Atzīmē savā kalendārā sestdienu, 2024. gada 4. maiju, kad Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) vērs durvis katru gadu rīkotajā ES iestāžu Atvērto durvju dienā! Mēs godinām Eiropas demokrātiju un vēršam uzmanību uz jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā ir izdevība uzzināt vairāk par Eiropas Savienību un pilsonisko sabiedrību un atklāt, kā tavs viedoklis un tava balss var ietekmēt Eiropas nākotni.
Atzīmē savā kalendārā sestdienu, 2024. gada 4. maiju, kad Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ver durvis katru gadu rīkotajā ES iestāžu Atvērto durvju dienā! Mēs godinām Eiropas demokrātiju un vēršam uzmanību uz jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā ir izdevība uzzināt vairāk par Eiropas Savienību un pilsonisko sabiedrību un atklāt, kā tavs viedoklis un tava balss var ietekmēt Eiropas nākotni.
Kāpēc Atvērto durvju dienā ieteicams apmeklēt EESK?
Jacques Delors ēka: iepazīsti ikonisko EESK ēku Belliard ielā, kurā atrodas Eiropas pilsoniskās sabiedrības centrs! Pārliecinies klātienē, kā darba devēju, darba ņēmēju, vides aktīvistu, patērētāju un citu grupu pārstāvji piedalās ES politikas veidošanā.
Interaktīva mācīšanās: iesaisties spraigās debatēs ar EESK locekļiem par sev tuviem tematiem. Uzzini, kā sociālais dialogs veido ES tiesību aktus un kā tavs viedoklis var tikt sadzirdēts.
Pasākumi visu vecumu apmeklētājiem: izbaudi dinamisku atmosfēru ar lielisku dzīvo mūziku, interaktīvām spēlēm, kurās var pārbaudīt savas zināšanas par ES, un vismazāko apmeklētāju grimēšanu. Saņem piemiņas velti, ļauj karikatūristam uzzīmēt savu portretu un iemūžini brīdi ar jautru foto automātiskajā kabīnē.
Izsmeļošas debates: gūsti tiešu priekšstatu par EESK lomu ilgtspējīgas, pārticīgas un iekļaujošas Eiropas visiem veidošanā. Izmanto iespēju iesaistīties īsās un kodolīgās diskusijās ar EESK locekļiem par konkrētiem tematiem, kas tev ir svarīgi. Tā ir vienreizēja izdevība gūt vērtīgu ieskatu, kas notiek Eiropas politikas veidošanas centrā.
Pilsoniskās sabiedrības spēks: atklāj, kā EESK strādā, lai pārvarētu plaisu starp iedzīvotājiem un ES. Atklāj, kā dažādu viedokļu paudēji spēj vienoties, lai iestātos par sociālo taisnīgumu, vides aizsardzību un it īpaši par daudz spēcīgāku Eiropas Savienību.
Svētki uz diviem riteņiem!
Īpašs pārsteigums 4. maijā būs velosipēdistu grupas ierašanās EESK. Daži šie apņēmīgie EESK locekļi un citi aktīvisti no Francijas uz Briseli būs mērojuši 500 km, lai vairotu informētību par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Nāc ar mums viņus sagaidīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un uzzināt vairāk par viņu iedvesmojošo misiju, braucienu un ceļā pārvarētajām grūtībām.
Tas ir vairāk nekā tikai apmeklējums – tas ir piedzīvojums
EESK Atvērto durvju diena ir jūsu iespēja izveidot saikni ar Eiropu, godināt demokrātiju un atklāt pilsoniskās sabiedrības spēku. Vienalga, vai esi pārliecināts ES entuziasts, eiroskeptiķis vai zinātkārs jaunpienācējs, EESK varēs visiem kaut ko piedāvāt. Nāc uzzini, iemācies un gūsti jaunu pieredzi pašā Eiropas demokrātijas centrā!
Turpini sekot līdzi sīkākai informācijai tiešsaistē
Iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama. Nākamajās nedēļās sniegsim plašāku informāciju par konkrētiem pasākumiem un īpaši aizraujošiem notikumiem. Seko mums sociālajos medijos un apmeklē mūsu tīmekļa vietni (www.eesc.europa.eu/openday), lai uzzinātu jaunāko informāciju.
