Mūsu sadaļā “Es balsošu. Un jūs?” esam ievietojuši Ungārijas žurnālista un Klubrádió galvenā redaktora Mihály Hardy rakstu, kurš mūs iepazīstina ar pirmsvēlēšanu gaisotni Ungārijā. Klubrádió ir valsts pēdējā lielākā neatkarīgā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā pārraida ziņas un sniedz analīzi par aktuālajiem notikumiem un kultūras jaunumiem. Šai radiostacijai valdības plašsaziņas līdzekļu iestāde atņēma raidīšanas frekvenci, bet, pateicoties tās popularitātei un kolektīvajam finansējumam, tai izdevās izdzīvot.
Mūsu sadaļā “Es balsošu. Un jūs?” esam ievietojuši Ungārijas žurnālista un Klubrádió galvenā redaktora Mihály Hardy rakstu, kurš mūs iepazīstina ar pirmsvēlēšanu gaisotni Ungārijā. Klubrádió ir valsts pēdējā lielākā neatkarīgā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā pārraida ziņas un sniedz analīzi par aktuālajiem notikumiem un kultūras jaunumiem. Šai radiostacijai valdības plašsaziņas līdzekļu iestāde atņēma raidīšanas frekvenci, bet, pateicoties tās popularitātei un kolektīvajam finansējumam, tai izdevās izdzīvot.
EESK ir pieņēmusi rezolūciju, kurā tā aicina eiropiešus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visi trīs rezolūcijas ziņotāji, EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia Del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju, Darba ņēmēju un Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas, vienprātīgi aicināja Eiropas iedzīvotājus izmantot savas demokrātiskās tiesības balsot un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu. Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” mēs katram ziņotājam pajautājām, kas ir likts uz spēles šajās vēlēšanās un kāpēc ikvienam šā gada jūnijā būtu jāizmanto savas balsstiesības.
EESK ir pieņēmusi rezolūciju, kurā tā aicina eiropiešus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visi trīs rezolūcijas ziņotāji, EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia Del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju, Darba ņēmēju un Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas, vienprātīgi aicināja Eiropas iedzīvotājus izmantot savas demokrātiskās tiesības balsot un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu. Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” mēs katram ziņotājam pajautājām, kas ir likts uz spēles šajās vēlēšanās un kāpēc ikvienam šā gada jūnijā būtu jāizmanto savas balsstiesības.
Christa Schweng, bijusī EESK priekšsēdētāja un EESK Darba devēju grupas locekle
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pasākums, kurā eiropieši var izlemt, kurš nākamos piecus gadus vadīs mūsu Eiropas Savienību. Šoreiz tās notiks dramatiski mainīgā ģeopolitiskajā kontekstā, ko iezīmē nepamatotais karš pret Ukrainu pie mūsu robežām. Valstis, kas iepriekš bija ienaidnieces, veido jaunas alianses un kļūst naidīgas pret mūsu dzīvesveidu. Demokrātijas stāvoklis ir, maigi izsakoties, satraucošs, jo visā pasaulē vērojams demokrātijas panīkums. Tiesiskums un preses brīvība samazinās, un tie ir tikai divi no izplatītākajiem rādītājiem. Visā Eiropā mēs esam liecinieki arvien pieaugošiem uzbrukumiem liberālajām demokrātijām. Vairākās dalībvalstīs tiek apdraudētas Eiropas pamatvērtības un tiek ierobežota pilsoniskā telpa un plašsaziņas līdzekļu brīvība.
Dezinformācija un viltus ziņas rada šķelšanos sabiedrībā un izraisa neuzticēšanos un naidu.
Eiropas Savienības pamatā ir kopīgās vērtības – demokrātija, cilvēktiesību aizsardzība, vārda brīvība, tiesiskums, iecietība, taisnīgums, nediskriminācija, vienlīdzība, solidaritāte un demokrātiskā līdzdalība. Šīs vērtības nekad nebūtu jāuzskata par pašsaprotamām, un tās ir pastāvīgi jāstiprina, jāaizstāv un jāsargā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir iespēja parādīt, ka mums rūp demokrātija un mūsu pamatvērtības, tāpēc ir svarīgi, lai mēs, eiropieši, izmantotu savas balsstiesības.
