26. februārī lauksaimnieki un viņu traktori otro reizi dažās nedēļās protestējot bloķēja Briseles ielas. Eiropas kvartāla ielas krasā kontrastā ar ierastajiem uzvalkiem un sakoptām frizūrām pārņēma kravas automobiļi, traktori, siena un degošu riepu kaudzes. Sarežģītie iemesli lauksaimnieku protestiem ir dažādi – sākot ar KLP un vides politiku un beidzot ar pilnīgi nesaistītiem jautājumiem.
Patiesībā Eiropas lauki ir grūtā situācijā un tādā ir bijuši jau ilgu laiku. Darba ņēmēju grupa un EESK kopumā ir vairākkārt brīdinājušas, ka nebūs zaļā kursa bez sociālā kursa. Un, lai gan varētu būt kārdinājums to noraidīt kā vēl vienu Briseles žargona blakusproduktu, tā būtu nopietna kļūda. Lauki saskaras ar reālām problēmām, piemēram, starpnieki, kas ražotājiem maksā grašus, bet iekasē drausmīgas patēriņa cenas; nepietiekams atbalsts vides reformu veikšanai; un (netaisnīga) brīvā tirdzniecība, skarbi darba apstākļi un klimata pārmaiņas.
Eiropas Komisijas reakcija, steigā atsaucot prasības attiecībā uz pesticīdiem, ir vēl satraucošāka nekā pienācīgas apspriešanās un sociālo partneru iesaistes trūkums un bezdarbība sociālās politikas līmenī. Tāpat kā vides aizsardzības pasākumu gadījumā, atteikšanās no šiem pasākumiem varētu mūsu politiķiem dot nedaudz laika, taču tas mūs arī virzīs uz neatgriešanās punktu vides jomā.
Turklāt, tuvojoties vēlēšanām, galēji labējie cenšas izmantot neapmierinātību un zināmā mērā sekmīgi protestus pagriež pret IAM, zaļo kursu un Programmu 2030. gadam.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Komisija 23. februārī rīkoja nozīmīgu Eiropas Prasmju gada pasākumu, kurā piedalījās vairāk nekā 400 jauniešu no visām ES dalībvalstīm un kura mērķis bija vērst uzmanību uz prasmēm, kas vajadzīgas pašreizējās un turpmākajās darbvietās.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Eiropas Komisija 23. februārī rīkoja nozīmīgu Eiropas Prasmju gada pasākumu, kurā piedalījās vairāk nekā 400 jauniešu no visām ES dalībvalstīm un kura mērķis bija vērst uzmanību uz prasmēm, kas vajadzīgas pašreizējās un turpmākajās darbvietās.
Pasākumā “Iepazīstieties ar izcilības līderiem” piedalījās 35 gados jauni ES izcilības līderi no nesenajiem WorldSkills un EuroSkills konkursiem un no Abylimpics spēlēm (prasmju olimpiskās spēles cilvēkiem ar invaliditāti). Šo konkursu dalībnieki sacentās vairāk nekā 20 dažādās disciplīnās, piemēram, mobilajā robotikā, IKT, mehānikā, grafiskajā dizainā, autobūves tehnoloģijās un būvniecībā.
Izcilības līderi dalījās ar iedvesmojošiem stāstiem par sava mācību ceļa un karjeras virzību. Jauniešiem bija iespēja novērot tradicionālās un jaunās prasmes un uzzināt par tām īpašās demonstrācijās, kas bija veltītas tādām jomām kā floristika, automobiļu apgleznošana, robotika un virtuālā realitāte un ietvēra sarunas par robotsistēmas integrāciju, atmīnēšanas robotu Ukrainai un mašīnbūves datorprojektēšanu.
Pasākuma mērķis bija popularizēt ieguvumus un iespējas, ko piedāvā profesionālā izglītība un apmācība (PIA), it īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās un nākotnes darba pasaules kontekstā. PIA ir svarīga arī pašreizējos darbaspēka un prasmju trūkuma un prasmju neatbilstības apstākļos ES, jo vairāk nekā trīs ceturtdaļas uzņēmumu ziņo par grūtībām atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Prasmes ir svarīgs elements, kas ļauj jauniešiem attīstīties gan savā personīgajā dzīvē, gan karjeras gaitā. Tā kā notiek digitālā un zaļā pārkārtošanās, mēs ar prasmju palīdzību spējam ne tikai pielāgoties, bet arī veidot nākotnes darbvietas.”
