Pašiniciatīvas atzinumā EESK aicina Komisiju aprakstīt noteikumus, kas vajadzīgi, lai ES ilgtspējas taksonomiju attiecinātu arī uz sociālajiem mērķiem. Saskaņā ar Taksonomijas regulu Komisija ir pilnvarota publicēt attiecīgu ziņojumu, taču šim to vēl nav izdarījusi.

“EESK aicina veidot holistisku ES taksonomiju, kurā būtu iekļauta gan vides ilgtspēja, gan sociālā ilgtspēja. Sociāla taksonomija palīdzētu novirzīt ieguldījumus sociālo mērķu sasniegšanai,” saka ziņotāja Judith Vorbach. “Sociālajai taksonomijai vajadzētu būt zelta standartam, kas liecina par augstāku vērienīguma līmeni, nekā paredzēts tiesību aktos”.

ES taksonomija ir klasifikācijas sistēma, pēc kuras definē vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību sarakstu, lai palielinātu ilgtspējīgus ieguldījumus Eiropas zaļā kursa atbalstam.

EESK uzskata, ka sociāla taksonomija palīdzētu risināt problēmu, kas saistīta ar nepatiesiem apgalvojumiem, ko pauž daži uzņēmumi, kuri vēlas piesaistīt sociāli atbildīgus ieguldītājus; sociālā taksonomija ļaus iegūt precīzu informāciju par šādu uzņēmumu sociālo pēdu. Gudri izstrādāta sociālā taksonomija var ievērojami palīdzēt centienos nepieļaut tā saukto sociālo maldināšanu, līdzīgi kā zaļmaldināšanas gadījumā.

Izpētes grupas loceklis Kęstutis Kupšys uzsver, ka finanšu nozare ar nepacietību gaida diskusijas par sociālo taksonomiju. “Tirgū ir pieprasījums pēc ilgtspējīgiem finanšu produktiem, tostarp pēc sociālās ilgtspējas,” viņš norāda. “Ja nebūs skaidri klasificēts, kas tiek uzskatīts par “sociālu”, ilgtspējīgu ieguldījumu jomā mēs šo aspektu varam palaist garām.” (tk)