Cinzia Del Rio, EESK Darba ņēmēju grupas locekle
Mēs aicinām pilsoņus atdot savu balsi par Eiropu, par Eiropas projektu, par integrētāku un solidārāku Eiropu. Eiropas Savienība ir balstīta uz vērtībām, principiem, tiesiskuma, tiesībam un līdzdalības, kas visi ir neapstrīdami jēdzieni, jo tie ir mūsu demokrātijas pamati un mūsu iekļaujošās, ilgtspējīgās izaugsmes modeļa galvenie elementi. Un mums ir jānostiprina mūsu demokrātiskie pamati.
Eiropai šodien ir jāpievēršas jauniem izaicinājumiem:
tai ir jāsaskaras ar sadrumstalotu un uz konfliktiem balstītu ģeopolitisko kontekstu ar jauniem pasaules ekonomikas un politikas dalībniekiem un konkurentiem;
tai ir jāatbalsta zaļās, digitālās un demogrāfiskās pārkārtošanās, kā arī tehnoloģiskās pārmaiņas, inovācijas un mākslīgā intelekta attīstība, izmantojot uz cilvēku vērstu pieeju un vienlaikus šajos procesos iesaistot jauniešus;
tai ir jāveido atjaunota kopēja Eiropas rūpniecības politika kopā ar jauniem kopējiem finanšu instrumentiem;
tai ir jānodrošina sociālie ieguldījumi, lai pilnībā īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, uzlabotu sociālo kohēziju, radītu kvalitatīvas darbavietas un risinātu nabadzības, nevienlīdzības un sociālās atstumtības problēmas.
Neviena Eiropas valsts to nevar izdarīt viena pati. Mēs aicinām pilsoņus izmantot savu balsstiesības, lai nodrošinātu spēcīgāku Eiropas Savienības integrāciju nolūkā izveidot ilgstošu mieru un iesaistīties tajā un uzturēt mūsu ekonomisko un sociālo modeli.
Ioannis Vardakastanis, EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas loceklis
Nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir milzīga nozīme Eiropas Savienības un visa kontinenta nākotnē. Uz spēles ir likta ES būtība – mūsu vienotība, demokrātija, konkurētspēja, ilgtspējība un sociālais taisnīgums. Ir kritiski svarīgi, lai ES pilsoņi izmantotu savas balsstiesības, jo Parlaments tieši veido nākotnes Eiropas Savienību.
ES simbolizē sadarbību un iespējas, kas nodrošina mieru, demokrātiju, iekļautību un labklājību. Tomēr problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji, piemēram, dzīves un enerģijas sadārdzināšanās, klimata pārmaiņas un konflikti, ir vairojušas eiropiešu nedrošību; šo problēmu risināšanai nepieciešami vienoti Eiropas mēroga risinājumi.
Nacionālisms nav atbilde. Mums ir vajadzīga sadarbība, solidaritāte un efektīvs pilsoniskais dialogs, lai risinātu šos jautājumus un saglabātu mūsu demokrātiskās vērtības. ES ir jāuzņemas vadošā loma arī pasaules mērogā, veicinot mieru, daudzpusīgumu un vides aizsardzību. Ir absolūti nepieciešama pārkārtošanās uz digitālo un zaļo ekonomiku. Izšķiroša nozīme ir iekļautībai. Visiem iedzīvotājiem jābūt iespējai piedalīties mūsu nākotnes veidošanā. Mēs kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi esam uzticīgi šiem principiem. Jūsu balsij ir ļoti būtiska nozīme mūsu Savienības nākotnes veidošanā. Apvienosimies demokrātiskai, konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un sociālai Eiropas Savienībai! Jūsu balss ir svarīga – izmantojiet to gaišākai Eiropas nākotnei!
