Apvienība “Vecvecāki par klimata aizsardzību”, kas 2021. gadā saņēma pilsoniskās sabiedrības balvu, var lepoties ar daudziem vēstniekiem, kuri atbalsta tās darbu. Daudzi no viņiem ir labi pazīstami, bet visslavenākā vēstniece ir Jane Goodall – leģendārā primātu pētniece un visā pasaulē zināmā sugu eksperte. Jane Goodall par šīs apvienības 100. vēstnieci tika izvēlēta 2020. gada oktobrī.

•    Ja dators netiek izmests atkritumos, bet atjaunots, tiek ietaupīti 144 kg CO₂ emisiju. Balvu ieguvusī Rumānijas apvienība “Darbnīca bez robežām” laikā no 2008. gada līdz 2021. gadam ir restaurējusi un ziedojusi 25 000 datorus. Parēķiniet, cik kilogrami CO₂ emisiju nav nonākuši atmosfērā!

•    Balvu ieguvušā Slovēnijas projekta “Karstie punkti” mērķis bija likvidēt karstuma salas Ļubļanā. Jaunākie dati liecina, ka pasaulē visstraujāk karstums palielinās tieši šajā pilsētā. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā laikapstākļi šeit būs līdzīgi tiem, kādi ir Virdžīnijbīčā ASV. