Pasākumiem, kuru mērķis ir novērst enerģijas cenu straujo pieaugumu, jābūt pielāgotiem katrai valstij un jāvirza zaļā pārkārtošana

Tā kā Ukrainā notiekošais karš atkal aktualizē jautājumu par ES energoapgādi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) norāda, ka ir vajadzīgi koordinēti pasākumi, lai pārvarētu pašreizējo enerģijas cenu krīzi, taču tie nedrīkst apdraudēt klimata politikas centienus. Papildus ārkārtas reaģēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst smagas sociālās sekas, blokam ir cieši jāuzrauga enerģijas tirgus un jāpalielina ieguldījumi atjaunīgajos energoresursos.

Enerģijas cenu pieauguma novēršanas pasākumiem jābūt koordinētiem un jānodrošina katrai dalībvalstij pietiekami daudz iespēju reaģēt tādā veidā, kas vislabāk atbilst attiecīgās valsts situācijai. Februāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā, ko izstrādāja Tomass Katnigs (Thomas Kattnig), Alena Mastantuono (Alena Mastantuono) un Lucs Ribe (Lutz Ribbe), vēstījums ir skaidrs: tiem, kurus cenu pieaugums ietekmē visvairāk, noteikti būtu jāsaņem tiešs finansiāls atbalsts, kā arī jāpalīdz samazināt viņu enerģijas patēriņu. Tajā pašā laikā viņiem jādod iespēja piedalīties atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanā un izmantošanā individuāli vai kopienās un tādējādi gūt labumu no mazemisiju un bezemisiju enerģijas avotiem par zemākām cenām.

Lai izvairītos no drastiskām sociālajām sekām, EESK atbalsta ārkārtas pasākumus, taču ir arī izvirzījusi priekšlikumus, kā šo jautājumu risināt ilgtermiņā. Uzstājoties debatēs, Tomass Katnigs norādīja: Tiešs finansiālais atbalsts un uz nodokļiem balstīti instrumenti ir visefektīvākie un ātrākie mūsu rīcībā esošie pasākumi, ar kuriem palīdzēt neaizsargātām personām, un tie ir jāpapildina ar īpašiem risinājumiem valsts līmenī, reaģējot uz faktiskajiem apstākļiem atsevišķās valstīs, piemēram, energoapgādes atslēgšanas nepieļaušana aukstajā sezonā, ilgtermiņa maksājumu plāni un dažādi nodokļu politikas instrumenti.

Kāpēc ir strauji pieaugušas enerģijas cenas

Iemesls neparasti augstajām enerģijas cenām kopš pagājušā gada rudens ir saistīts ar gāzes pieprasījuma straujo pieaugumu pasaulē vairāku galveno faktoru dēļ: augšupēja ekonomikas atveseļošanās, mazākas piegādes Eiropas Savienībai, investīciju trūkums taupības politikas dēļ pēc finanšu tirgus un ekonomikas krīzes, kā arī slikti laikapstākļi, kuru rezultātā samazinājās enerģijas ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem. Dažos gadījumos spekulācija un tiekšanās pēc peļņas, un it īpaši piegādes līmeņi, ir noveduši pie gāzes krātuvju iztukšošanās. Eiropā gāzes uzglabāšana – kas daļēji pieder tādām struktūrām kā Gazprom – ir samazinājusies līdz vēsturiski zemam līmenim.

Pašreizējā enerģijas cenu krīze Eiropā cilvēkus un uzņēmumus tik smagi skar tāpēc, ka ES ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā importa. Kā EESK jau vairākkārt norādījusi, tas apdraud Eiropas energoapgādes drošību: Krievija šo atkarību izmanto ģeopolitiskiem mērķiem, un tā rezultātā cieš Eiropas uzņēmumi un patērētāji.

Šodien vērojamais straujais cenu pieaugums ir sekas tam, ka samazinās gāzes krājumi un nepietiekami tiek novērtēta skaudrā atkarība no Krievijas enerģijas importa, kas tiek izmantots kā ierocis pret Eiropas Savienību.