Nepalaid garām šo unikālo izdevību iepazīt Eiropas Savienību no pirmavota! (cg)
27. februārī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšdarbos.
27. februārī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšdarbos.
Šīs partnerības mērķis ir Eiropas vēlēšanu popularizēšanas nolūkā padziļināt sadarbību starp abām iestādēm, palielināt vēlētāju aktivitāti, it īpaši mudināt balsot gados jaunus cilvēkus, kuri nebalso un kuriem šīs būs pirmās vēlēšanas, kā arī novērst informācijas sagrozīšanu.
Iestādes ir vienojušās izveidot sadarbību vēlēšanu komunikācijas jomā, koordinēt tādus pasākumus kā atvērto durvju diena un Pilsoniskās sabiedrības nedēļa, kā arī dalīties ar informāciju platformās “together.eu” un “Ko manā labā dara Eiropa”.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke noslēgto vienošanos komentēja šādi: “Eiropas vēlēšanas būs pārbaudījums Eiropas demokrātijai. EESK var piedāvāt platformu pilsoniskai sabiedrībai, lai tā varētu atbalstīt demokrātiju. Es augstu novērtēju šodien ar Eiropas Parlamentu noslēgto saprašanās memorandu, jo tas dod mums iespēju, gatavojoties vēlēšanām, uzņemties aktīvāku lomu un diskusijās ar vēlētājiem palielināt viņu aktivitāti. EESK un Eiropas Parlaments ir partneri un sabiedrotie.”
Memorandā ir uzskaitītas tās jomas, kurās, gatavojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām, sadarbība starp EESK un Eiropas Parlamentu būtu jāturpina un jāstiprina. (kn/ll)
Mēs ar gruzīņu-franču žurnālistu Régis Genté aprunājāmies par jautājumiem, kas rada lielas bažas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām: galēji labējo, nemotivēto gados jauno vēlētāju skaita pieaugums un dezinformācija. Régis Genté specializējas postpadomju reģiona politikā un sniedz ziņojumus plašsaziņas medijiem Radio France Internationale, France 24 TV un Le Figaro.
Mēs ar gruzīņu-franču žurnālistu Régis Genté aprunājāmies par jautājumiem, kas rada lielas bažas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām: galēji labējo, nemotivēto gados jauno vēlētāju skaita pieaugums un dezinformācija. Régis Genté specializējas postpadomju reģiona politikā un sniedz ziņojumus plašsaziņas medijiem Radio France Internationale, France 24 TV un Le Figaro.
EESK Info:Vai uzskatāt, ka galēji labējo partiju skaita pieaugums visā Eiropā ietekmēs Eiropas vēlēšanu rezultātus?
Vispār neesmu eksperts galēji labējo jautājumos Eiropā, bet, raugoties uz aptaujām, kas tagad tiek veiktas manā valstī (Francijā), man jāatzīst, ka galēji labējie ir priekšgalā. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir politisks līdzeklis, ar kura palīdzību Eiropas pilsoņi var paust vai nodot vēstījumu par savu valsti politiķiem. Eiropas iedzīvotāji vispirms domā par politisko situāciju savā valstī un tikai pēc tam — par situāciju Eiropā. Tāpēc galēji labējās partijas, iespējams, ietekmēs šīs vēlēšanas, ņemot vērā, ka aizvien aktuālāks paliek jautājums “suverenitāte pret Eiropas integrāciju”.