Darba un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmitteica: “Profesionālā apmācība piedāvā tik daudz iespēju mūsdienu darba tirgū. Esmu pārliecināts, ka PIA var palīdzēt novērst prasmju neatbilstību un darbaspēka trūkumu, kas kavē Eiropas rūpniecības attīstību.”
Pasākums parādīja, ka PIA ir lieliska izvēle, kas piedāvā spēcīgas karjeras iespējas un ātrākas darba iespējas jauniešiem un arī pieaugušajiem, kuri vēlas mainīt darbu vai vienkārši uzlabot savu esošo prasmju kopumu. Tomēr daudziem topošajiem studentiem tā bieži ir otršķirīga izvēle. Eiropas Savienībā 2021. gadā tikai nedaudz vairāk nekā puse no visiem vidusskolas līmeņa studentiem apmācību ieguva programmās ar profesionālo orientāciju.
2022. gadā gandrīz 80 % no nesenajiem PIA absolventiem izdevās atrast darbu, un ES mērķis ir līdz 2025. gadam sasniegt 82 % mērķrādītāju. (ll)
Mēģināt mainīt izglītības sistēmu? Problēmas ar saindētiem pārtikas produktiem? Vēlme pārvirzīt kravas no autoceļiem uz dzelzceļu? Vai arī problēmas reģistrēt savu uzņēmumu pāri robežām? ES pilsoņiem ir daudz tiesību, un viņi saskaras arī ar smagām izvēlēm, taču viņiem jāzina, kur un kā viņi var panākt pārmaiņas un kādas ir viņu iespējas.
Mēģināt mainīt izglītības sistēmu? Problēmas ar saindētiem pārtikas produktiem? Vēlme pārvirzīt kravas no autoceļiem uz dzelzceļu? Vai arī problēmas reģistrēt savu uzņēmumu pāri robežām? ES pilsoņiem ir daudz tiesību, un viņi saskaras arī ar smagām izvēlēm, taču viņiem jāzina, kur un kā viņi var panākt pārmaiņas un kādas ir viņu iespējas.
Mūsu populārā Eiropas demokrātijas pase sniedz atbildes, un tā nupat ir atjaunināta! Pasē ir sniegtas faktu lapas, pamatinformācija, ceļveži un navigatori par visiem mūsdienu Eiropas demokrātijas aspektiem, tostarp līdzdalības resursu rīkkopa un detalizēta rokasgrāmata par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI).
Jaunā versija jau tagad ir pieejama vairākās valodās, un tuvākajās nedēļās pievienosim arī vairākās citās. (cw)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 15. februārī oficiāli uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir Komitejas darbā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no ES kandidātvalstīm. Kopumā tika izraudzīts 131 locekļis no paplašināšanās kandidātvalstīm, lai veidotu grupu ar pilsoniskās sabiedrības ekspertiem, kas piedalīsies Komitejas darbā. Tādējādi EESK kļūs par pirmo iestādi, kas atvērs durvis ES kandidātvalstīm.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 15. februārī oficiāli uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir Komitejas darbā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no ES kandidātvalstīm. Kopumā tika izraudzīts 131 locekļis no paplašināšanās kandidātvalstīm, lai veidotu grupu ar pilsoniskās sabiedrības ekspertiem, kas piedalīsies Komitejas darbā. Tādējādi EESK kļūs par pirmo iestādi, kas atvērs durvis ES kandidātvalstīm.
Šī iniciatīva ir EESK priekšsēdētāja Oliver Röpke politiska prioritāte. Tā izveido jaunus standartus kandidātvalstu iesaistīšanai ES darbībās, veicinot to pakāpenisku un praktisku integrāciju ES.
Iniciatīva tika atklāta EESK plenārsesijā, kurā ar uzrunām uzstājās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Věra Jourová, Melnkalnes premjerministrs Milojko Spajić un Albānijas premjerministrs Edi Rama.Viņiem tiešsaistē pievienojās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no deviņām ES kandidātvalstīm (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Gruzijas, Moldovas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Turcijas un Ukrainas) un citi paplašināšanās kandidātvalstu locekļi, kuri visi pirmo reizi piedalījās EESK plenārsesijas debatēs.
Šajā nozīmīgajā pasākumā priekšsēdētājs O. Röpke uzsvēra:“ Mēs vairs nevaram turēt kandidātvalstis uzgaidāmajā telpā. Tāpēc EESK ir nolēmusi atvērt durvis kandidātvalstīm un savā darbā iesaistīt to pārstāvjus — paplašināšanās kandidātvalstu locekļus.”
