Darba ņēmēju grupa

Pārfrāzējot Bila Klintona 1992. gada kampaņas saukli “Tā ir ekonomika, nejēga!”, kas tolaik visnotaļ sasaucās ar ASV vēlētāju grūtībām, cīnoties ar recesiju, šodien šķiet vairāk nekā piemērots. Paraugieties kaut vai uz rezultātiem, kas gūti jaunākajā Eirobarometra ES pēcvēlēšanu aptaujā, kurā atklājās, ka inflācija un ekonomika ir galvenie temati, kas mudina cilvēkus balsot. 

Nē, nav universāla risinājuma, un ar ekonomiskajām grūtībām vien nevar izskaidrot visas problēmas, kas saistītas ar gaidāmajām vēlēšanām. Tomēr var droši teikt, ka cenu pieaugums, dzīves dārdzība un ekonomiskā situācija bija galvenie faktori, kas Eiropas Savienībā motivēja vēlētājus pagājušā gada pavasarī un otrpus Atlantijas okeānam pirms dažām nedēļām. Tas nebija nekāds jaunums: jau 2023. gada sākumā tā bija galvenā problēma (kam sekoja nabadzība un sociālā atstumtība). Lai gan makroekonomiskie rādītāji šķiet politikas veidotājiem labvēlīgi, inflācijas tiešā ietekme uz pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pārtiku un enerģiju, joprojām ir smaga, nesamērīgi ietekmējot tos, kuri šīm vajadzībām tērē lielāku daļu no saviem ienākumiem. Tas papildina atveseļošanos pēc pandēmijas un tās katastrofālo politisko reakciju, un daudzas valstis joprojām atgūstas no 2008. gada krīzes.

Gadu desmitiem algas ir bijušas atsaistītas no ražīguma pieauguma, radot izredzes uz labāku nākotni daudziem Eiropas darba ņēmējiem un vidusslāņa pārstāvjiem. Politiskais ekstrēmisms un vēlēšanu kaislības neaprimst.

Dzīves dārdzības krīzes risināšana ir izšķiroša Eiropas nākotnei, jo tā izgaismo strukturālas problēmas mūsu sabiedrībā un ekonomikā, vienlaikus apstrīdot principus, kas ir mūsu demokrātijas sociālās struktūras pamatā.

Darba ņēmēju grupa 26. novembrī tikās ar vairākām ieinteresētajām personām, lai to apspriestu, un aicinām jūs vēlreiz ielūkoties šajā diskusijā un mums pievienoties, aicinot politikas veidotājus mazāk skandēt saukļus, novērst pašiem savu prasmju trūkumu un koncentrēties uz to, kas ir svarīgi.