Vai uzskatāt, ka jaunieši ir motivēti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Atbildēšu kā parasts pilsonis, kurš 22 gadus ir dzīvojis postpadomju teritorijā, un kā persona, kas bieži runā arī ar Eiropas jauniešiem. Uzskatu, ka viņiem nav lielas motivācijas piedalīties vēlēšanās. To pašu novēroju Gruzijā, kur dzīvoju. Jaunieši tur ir politizēti, bet ne par labu valdību atbalstošai partijai vai opozīcijai. Viņi vēlas iesaistīties savas valsts politiskajā dzīvē, bet atsakās balsot, jo neviena no partijām un to vadītājiem viņus patiesi nepārstāv. Tā ir interesanta nostāja, ko es cienu, jo tā var pavērt durvis, lai politiku padarītu atšķirīgu, plašāku nekā tikai pārstāvības demokrātija un partijas. Tomēr tajā pašā laikā politikas joma tiek atstāta politiķu un dažādu politisko spēku ziņā... neiesaistot jauniešus.
Cik dziļi dezinformācija var ietekmēt vēlētājus gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Dezinformācija būs veiksmīga, ja tās mērķis būs vājš — šajā gadījumā tie esam mēs, eiropieši. Krievijas dezinformācija nerada problēmas; tā izmanto jau esošās problēmas. Un mēs visi saprotam, ka mūsu sabiedrība pašlaik piedzīvo dziļu politisku un morālu krīzi. Tas nozīmē, ka diemžēl ir pamats dezinformācijas efektivitātei. Taču es uzskatu, ka mēs kā eiropieši un pasaules pilsoņi tagad esam visi vairāk izglītoti un pieredzējuši, kā attiekties pret ziņām sociālajos medijos. Pēdējo desmit gadu laikā esam daudz mācījušies. Mēs zinām nedaudz labāk, kā filtrēt ziņas sociālo mediju platformās, jo apzināmies, ka tās kalpo par spēļu laukumu manipulācijām un viltus ziņām. Mums nevajadzētu būt pārāk pesimistiskiem, jo tas jau mūs ir padarījis par dezinformācijas upuriem. Sabiedrība vairs nav naiva, un cilvēki apzinās, ka valstis un citi politiskie dalībnieki var izmantot sociālos tīklus, lai manipulētu ar sabiedrisko domu. Manuprāt, sociālajos medijos aktīvi darbojas tikai mazākums cilvēku; lielākā daļa iedzīvotāju, kas ir izglītoti, bieži vien klusē. Un šis lielais cilvēku skaits neabsorbē ikvienu savādu lietu, kas rakstīta sociālajos medijos.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 20. martā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas pilsoņus izmantot savas demokrātiskās tiesības vēlēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas strauji tuvojas.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 20. martā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas pilsoņus izmantot savas demokrātiskās tiesības vēlēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas strauji tuvojas.
“Mēs esam piedzīvojuši grūtus laikus, taču neviens nevar noliegt, ka Eiropas Savienība savām dalībvalstīm un iedzīvotājiem ir garantējusi mieru, demokrātiju, ekonomisko labklājību un sociālo progresu. Pateicoties Savienībai, varam brīvi strādāt, studēt un nodarboties ar uzņēmējdarbību visās ES valstīs,” norādīts EESK rezolūcijā.
“Nacionālisms, populisms un risinājumi atsevišķu valstu līmenī nav pareizā atbilde. Tā ir sadarbība, kopdarbs un konverģence,” norādīja EESK, uzsverot, ka neviena ES valsts vienatnē nevar atrisināt tādas problēmas kā inflācijas pieaugums, kari, migrācija un ārkārtas situācija klimata jomā.
Rezolūcija tika pieņemta EESK marta plenārsesijā pēc debatēm par tematu “2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas caur pilsoniskās sabiedrības prizmu”, kurā piedalījās pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un Francijas un Bulgārijas ekonomikas un sociālo lietu padomju pārstāvji.
EESK norādīja, ka vēlas mobilizēt savu tīklu, kas aptver vismaz 90 miljonus cilvēku visā Eiropas Savienībā, un nodrošināt, ka eiropieši dodas pie vēlēšanu urnām, lai izlemtu, kas viņus Eiropas Parlamentā pārstāvēs nākamo piecu gadu laikā.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke plenārsesijā sacīja, ka organizācijas, kuru biedri ir EESK locekļi, ir dziļi iesakņojušās valstu pilsoniskajā sabiedrībā: “Mēs varam visus uzrunāt, mēs varam mudināt cilvēkus balsot, un mums tas ir jādara: tas ir mūsu morālais pienākums.”
