Kopš 2020. gada augusta Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms Baltkrievijā veic masveida uzbrukumu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem žurnālistiem, blogeriem un rakstniekiem. EESK ir publicējusi informatīvu ziņojumu par mediju stāvokli valstī, sniedzot ieteikumus, kā palīdzēt Baltkrievijas mediju uzņēmumiem un žurnālistiem — gan tiem, kuri ir devušies bēgļu gaitās, gan tiem, kuri palikuši valstī un cīnās pret režīmu.

EESK locekle Tatjana Babrauskienė, kas sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Atbalsts neatkarīgo mediju sektoram Baltkrievijā”, EESK maija plenārsesijā, iepazīstinādama ar ziņojumu, uzsvēra nozīmīgo ieguldījumu, ko tā tapšanā devusi eksperte, Baltkrievijas neatkarīgā žurnāliste Hanna Liubakova, un norādīja: “Ir jāapzinās, cik neaptveramu darbu veic Baltkrievijas žurnālisti, kuri ļoti bieži ir likuši uz spēles gan savu, gan tuvinieku dzīvību tikai tādēļ, lai mēs uzzinātu patiesību. Mums ir pienākums viņus aizsargāt un atbalstīt.”

Mediju stāvoklis Baltkrievijā — tas ir visas Eiropas jautājums, tāpēc EESK ierosina, ka dalībvalstīm būtu ne vien jādibina sadarbība ar neatkarīgām Baltkrievijas ziņu aģentūrām, bet arī jāpalīdz sniegt un izplatīt ziņas no Baltkrievijas.

Informatīvajā ziņojumā izklāstīta virkne konkrētu ieteikumu, kā krīzes laikā atbalstīt mediju brīvību:
•    vīzu režīma atcelšana attiecībā uz Baltkrievijas žurnālistiem, kas lūdz patvērumu no represijām;
•    Savienības un nacionāla līmeņa fondu izveide dalībvalstīs ar mērķi atbalstīt Baltkrievijas brīvos medijus un žurnālistus;
•    juridisks, finansiāls un psiholoģisks atbalsts represētiem žurnālistiem;
•    neatkarīgo Baltkrievijas žurnālistu integrēšana ES dalībvalstīs, nodrošinot darbvietas vai stipendijas;
•    ar ES finanšu palīdzības saņemšanu saistītās birokrātijas mazināšana;
•    IT risinājumi, kas nodrošinātu interneta pieejamību un digitālus instrumentus cenzūras apiešanai.