Enerģētiskā neatkarība kā galvenais faktors energoapgādes stabilitātes un drošības saglabāšanai

Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka pēc iespējas ātrāk ir jāsamazina ES atkarība no importa. Saskaroties ar šo situāciju, Eiropas Komisija 2022. gada 8. martā publicēja paziņojumu par vienotu Eiropas rīcību cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai, kurā izklāstīts plāns, kā padarīt ES neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi, jau pirms 2030. gada.

2030. gads ir termiņš to klimata mērķu sasniegšanai, kurus ES ir izvirzījusi enerģētikas pārkārtošanas jomā, un galīgais mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ekonomiku. Tam būs vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, kā arī visas enerģētikas ekosistēmas pielāgošana.

Vienlaikus Eiropas enerģētikas politika ievērojami atpaliek pati no saviem mērķiem: dalībvalstīm joprojām nav izdevies šo atkarību samazināt, lai gan Komisija šo mērķi līdz ar citiem – piemēram, patērētāja izvirzīšanu energosistēmas centrā – ir definējusi kā vienu no stratēģiskajiem enerģētikas savienības uzdevumiem.

Efektīvāks enerģijas tirgus

Vēl viens aspekts attiecas uz enerģijas tirgu: pašreizējam modelim ir trūkumi reaģēšanā uz cenu svārstībām un priekšrocību piedāvāšanā mazajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem un visiem patērētājiem. Komiteja stingri atbalsta tirgus novērtējumus, kuros tiek pārbaudīta tirgus dalībnieku rīcība enerģijas tirgū, atsaucoties uz ES kopīgajām vērtībām attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. pantā, un tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, kā efektīvi risināt šos jautājumus un sekmēt zaļo pārkārtošanu.

Iekšējā enerģijas tirgus izveide ir jāpabeidz attiecībā uz tirgus vidi, iestādēm, regulatīvajiem noteikumiem un savienojamību starp dalībvalstīm. Mums arī jādod cilvēkiem vairāk iespēju piedalīties ilgtspējīgā pārkārtošanā un motivēt viņus ražot viņiem vajadzīgo enerģiju, norādīja Alena Mastantuono.

Valstu regulatoriem ir aktīvi jāiesaistās jebkādu patērētāju problēmu risināšanā, piemēram, viņus aktīvi informējot par viņu tiesībām šajā grūtajā augsto cenu posmā. Būtu jāpieņem jauni, precīzāki un stingrāki reglamentējošie noteikumi enerģijas piegādes uzņēmumiem, kas piedāvā preces galapatērētājiem. Piegādātājiem būtu jāspēj izturēt cenu svārstības tirgū, bez nepieciešamības tūlīt izbeigt līgumus ar patērētājiem. Tāpat, nosakot tarifus, enerģijas piegādātāji ir jāmudina gādāt, lai patērētājiem joprojām būtu pieejami stabili tarifi, ko viņi var izvēlēties, nevis tikai tā dēvētie mainīgie tarifi, kas atspoguļo izmaiņas biržā.

Lielāki ieguldījumi atjaunīgajos energoresursos

Visbeidzot, mobilizēt ieguldījumus atjaunīgajos energoresursos ir labākais veids, kā aizstāt netīros fosilos kurināmos un mazināt mūsu atkarību. Tomēr joprojām būs vajadzīgi stabili pārejas energoresursi, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elektrifikācijas, kas parasti tiek uzskatīta par Eiropas virzītājspēku dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā.

Tāpēc ir svarīgi palielināt ieguldījumus ilgtspējīgos bezoglekļa un mazoglekļa enerģijas avotos un maksimāli paaugstināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. Tam varētu būt cenas pazeminoša ietekme, un tas noteikti palielinās ES enerģētisko autonomiju, padarot to mazāk atkarīgu no nedraudzīgiem režīmiem.

Konkrētāk, ir jāpilnveido pārvades tīklu sistēma, paplašinot starpsavienotājus un uzlabojot uzglabāšanas infrastruktūru. Mums ir vajadzīgi stimuli, lai motivētu mājsaimniecības un uzņēmumus iegādāties energotaupības produktus un tehnoloģijas un ražot enerģiju pašiem. Tiešai palīdzībai tiem, kam tā vajadzīga, jābūt orientētai uz konkrētu adresātu, nevis visiem vienādai. Tai jāatspoguļo sociālā dimensija, un tā nedrīkst kavēt zaļās pārveides darbu, noslēgumā norādīja Lucs Ribe.