Premjerministrs M. Spajić sacīja: “Mēs augstu vērtējam šos pakāpeniskās integrācijas aspektus. Mēs neuzskatām, ka šis statuss aizstāj pilntiesīga locekļa statusu, bet gan ir veids, kā sagatavot gan Rietumbalkānu reģiona valstis (saskaņā ar nopelnos balstītu pieeju), gan Eiropas Savienību integrācijai.
Premjerministrs E. Rama paziņoja: “Esmu pārliecināts, ka tam, kas notiek šeit, būtu jānotiek arī Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un Eiropadomē. Tas ir vienīgais veids, kā iekļaut visas vēsmas un ievadīt ļoti konkrētu enerģiju”.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Věra Jourová sacīja: “Paplašināšanās ir mūsu abpusējās interesēs. Tas joprojām ir Savienības ģeostratēģisks ieguldījums. Tāpēc mēs atbalstām šīs iniciatīvas uzsākšanu un visus pārējos, kas palīdz mūsu partnervalstīm sekmīgi īstenot reformas, kuru rezultātā tiek veidota labāka ekonomika un spēcīgāka demokrātija.”
Pilns ekspertu grupā iekļauto paplašināšanās kandidātvalstu locekļu saraksts ir pieejams šeit. (at)
EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 25. martā no plkst. 14.30 līdz 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) Briselē rīkos konferenci, lai aplūkotu, kā ES kopumā un dalībvalstis atsevišķi var strādāt, lai panāktu efektīvu ilgtspējīgu pilsonisko dialogu un līdzdalības demokrātiju
EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 25. martā no plkst. 14.30 līdz 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) Briselē rīkos konferenci, lai aplūkotu, kā ES kopumā un dalībvalstis atsevišķi var strādāt, lai panāktu efektīvu ilgtspējīgu pilsonisko dialogu un līdzdalības demokrātiju.
Viesreferentu vidū būs
Pedro Silva Pereira, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks, kurš aizstāj Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu saziņā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv pilsoņus, un
Viņa Ekselence Willem van de Voorde, Beļģijas vēstnieks un Beļģijas pastāvīgais pārstāvis ES.
Konferences laikā notiks iepazīstināšana ar šādām divām nesenām iniciatīvām:
EESK atzinums “Pilsoniskā dialoga un līdzdalības demokrātijas stiprināšana ES: turpmākie pasākumi” (SOC/782), kas izstrādāts pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma un pieņemts EESK plenārsesijā 15. februārī;
atklāta vēstule, ko atbalsta 156 parakstītāji no 26 ES dalībvalstīm un ko ierosināja Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa un “Pilsoniskā sabiedrība – Eiropa”. Vēstulē galvenās ES iestādes tiek aicinātas veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām visās politikas jomās.
Konferencē pulcēsies institucionālās ieinteresētās personas un plašāka auditorija, lai apspriestu veidus, kā īstenot šajās un citās iniciatīvās ierosinātos pasākumus.
Konference ir publiska. Iepriekšēja reģistrācija ir nepieciešama aktīvai dalībai uz vietas vai attālināti. Pasākums tiks straumēts.
Lai uzzinātu sīkāku informāciju, iepazītos ar programmas projektu, reģistrētos un izmantotu straumēšanu, apmeklējiet pasākuma tīmekļa vietni.
Antonello Pezzini, EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komitejas delegāts un bijušais EESK Darba devēju grupas loceklis
Pagājušā gada janvārī Eiropas iekšējā tirgus komisārs Thierry Breton atkārtoti uzsvēra nepieciešamību konsolidēt iekšējo aizsardzības tirgu, lai garantētu mūsu drošību. “Mēs sākām ar munīciju Ukrainai”, viņš norādīja. “Mums tagad ir jāpaplašina šī pieeja, iekļaujot tajā plaša mēroga Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas spēj atbalstīt Eiropas rūpnieciskās bāzes paplašināšanu un attīstīt infrastruktūru, kas vajadzīga apstrīdēto teritoriju aizsardzībai.”
EESK ir bijusi iespēja vairākkārt atkārtot nepieciešamību atbalstīt Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas (EDIDP) uzsākšanu, kuras mērķis ir izveidot sadarbspējīgu un integrētu kopējo aizsardzības sistēmu.
Šis mērķis ir vēl jo steidzamāks, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kas mūs mudina stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju aizsardzības jomā un attīstīt stabilu kopējo rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi.