Šajā izdevumā mēs dodam vārdu EESK loceklim Carlos Trindade, kas izstrādā atzinumu “Demokrātijas aizsardzība pret dezinformāciju”. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā viņš raksta par dezinformācijas iespējamo kaitīgo ietekmi uz demokrātiju un par to, kā cīnīties pret šādu ietekmi, ja vēlamies dzīvot demokrātijā.
Šajā izdevumā mēs dodam vārdu EESK loceklim Carlos Trindade, kas izstrādā atzinumu “Demokrātijas aizsardzība pret dezinformāciju”. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā viņš raksta par dezinformācijas iespējamo kaitīgo ietekmi uz demokrātiju un par to, kā cīnīties pret šādu ietekmi, ja vēlamies dzīvot demokrātijā.
ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā tiek piešķirtas dažādiem bioloģiskās vērtības ķēdes dalībniekiem, kas ir izstrādājuši inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, kuri rada reālu pievienoto vērtību bioloģiskās ražošanas un patēriņa jomā.
Apbalvošanas ceremonija ir plānota 2024. gada 23. septembrī – ES Bioproduktu dienā.
Piesakieties tiešsaistē līdz 2024. gada 12. maijam plkst. 23.59:59 (pēc Centrāleiropas laika).
“Brīvība ir tikai vēl viens vārds, kad vairs nav nekā ko zaudēt...” teikts ļoti populārā kantrī mūzikas dziesmā, ko 1969. gadā uzrakstīja Kris Kristofferson un ko izpildījuši daudzi dziedātāji, sākot ar Janis Joplin un beidzot ar Kenny Rogers. Tomēr rindiņai no dziesmas “Me and Bobby McGee” nav nekāda sakara ar brīvību mūsdienu Eiropā: ja neaizstāvēsim savu brīvību, mēs daudz zaudēsim. It īpaši Ungārijā.
“Brīvība ir tikai vēl viens vārds, kad vairs nav nekā ko zaudēt...” teikts ļoti populārā kantrī mūzikas dziesmā, ko 1969. gadā uzrakstīja Kris Kristofferson un ko izpildījuši daudzi dziedātāji, sākot ar Janis Joplin un beidzot ar Kenny Rogers. Tomēr rindiņai no dziesmas “Me and Bobby McGee” nav nekāda sakara ar brīvību mūsdienu Eiropā: ja neaizstāvēsim savu brīvību, mēs daudz zaudēsim. It īpaši Ungārijā.
Cilvēki ļoti ātri pierod pie labumiem. Viņi lieku reizi neaizdomājas par to, cik vērtīga ir Eiropā valdošā ceļošanas brīvība, preses brīvība, nodarbinātības brīvība vai izglītības brīvība. Manas paaudzes cilvēki (demogrāfiskā sprādziena paaudzes cilvēki, kas dzimuši 50. gadu beigās, kad Ungārija vēl bija Varšavas pakta dalībniece) atceras garo ceļu uz mūsdienu brīvību, sākot ar Berlīnes mūra krišanu un beidzot ar 2004. gadā notikušo Ungārijas pievienošanos brīvo valstu saimei, proti, Eiropas Savienībai. Pēc komunistu režīma krišanas pagāja četrpadsmit gadi, līdz mūsu valsts kopā ar Čehiju, Slovākiju un Poliju varēja pievienoties Savienībai. Tagad ir pagājuši vēl četrpadsmit gadi. Manuprāt, ja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā bijām pilsoņu un preses brīvības avangardā, tad pēdējos 14 gados Ungārija ir atkritusi atpakaļ un arvien dziļāk slīd populisma, autokrātisma un konstitucionālas diktatūras purvā. Kāds kontrasts!
