšanai; un (netaisnīga) brīvā tirdzniecība, skarbi darba apstākļi un klimata pārmaiņas.

Eiropas Komisijas reakcija, steigā atsaucot prasības attiecībā uz pesticīdiem, ir vēl satraucošāka nekā pienācīgas apspriešanās un sociālo partneru iesaistes trūkums un bezdarbība sociālās politikas līmenī. Tāpat kā vides aizsardzības pasākumu gadījumā, atteikšanās no šiem pasākumiem varētu mūsu politiķiem dot nedaudz laika, taču tas mūs arī virzīs uz neatgriešanās punktu vides jomā.

Turklāt, tuvojoties vēlēšanām, galēji labējie cenšas izmantot neapmierinātību un zināmā mērā sekmīgi protestus pagriež pret IAM, zaļo kursu un Programmu 2030. gadam.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Komisija 23. februārī rīkoja nozīmīgu Eiropas Prasmju gada pasākumu, kurā piedalījās vairāk nekā 400 jauniešu no visām ES dalībvalstīm un kura mērķis bija vērst uzmanību uz prasmēm, kas vajadzīgas pašreizējās un turpmākajās darbvietās.

Pasākumā “Iepazīstieties ar izcilības līderiem” piedalījās 35 gados jauni ES izcilības līderi no nesenajiem WorldSkills un EuroSkills konkursiem un no Abylimpics spēlēm (prasmju olimpiskās spēles cilvēkiem ar invaliditāti). Šo konkursu dalībnieki sacentās vairāk nekā 20 dažādās disciplīnās, piemēram, mobilajā robotikā, IKT, mehānikā, grafiskajā dizainā, autobūves tehnoloģijās un būvniecībā.

Izcilības līderi dalījās ar iedvesmojošiem stāstiem par sava mācību ceļa un karjeras virzību. Jauniešiem bija iespēja novērot tradicionālās un jaunās prasmes un uzzināt par tām īpašās demonstrācijās, kas bija veltītas tādām jomām kā floristika, automobiļu apgleznošana, robotika un virtuālā realitāte un ietvēra sarunas par robotsistēmas integrāciju, atmīnēšanas robotu Ukrainai un mašīnbūves datorprojektēšanu.

Pasākuma mērķis bija popularizēt ieguvumus un iespējas, ko piedāvā profesionālā izglītība un apmācība (PIA), it īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās un nākotnes darba pasaules kontekstā. PIA ir svarīga arī pašreizējos darbaspēka un prasmju trūkuma un prasmju neatbilstības apstākļos ES, jo vairāk nekā trīs ceturtdaļas uzņēmumu ziņo par grūtībām atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Prasmes ir svarīgs elements, kas ļauj jauniešiem attīstīties gan savā personīgajā dzīvē, gan karjeras gaitā. Tā kā notiek digitālā un zaļā pārkārtošanās, mēs ar prasmju palīdzību spējam ne tikai pielāgoties, bet arī veidot nākotnes darbvietas.”

Darba un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmitteica: “Profesionālā apmācība piedāvā tik daudz iespēju mūsdienu darba tirgū. Esmu pārliecināts, ka PIA var palīdzēt novērst prasmju neatbilstību un darbaspēka trūkumu, kas kavē Eiropas rūpniecības attīstību.”

Pasākums parādīja, ka PIA ir lieliska izvēle, kas piedāvā spēcīgas karjeras iespējas un ātrākas darba iespējas jauniešiem un arī pieaugušajiem, kuri vēlas mainīt darbu vai vienkārši uzlabot savu esošo prasmju kopumu. Tomēr daudziem topošajiem studentiem tā bieži ir otršķirīga izvēle. Eiropas Savienībā 2021. gadā tikai nedaudz vairāk nekā puse no visiem vidusskolas līmeņa studentiem apmācību ieguva programmās ar profesionālo orientāciju.

2022. gadā gandrīz 80 % no nesenajiem PIA absolventiem izdevās atrast darbu, un ES mērķis ir līdz 2025. gadam sasniegt 82 % mērķrādītāju. (ll)

Mēģināt mainīt izglītības sistēmu? Problēmas ar saindētiem pārtikas produktiem? Vēlme pārvirzīt kravas no autoceļiem uz dzelzceļu? Vai arī problēmas reģistrēt savu uzņēmumu pāri robežām? ES pilsoņiem ir daudz tiesību, un viņi saskaras arī ar smagām izvēlēm, taču viņiem jāzina, kur un kā viņi var panākt pārmaiņas un kādas ir viņu iespējas.

Mūsu populārā Eiropas demokrātijas pase sniedz atbildes, un tā nupat ir atjaunināta! Pasē ir sniegtas faktu lapas, pamatinformācija, ceļveži un navigatori par visiem mūsdienu Eiropas demokrātijas aspektiem, tostarp līdzdalības resursu rīkkopa un detalizēta rokasgrāmata par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI).

