Biometriskajai atpazīšanai, ko izmanto izsekošanai, uzraudzīšanai vai emociju noteikšanai, nav vietas antropocentriskajā Eiropas mākslīgajā intelektā, — tā, atbildot uz Eiropas Komisijas Balto grāmatu par mākslīgo intelektu, EESK norāda savā atzinumā, kas pieņemts jūlija plenārsesijā.
Eiropas Komisija ir ierosinājusi noteikt, ka konkrēts MI lietojums ir uzskatāms par ļoti bīstamu, ja to izmanto augsta riska nozarē (veselības aprūpē, transportā, enerģētikā vai atsevišķās publiskā sektora jomās) un izmanto tā, ka var rasties ievērojamas briesmas (ar dažiem vēl precizējamiem izņēmumiem). Tikai tad, ja lietojums atbilst abiem šiem kritērijiem, varam runāt par ļoti bīstamu MI, uz kuru tādā gadījumā attiecas īpašs regulējums un pārvaldības struktūra.
EESK uzskata, ka šāda definīcija var radīt bīstamus “robus”.
“Aplūkosim piemēru — Facebook politisko reklāmu,” argumentē atzinuma ziņotāja Catelijne Muller. “Reklāma ir zemas bīstamības nozare, un Facebook ziņu apkopošanas funkciju var uzskatīt par tādu lietojumu, kas nerada lielu bīstamību. Tomēr vēlēšanu kampaņu laikā esam redzējuši, ka, ar MI palīdzību radītām viltus ziņām un dziļviltojumiem izplatoties Facebook telpā, var rasties daudzējādas negatīvas sekas un var tikt ietekmēta vēlētāju izvēle, turklāt iejaukties var pat no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas.”
EESK uzskata, ka drīzāk vajadzētu izveidot sarakstu ar augstas bīstamības pazīmēm, kas būtu kopīgas visām nozarēm.
EESK uzstāj, ka aizliedzama būtu arī mākslīgajā intelektā balstīta biometriskā atpazīšana, ko izmanto novērošanai un cilvēka uzvedības vai emociju izsekošanai, novērtēšanai vai klasificēšanai. Vēl spēcīgāks arguments: nav zinātniski pierādīts, ka cilvēka biometriskie dati ļautu identificēt viņa izjūtas, uzsver Catelijne Muller.
Turklāt EESK brīdina: saistībā ar centieniem apkarot koronavīrusa uzliesmojumu var pieaugt nekontrolēta identificēšanas un izsekošanas tehnoloģiju izmantošana mūsu sabiedrībā.
“MI metodēm un pieejai pandēmijas apkarošanā jābūt tikpat stabilai, efektīvai, pārredzamai un izskaidrojamai kā jebkurai citai MI metodei jebkurā citā situācijā,” norāda C. Muller. “Tajās ir jāievēro cilvēktiesības, ētikas principi un tiesību akti. To lietošanai jābūt arī brīvprātīgai, jo, patīk mums tas vai nē, daudzi krīzes laikā ieviestie paņēmieni kļūs pastāvīgi.” (dm)