Valdība Budapeštā gandrīz atklāti pieteikusi karu kopējām Eiropas vērtībām: tā sludina, ka mūsu ienaidnieks ir Brisele un ka ļaunuma sakne ir Eiropas Savienība. Tas dzirdams jau gandrīz 14 gadus, un šādā vidē gan opozīcijai (kas no tās atlicis), gan pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām (kas no tām atlicis) ir ļoti grūti gūt atbalstu proeiropeiskām idejām. Tomēr mēs nepadodamies — mēs neļausim Eiropas vērtībām aiziet nebūtībā tikai tāpēc, ka daži Ungārijas politiķi nolēmuši atskaņot skaņdarbus, kas sacerēti ļoti tālu, iespējams, Kremlī.
Nesen Ungārijā rīkotas aptaujas liecina, ka gandrīz 68–70 % balsstiesīgo iedzīvotāju joprojām atbalsta un izmanto priekšrocības, kas saistītas ar Eiropas Savienību un kopējām Eiropas vērtībām. Lielais jautājums ir, vai viņi ir gatavi lielā skaitā doties uz vēlēšanām 2024. gada 9. jūnijā. Ungārijā šis balsojums notiks vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Tā kā valstī pieaug neapmierinātība, izredzes nav sliktas. Katra balss pret valdības politiku vienlaikus būs balss par Eiropu.
Mihály Hardy ir ungāru žurnālists, Klubrádió galvenais redaktors.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma nākusi klajā ar būtiskiem ieteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju, pārvaldīt parādus un piešķirt prioritāti ieguldījumiem veselības aprūpē un nodarbinātībā visā Eiropā. EESK pauž bažas par to, ka ierobežotie budžeti varētu palēnināt nabadzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma nākusi klajā ar būtiskiem ieteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju, pārvaldīt parādus un piešķirt prioritāti ieguldījumiem veselības aprūpē un nodarbinātībā visā Eiropā. EESK pauž bažas par to, ka ierobežotie budžeti varētu palēnināt nabadzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.
EESK ieteikumi iekļauti atzinumā “Ilgtermiņā iekļaujošas izaugsmes veicināšana ar reformām un ieguldījumiem”, kas tika pieņemts un apspriests marta plenārsesijā, kurā piedalījās nodarbinātības un sociālo tiesību komisāru Nicolas Schmit un Beļģijas pensiju un sociālās integrācijas ministre Karine Lalieux.
Atzinumā uzsvērts, ka jāsaskaņo esošie satvari, piemēram, Eiropas pusgads un Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Augsta līmeņa debatēs runātāji uzsvēra, ka jāpaātrina sociālas Eiropas veidošana un jārisina neatliekami jautājumi, piemēram, sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības un digitālā iekļaušana. Augsta līmeņa konferencē par tēmu “Eiropas sociālo tiesību pīlārs”, kas drīzumā notiks Beļģijā, paredzēts paust apņemšanos turpināt šā instrumenta īstenošanu.
Komitejas priekšlikumos uzsvērta finanšu resursu efektīva izlietošana, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos un tas, cik svarīgi ir nodrošināt, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās būtu taisnīga. Nozīmīgs temats ir iekļautība, kā arī sociālo ieguldījumu ietekmes palielināšana, vienlaikus veicinot ekonomisko stabilitāti un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā. (tk)
Šajā izdevumā mūsu pārsteiguma viesis ir Eiropas Parlamenta deputāte Danuta Hübner no Eiropas Tautas partijas grupas. Viņa uzskaita visus iemeslus, kāpēc 2024. gada vēlēšanas būs cīņa par Eiropu un kāpēc politiskajām partijām ir liela atbildība mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām. 2024. gadā mēs nevaram atļauties dot citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāvēs Eiropas lēmumu pieņemšanā: šoreiz uz spēles ir likts pārāk daudz.
Šajā izdevumā mūsu pārsteiguma viesis ir Eiropas Parlamenta deputāte Danuta Hübner no Eiropas Tautas partijas grupas. Viņa uzskaita visus iemeslus, kāpēc 2024. gada vēlēšanas būs cīņa par Eiropu un kāpēc politiskajām partijām ir liela atbildība mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām. 2024. gadā mēs nevaram atļauties dot citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāvēs Eiropas lēmumu pieņemšanā: šoreiz uz spēles ir likts pārāk daudz.