Jaunā versija jau tagad ir pieejama vairākās valodās, un tuvākajās nedēļās pievienosim arī vairākās citās. (cw)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 15. februārī oficiāli uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir Komitejas darbā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no ES kandidātvalstīm. Kopumā tika izraudzīts 131 locekļis no paplašināšanās kandidātvalstīm, lai veidotu grupu ar pilsoniskās sabiedrības ekspertiem, kas piedalīsies Komitejas darbā. Tādējādi EESK kļūs par pirmo iestādi, kas atvērs durvis ES kandidātvalstīm.

Šī iniciatīva ir EESK priekšsēdētāja Oliver Röpke politiska prioritāte. Tā izveido jaunus standartus kandidātvalstu iesaistīšanai ES darbībās, veicinot to pakāpenisku un praktisku integrāciju ES.

Iniciatīva tika atklāta EESK plenārsesijā, kurā ar uzrunām uzstājās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Věra Jourová, Melnkalnes premjerministrs Milojko Spajić un Albānijas premjerministrs Edi Rama. Viņiem tiešsaistē pievienojās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no deviņām ES kandidātvalstīm (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Gruzijas, Moldovas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Turcijas un Ukrainas) un citi paplašināšanās kandidātvalstu locekļi, kuri visi pirmo reizi piedalījās EESK plenārsesijas debatēs.

Šajā nozīmīgajā pasākumā priekšsēdētājs O. Röpke uzsvēra:“ Mēs vairs nevaram turēt kandidātvalstis uzgaidāmajā telpā. Tāpēc EESK ir nolēmusi atvērt durvis kandidātvalstīm un savā darbā iesaistīt to pārstāvjus — paplašināšanās kandidātvalstu locekļus.”

Premjerministrs M. Spajić sacīja: “Mēs augstu vērtējam šos pakāpeniskās integrācijas aspektus. Mēs neuzskatām, ka šis statuss aizstāj pilntiesīga locekļa statusu, bet gan ir veids, kā sagatavot gan Rietumbalkānu reģiona valstis (saskaņā ar nopelnos balstītu pieeju), gan Eiropas Savienību integrācijai.

Premjerministrs E. Rama paziņoja: “Esmu pārliecināts, ka tam, kas notiek šeit, būtu jānotiek arī Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un Eiropadomē. Tas ir vienīgais veids, kā iekļaut visas vēsmas un ievadīt ļoti konkrētu enerģiju”.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Věra Jourová sacīja: “Paplašināšanās ir mūsu abpusējās interesēs. Tas joprojām ir Savienības ģeostratēģisks ieguldījums. Tāpēc mēs atbalstām šīs iniciatīvas uzsākšanu un visus pārējos, kas palīdz mūsu partnervalstīm sekmīgi īstenot reformas, kuru rezultātā tiek veidota labāka ekonomika un spēcīgāka demokrātija.”

Pilns ekspertu grupā iekļauto paplašināšanās kandidātvalstu locekļu saraksts ir pieejams šeit. (at)

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 25. martā no plkst. 14.30 līdz 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) Briselē rīkos konferenci, lai aplūkotu, kā ES kopumā un dalībvalstis atsevišķi var strādāt, lai panāktu efektīvu ilgtspējīgu pilsonisko dialogu un līdzdalības demokrātiju.

Viesreferentu vidū būs

• Pedro Silva Pereira, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks, kurš aizstāj Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu saziņā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv pilsoņus, un
• Viņa Ekselence Willem van de Voorde, Beļģijas vēstnieks un Beļģijas pastāvīgais pārstāvis ES.

Konferences laikā notiks iepazīstināšana ar šādām divām nesenām iniciatīvām:

• EESK atzinums “Pilsoniskā dialoga un līdzdalības demokrātijas stiprināšana ES: turpmākie pasākumi” (SOC/782), kas izstrādāts pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma un pieņemts EESK plenārsesijā 15. februārī;
• atklāta vēstule, ko atbalsta 156 parakstītāji no 26 ES dalībvalstīm un ko ierosināja Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa un “Pilsoniskā sabiedrība – Eiropa”. Vēstulē galvenās ES iestādes tiek aicinātas veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām visās politikas jomās.

Konferencē pulcēsies institucionālās ieinteresētās personas un plašāka auditorija, lai apspriestu veidus, kā īstenot šajās un citās iniciatīvās ierosinātos pasākumus.

Konference ir publiska. Iepriekšēja reģistrācija ir nepieciešama aktīvai dalībai uz vietas vai attālināti. Pasākums tiks straumēts.

Lai uzzinātu sīkāku informāciju, iepazītos ar programmas projektu, reģistrētos un izmantotu straumēšanu, apmeklējiet pasākuma tīmekļa vietni.

Antonello Pezzini, EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komitejas delegāts un bijušais EESK Darba devēju grupas loceklis

Pagājušā gada janvārī Eiropas iekšējā tirgus komisārs Thierry Breton atkārtoti uzsvēra nepieciešamību konsolidēt iekšējo aizsardzības tirgu, lai garantētu mūsu drošību. “Mēs sākām ar munīciju Ukrainai”, viņš norādīja. “Mums tagad ir jāpaplašina šī pieeja, iekļaujot tajā plaša mēroga Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas spēj atbalstīt Eiropas rūpnieciskās bāzes paplašināšanu un attīstīt infrastruktūru, kas vajadzīga apstrīdēto teritoriju aizsardzībai.”