EESK ir arī apvienojusi spēkus ar Eiropas Parlamentu, lai palīdzētu palielināt vēlētāju aktivitāti, kas parasti it īpaši dažās dalībvalstīs ir daudz zemāka nekā nacionālajās vēlēšanās.
EESK priekšsēdētājs uzsvēra, ka, demokrātijas stāvoklim pasliktinoties visā pasaulē un dažās dalībvalstīs, 2024. gada vēlēšanu likmes ir īpaši augstas.
“Šīs vēlēšanas nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās mūsu problēmas, kliedēs mūsu bažas vai mazinās iedzīvotāju raizes, bet tās ir likumīgs veids, kā paust mūsu vēlmes, pieprasīt labāku nākotni un saukt pie atbildības pie varas esošos,” sacīja O. Repke.
Uzstājoties plenārsesijā, trīs rezolūciju ziņotāji – EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju grupu, Darba ņēmēju grupu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupu, – bija vienoti aicinājumos eiropiešiem izmantot savas balsstiesības un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu.
EESK jūlijā pieņems vēl vienu rezolūciju, kurā uzmanība tiks pievērsta pilsoniskās sabiedrības prasībām jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam un Komisijai.(ll)
Reaģējot uz Eiropas Komisijas lēmumu atlikt Ūdens resursu noturības iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sadarbības grupas ūdens jautājumos un Eiropas Reģionu komitejas (RK) pārstāvji nosūtīja kopīgu atklātu vēstuli priekšsēdētājas izpildvietniekam Maroš Šefčovič, aicinot Komisiju pieņemt ūdens resursu jomā visaptverošu pieeju un atkārtoti aicinot īstenot ES zilo kursu.
Reaģējot uz Eiropas Komisijas lēmumu atlikt Ūdens resursu noturības iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sadarbības grupas ūdens jautājumos un Eiropas Reģionu komitejas (RK) pārstāvji nosūtīja kopīgu atklātu vēstuli priekšsēdētājas izpildvietniekam Maroš Šefčovič, aicinot Komisiju pieņemt ūdens resursu jomā visaptverošu pieeju un atkārtoti aicinot īstenot ES zilo kursu.
Vēstulē šīs iestādes kopīgi pauž bažas par Ūdens resursu noturības iniciatīvas atlikšanu, ko tās uzskata par satraucošu signālu attiecībā uz ES apņemšanos risināt Eiropas pieaugošās problēmas ūdens resursu jomā. Šīs trīs iestādes pārstāv attiecīgi ES pilsonisko sabiedrību, iedzīvotājus un vietējās pašvaldības.
Tās ierosina holistisku un sadarbīgu pieeju, kas ar ūdens resursiem saistītos apsvērumus integrē visās politikas jomās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu sabiedrības piekļuvi, piekļuvi lauksaimniekiem, nozarēm un infrastruktūrai, kā arī ūdens sociālos, ekonomiskos un vides aspektus.
Šīs pārejas mērķis ir iet tālāk par esošajām sadrumstalotajām pieejām, ūdens resursu jomā veicinot visaptverošāku, efektīvāku un īpašu stratēģiju. Šis kopējais iestāžu aicinājums mudina Komisiju turpināt darbu pie Ūdens resursu noturības iniciatīvas un noteikt ūdeni par vienu no galvenajām ES prioritātēm nākamajā pilnvaru termiņā (2024–2029).
Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības centienus ierobežot psihoemocionālās veselības traucējumu kluso izplatību Eiropas Savienībā, EESK ir publicējusi brošūru, kurā iekļauta informācija par dažādiem kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus balvai, ko pilsoniskajai sabiedrībai šogad piešķir par iniciatīvām psihoemocionālās veselības jomā. Brošūru skatīt šeit.
Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības centienus ierobežot psihoemocionālās veselības traucējumu kluso izplatību Eiropas Savienībā, EESK ir publicējusi brošūru, kurā iekļauta informācija par dažādiem kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus balvai, ko pilsoniskajai sabiedrībai šogad piešķir par iniciatīvām psihoemocionālās veselības jomā. Brošūru skatīt šeit.