Reizi piecos gados Eiropas iedzīvotāji dodas uz vēlēšanām, lai izraudzītos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP), kas ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības iestāde. 2024. gadā sāksies desmitais sasaukums ar 720 jaunievēlētiem deputātiem. Piecus gadus viņiem būs izšķiroša loma centienos veidot Eiropu, tās iestādes un politiku, tās vietu polarizētajā globālajā pasaulē un apņemšanos respektēt kopīgas vērtības.
Reizi piecos gados Eiropas iedzīvotāji dodas uz vēlēšanām, lai izraudzītos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP), kas ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības iestāde. 2024. gadā sāksies desmitais sasaukums ar 720 jaunievēlētiem deputātiem. Piecus gadus viņiem būs izšķiroša loma centienos veidot Eiropu, tās iestādes un politiku, tās vietu polarizētajā globālajā pasaulē un apņemšanos respektēt kopīgas vērtības.
Visas vēlēšanas ir svarīgas. Uz tām balstās demokrātija. Taču mēs arī zinām, ka demokrātija ir daudz kas vairāk nekā tikai vēlēšanas. Mēs redzam demokrātiski ievēlētas valdības, kas rīkojas demokrātiski, bet vienlaikus grauj tiesiskumu. Vēlēšanas, pat ja tās ir godīgas un brīvas, vēl negarantē demokrātiju un nav vienīgais to noteicošais faktors. Tāpēc vēlētājiem būtu aktīvi jāpiedalās vēlēšanās.
Pēdējos piecos gados Eiropas Savienība saskārusies ar vairākām gandrīz eksistenciālām problēmām. Mums nācās tikt galā ar Brexit un tā sekām. Tam sekoja Covid pandēmija, Krievijas brutālais un necilvēcīgais iebrukums Ukrainā un šo norišu radītās ekonomiskās problēmas, tostarp enerģētikas krīze un augstā inflācija. Mēs pārvarējām visus šos negaidītos satricinājumus, vienlaikus cenšoties sasniegt mūsu stratēģiskos pamatmērķus, proti, divkāršu pārkārtošanos uz zaļu un digitāli konkurētspējīgu ekonomiku. Pēc ģeopolitiskās vides pārmaiņām ES un tās demokrātiskie partneri piemēroja Krievijai tālejošas sankcijas, sāka mazināt draudus, ko rada mūsu atkarība no Ķīnas, un radīja vēl nepieredzētu un stabilu pamatu mūsu attiecībām ar ASV. Savienība arī iedibinājusi pirmo Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas turpmākajos gados tiks īstenota.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā būs “kauja par Eiropu”. Vēlēšanu kampaņai būs jāatbilst pilsoņu cerībām un jārespektē viņu loma Eiropas lēmumu pieņemšanā. Nav šaubu, ka tādi jautājumi kā migrācija, klimata pārmaiņas un atbalsts Ukrainai, kas aizstāv savu dzimteni pret Krievijas agresiju, skar mūs visus, kam rūp brīvība, demokrātija un miers. Ievēlētajiem politiķiem būs jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu efektīvu paplašināšanās politikas atjaunošanu. Debatējot ar kandidātiem par viņu uzdevumu nākamajos piecos gados, jānorāda viņiem, ka ievēlēšanas gadījumā viņiem būs jārēķinās ar to, ka Eiropas Savienība ir daļa no sašķeltas pasaules ar demokrātiskām valstīm vienā pusē un autoritāriem režīmiem otrā pusē. Visā pasaulē 2024. gadā vēlēšanas notiks valstīs, kurās dzīvo 4 miljardi cilvēku.
