Pārāk daudzie šķēršļi joprojām mazina digitālo energosistēmu potenciālu. Viedākus risinājumus ir grūti īstenot praksē, it īpaši smagnējo administratīvo procedūru, efektīvu stimulu trūkuma un pārvades un sadales tīkla nepietiekamā elastīguma dēļ, ko rada nepietiekami ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā.

Šādi ir galvenie secinājumi, kas izklāstīti EESK atzinumā “Energosistēmas digitalizācija – ES rīcības plāns”.

Atzinumu izstrādājuši ziņotājs Thomas Kattnig un līdzziņotājs Zsolt Kükedi, un tas tika pieņemts marta plenārsesijā.

Kopumā EESK atbalsta paziņojumā minētos mērķus un atzinīgi vērtē lielāko daļu Eiropas Komisijas rīcības plānā ierosināto pasākumu. Tomēr EESK uzskata, ka Komisija to neintegrē vispārējā enerģētikas politikā un īsteno izolētu pieeju. Energosistēmas digitalizācijai ir jārada uz sadarbību vērsti risinājumi, kuros lietotājiem ir stimuls piedalīties digitalizētajā energosistēmā.

Saistībā ar nākotnes energoinfrastruktūras plānošanu visi patērētāji ir aktīvi jāiesaista viedo energosistēmu izstrādē. “Īpaši svarīgi ir stiprināt aktīvo patērētāju lomu digitalizācijā, kā arī mudināt viņus izmantot pēc iespējas vairāk viedu risinājumu un dot viņiem šādas tiesības,” sacīja Zsolt Kükedi.

Turklāt pastāv risks, ka jauni datos balstīti pakalpojumi un inovatīvi tehnoloģiju risinājumi netiks ieviesti pietiekami ātri, jo trūks kvalificētu darbinieku un apmācītu speciālistu, kuri palīdzētu tos ieviest. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāpieņem mērķtiecīgi darba tirgus un izglītības politikas pasākumi. “Mums ir vajadzīga saskaņota pieeja un cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem. Būtiska nozīme ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei,” norādīja Thomas Kattnig. (mp)