EESK ir bijusi iespēja vairākkārt atkārtot nepieciešamību atbalstīt Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas (EDIDP) uzsākšanu, kuras mērķis ir izveidot sadarbspējīgu un integrētu kopējo aizsardzības sistēmu.

Šis mērķis ir vēl jo steidzamāks, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kas mūs mudina stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju aizsardzības jomā un attīstīt stabilu kopējo rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi.

EDIDP būtu jāveido ar kopīgu stratēģisku redzējumu aizsardzības nozarei, kas var virzīties uz Eiropas ražotāju un lietotāju efektīvu integrāciju, iesaistot vismaz trīs dalībvalstis.

Ir pieaugoša nepieciešamība attiecībā uz to, ka sinerģijā un koordinācijā ar NATO un Aizsardzības ministru padomi Eiropas līmenī jārisina strukturēts dialogs, kas spētu nodrošināt ilgstošu politisko vadību un forumu apspriedēm un īstu Eiropas lēmumu pieņemšanai.

Ir jānodrošina šādi nosacījumi: līdzsvars starp lielajām un mazajām valstīm; tas, ka 20 % no iesaistītajiem uzņēmumiem ir mazāki uzņēmumi; kvalificēta personāla apmācība un jauni amatu profili; un to darbinieku pārkvalifikācija, kuru prasmes ir kļuvušas liekas vai novecojušas.

“Tagad ir pienācis laiks paplašināt un stiprināt šo pieeju, iekļaujot tajā plaša mēroga Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas spēj atbalstīt Eiropas rūpnieciskās bāzes paplašināšanu un attīstīt divējāda lietojuma produktus.” Tie ir produkti, tostarp programmatūra un tehnoloģijas, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem un kas ietver produktus, kurus var izmantot ķīmisko vai bioloģisko ieroču un to nogādes līdzekļu projektēšanai, izstrādei, ražošanai vai lietošanai.

Antonello Pezzini rakstu pilnībā var izlasīt Darba devēju grupas informatīvajā biļetenā: https://europa.eu/!yKMPTk.

Debatēs ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieci un demokrātijas un demogrāfijas komisāri Dubravku Šuicu EESK aicināja izstrādāt pilsoniskā dialoga stratēģiju, kas būtu pirmais solis ceļā uz pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu un iedzīvotāju līdzdalības palielināšanu ES politikas veidošanā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) savus aicinājumus ir iekļāvusi atzinumā “Pilsoniskā dialoga un līdzdalības demokrātijas stiprināšana ES: turpmākie pasākumi”, kas pieņemts īsi pēc debatēm EESK 15. februāra plenārsesijā.

Komiteja uzsvēra, ka ir steidzami jāpastiprina Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta īstenošana, saskaņā ar kuru iestādēm ir kopīga atbildība nodrošināt organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaisti ES tiesību aktu izstrādē.

Tas būtu jāuzskata par turpinājumu konferencei par Eiropas nākotni — nozīmīgai iniciatīvai un nozīmīgam demokrātiskam pasākumam, kas ietvēra virkni pilsoņu vadītu debašu par jautājumiem, kuri tieši ietekmē viņu dzīvi.

“Mēs visi varam piekrist, ka iedzīvotāju viedoklis ir jāuzklausa ne tikai vēlēšanu laikā. Mums, ES iestādēm un struktūrām, ir labāk jāiesaista pilsoniskā sabiedrība jēgpilnā dialogā, kas neaprobežojas tikai ar informēšanu un apspriešanos,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.

Lai veidotu pārredzamāku, iekļaujošāku un demokrātiskāku ES, ir vajadzīga lielāka pilsoniskā līdzdalība un spēcīga partnerība starp ES iestādēm un valstu pārvaldes struktūrām. “Mūsu kopīgie centieni nodrošinās, ka Eiropas Savienība joprojām ir cerību bāka un līdzdalības demokrātijas paraugs pasaulē,” uzsvēra komisāre D. Šuica.

Atzinuma sagatavotājs Pietro Barbieri norādīja: “Ar šo atzinumu EESK aicina Eiropas iestādes spert konkrētus soļus uz priekšu: pieņemt pilsoniskā dialoga stratēģiju, kas dotu iespēju izstrādāt rīcības plānu un iestāžu nolīgumu, kurā iesaistīti visi ES līmeņi. EESK apņemšanās liecina par neatliekamu vajadzību, no kuras nevar atteikties un kuru nevar atlikt.”

Līdzziņotāja Miranda Ulens piebilda:“Mums jau ir laba prakse sociālā dialoga jomā. Mūsu iesniegtie priekšlikumi nodrošinās iespēju uzklausīt arī citu leģitīmo un pārstāvības organizāciju viedokļus. Veidosim patiesu, demokrātisku Eiropu saviem iedzīvotājiem! #TogetherStrong!' (ll)