Mēs, eiropieši, īpašu uzmanību pievērsīsim ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Transatlantiskās attiecības būs svarīgs jautājums debatēs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Eiropas politiķu un politisko partiju pienākums ir darīt visu iespējamo, lai uzrunātu iedzīvotājus un mudinātu viņus paust savu viedokli. Ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ tas ir svarīgāk nekā jebkad agrāk. Politiskajām partijām, kas izvirza savus kandidātus vēlēšanām, bieži vien ir atšķirīgi viedokļi par mūsu ikdienai ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Mēs varam paust viedokli un ietekmēt Eiropas nākotni, kas ir mūsu nākotne, tikai tad, ja mēs kā pilsoņi piedalāmies debatēs ar kandidātiem un dodamies uz vēlēšanām. Dažkārt esam sarūgtināti un dusmojamies. Taču tieši tāpēc mūsu aktīva dalība politiskajā pirmsvēlēšanu dialogā ir tik svarīga.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā vēlētāju aktivitāte pirmo reizi nedaudz pārsniedza 50 %. Tieši Eiropas jauniešu balsojums palīdzēja uzlabot vēlētāju aktivitātes rādītājus. No vienas puses, tā ir laba ziņa, ka puse no balsstiesīgajiem izmantoja savas balsstiesības. Taču, no otras puses, tas nozīmē, ka puse no mums, Eiropas pilsoņiem ar balsstiesībām, nebalsoja. 2024. gadā nevaram atļauties dāvināt citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāv Eiropas lēmumu un tiesību aktu pieņemšanas procesā. Vēlētāju pasivitāte mazina ievēlēto personu leģitimitāti un vājina viņu lomu Eiropas Parlamentā. Politisko partiju galvenais pienākums ir mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām.
Jau vairākus gadu desmitus eiropieši uzskata, ka valdības pārstāv viņus Eiropas Savienībā. 2024. gada vēlēšanas paver iespēju parādīt Eiropas Parlamenta kā pilsoņu viedokļa paudēja īsto spēku. Vēlēšanās piedalīsies vēlētāji, kas to darīs pirmo reizi. Piecās dalībvalstīs drīkstēs balsot jau 16 gadus veci jaunieši. Jauniešu cerības, ko viņi adresēs politiķiem, būs atšķirīgas. Mēs to pieredzējām konferencē par Eiropas nākotni un tagad to dzirdam Eiropas Komisijas rīkotajās paneļdiskusijās, kas turpina konferencē iesākto. Politiķiem būtu jāizmanto gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas kā process, lai veidotu jaunu vēlētāju un politiķu paaudzi, tādējādi paverot iespēju uzlabot pārredzamu politisko izglītību, kā arī identitātes un uzticēšanās veidošanu.
EP komunikācijas stratēģija 2024. gada vēlēšanām ir vērsta uz to, lai mobilizētu nebalsotājus un pirmreizējos vēlētājus, palīdzētu iesaistītajām personām, tostarp medijiem, NVO, uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī atbalstītu Eiropas pilsoņu un organizāciju pilsonisko līdzdalību centienos pārliecināt cilvēkus par to, cik svarīgi ir balsot.
Mēs jau redzam ārvalstu iejaukšanos Eiropas vēlēšanās un ar dezinformāciju saistītas hibrīdoperācijas, kas cenšas graut uzticēšanos iestādēm un politiķiem un šķelt sabiedrību. Tas tiek darīts pirms vēlēšanām, biežāk to vērosim vēlēšanu laikā un ar dažādiem traucējumiem saskarsimies arī pēc vēlēšanām. Jāpanāk pret dezinformāciju vērsto tiesību aktu izpilde. Ar valstu un Eiropas pasākumiem nepietiks. Mums vajadzīgs jēgpilns finansējums, kas atbalsta “visas sabiedrības” pieeju, lai varētu atmaskot dezinformāciju un tās izplatītājus, jo tā ietekmē cilvēku ikdienu un viņu stratēģisko izvēli.
Šajās vēlēšanās izšķirsies demokrātijas, brīvības un drošības liktenis. Un katra balss ir no svara.
Cinzia Del Rio, EESK Darba ņēmēju grupas locekle