EDIDP būtu jāveido ar kopīgu stratēģisku redzējumu aizsardzības nozarei, kas var virzīties uz Eiropas ražotāju un lietotāju efektīvu integrāciju, iesaistot vismaz trīs dalībvalstis.
Ir pieaugoša nepieciešamība attiecībā uz to, ka sinerģijā un koordinācijā ar NATO un Aizsardzības ministru padomi Eiropas līmenī jārisina strukturēts dialogs, kas spētu nodrošināt ilgstošu politisko vadību un forumu apspriedēm un īstu Eiropas lēmumu pieņemšanai.
Ir jānodrošina šādi nosacījumi: līdzsvars starp lielajām un mazajām valstīm; tas, ka 20 % no iesaistītajiem uzņēmumiem ir mazāki uzņēmumi; kvalificēta personāla apmācība un jauni amatu profili; un to darbinieku pārkvalifikācija, kuru prasmes ir kļuvušas liekas vai novecojušas.
“Tagad ir pienācis laiks paplašināt un stiprināt šo pieeju, iekļaujot tajā plaša mēroga Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas spēj atbalstīt Eiropas rūpnieciskās bāzes paplašināšanu un attīstīt divējāda lietojuma produktus.” Tie ir produkti, tostarp programmatūra un tehnoloģijas, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem un kas ietver produktus, kurus var izmantot ķīmisko vai bioloģisko ieroču un to nogādes līdzekļu projektēšanai, izstrādei, ražošanai vai lietošanai.
Antonello Pezzini rakstu pilnībā var izlasīt Darba devēju grupas informatīvajā biļetenā: https://europa.eu/!yKMPTk.
Debatēs ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieci un demokrātijas un demogrāfijas komisāri Dubravku Šuicu EESK aicināja izstrādāt pilsoniskā dialoga stratēģiju, kas būtu pirmais solis ceļā uz pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu un iedzīvotāju līdzdalības palielināšanu ES politikas veidošanā.
Debatēs ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieci un demokrātijas un demogrāfijas komisāri Dubravku Šuicu EESK aicināja izstrādāt pilsoniskā dialoga stratēģiju, kas būtu pirmais solis ceļā uz pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu un iedzīvotāju līdzdalības palielināšanu ES politikas veidošanā.
Komiteja uzsvēra, ka ir steidzami jāpastiprina Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta īstenošana, saskaņā ar kuru iestādēm ir kopīga atbildība nodrošināt organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaisti ES tiesību aktu izstrādē.
Tas būtu jāuzskata par turpinājumu konferencei par Eiropas nākotni — nozīmīgai iniciatīvai un nozīmīgam demokrātiskam pasākumam, kas ietvēra virkni pilsoņu vadītu debašu par jautājumiem, kuri tieši ietekmē viņu dzīvi.
“Mēs visi varam piekrist, ka iedzīvotāju viedoklis ir jāuzklausa ne tikai vēlēšanu laikā. Mums, ES iestādēm un struktūrām, ir labāk jāiesaista pilsoniskā sabiedrība jēgpilnā dialogā, kas neaprobežojas tikai ar informēšanu un apspriešanos,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.
Lai veidotu pārredzamāku, iekļaujošāku un demokrātiskāku ES, ir vajadzīga lielāka pilsoniskā līdzdalība un spēcīga partnerība starp ES iestādēm un valstu pārvaldes struktūrām. “Mūsu kopīgie centieni nodrošinās, ka Eiropas Savienība joprojām ir cerību bāka un līdzdalības demokrātijas paraugs pasaulē,” uzsvēra komisāre D. Šuica.
Atzinuma sagatavotājs Pietro Barbieri norādīja: “Ar šo atzinumu EESK aicina Eiropas iestādes spert konkrētus soļus uz priekšu: pieņemt pilsoniskā dialoga stratēģiju, kas dotu iespēju izstrādāt rīcības plānu un iestāžu nolīgumu, kurā iesaistīti visi ES līmeņi. EESK apņemšanās liecina par neatliekamu vajadzību, no kuras nevar atteikties un kuru nevar atlikt.”
Līdzziņotāja Miranda Ulens piebilda:“Mums jau ir laba prakse sociālā dialoga jomā. Mūsu iesniegtie priekšlikumi nodrošinās iespēju uzklausīt arī citu leģitīmo un pārstāvības organizāciju viedokļus. Veidosim patiesu, demokrātisku Eiropu saviem iedzīvotājiem! #TogetherStrong!' (ll)