No 4. līdz 7. martam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā pulcējās vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni. Apspriežu secinājumus iekļaus EESK jūlija rezolūcijā, kurā tiks izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no Eiropas Parlamenta un Komisijas jaunās vadības.
No 4. līdz 7. martam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā pulcējās vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni. Apspriežu secinājumus iekļaus EESK jūlija rezolūcijā, kurā tiks izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no Eiropas Parlamenta un Komisijas jaunās vadības.
dot pilsoņiem iespēju mijdarboties ar Eiropas Savienību un īstenot savas demokrātiskās tiesības;
pamanīt un novērst draudus demokrātiskajām vērtībām, piemēram, dezinformāciju un vēlētāju apātiju;
apkopot pilsoniskās sabiedrības ieteikumus, lai tos varētu iekļaut turpmākajos ES plānos.
Pirmais ieskats vēstījumā, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas adresējušas jaunajiem ES līderiem, liecina, ka īpaši svarīga ir atsaucīga pārvaldība, iekļaujoša politika un ilgtspējīga nākotne visiem eiropiešiem.
Cīņa pret dezinformāciju
Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā jaunatnes pārstāvji un žurnālisti pauda bažas par straujo dezinformācijas izplatīšanos un aizvien lielāko polarizāciju tiešsaistē, uzsverot, ka ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums. Pilsoniskā sabiedrība aicina valdības, skolas un tehnoloģiju uzņēmumus sadarboties, lai sekmētu digitālo pratību un tādējādi arī zināšanām bagātu un iekļaujošu tiešsaistes vidi.
Ekonomika, kas darbojas cilvēku un planētas labā
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji mudināja pāriet no modeļiem, kas koncentrējas uz izaugsmi, uz holistisku pieeju, kuras prioritāte ir labbūtība, labklājība un planētas iespēju robežas. Tāpat arī jaunatnes organizācijas izteicās, ka ir vajadzīga uzņēmumu ilgtspējas direktīva, un ierosināja ieviest īpašus nodokļus videi kaitīgām precēm.
Dalībnieki arī uzsvēra ES lomu digitālajā pārveidē un mudināja to uzņemties ētisku vadību mākslīgā intelekta jomā un labāk izglītot iedzīvotājus. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt atbildīgu ekonomikas izaugsmi un vairot iedzīvotāju spējas orientēties mainīgajā tehnoloģiskajā vidē.
Nodrošināt iespējas jauniešiem
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzstāja, ka jauniešiem jādod vairāk iespēju veidot Eiropas nākotni. Viņi aicināja ieviest “jaunatnes testu” visām ES politikas jomām, lai novērtētu to ietekmi uz jaunākajām paaudzēm. Jauniešu grupas ierosināja arī paredzēt jauniešu kvotas Eiropas Parlamentā, lai uzlabotu pārstāvību.
Stiprināt demokrātiju
Dalībnieki aicināja veidot noturīgāku un iekļaujošāku demokrātiju un it īpaši – strukturētu pilsonisko dialogu visos pārvaldības līmeņos. Šāda dialoga mērķis apvienojumā ar spēju veidošanu ir stiprināt pilsonisko sabiedrību ES kandidātvalstīs, veicinot drošu un labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības uzplaukumam Eiropā.
Iet tālāk par tikai ierosinājumiem
Pasākuma nedēļā atklājās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) stiprās un vājās puses. Tika atzīti EPI panākumi, taču pausta arī neapmierinātība par nepietiekamu reakciju no ES iestāžu puses. Izskanēja aicinājumi sniegt uz EPI atbildi pēc būtības, veicināt spēcīgākas partnerības un pavērt iedzīvotājiem līdzdalības iespējas, apmainoties ar paraugpraksi.
Skats nākotnē
Minētie ieteikumi tiks izmantoti gaidāmajā EESK rezolūcijā, kurā būs izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība gaida no nākamā Eiropas Parlamenta un Komisijas. (gb)
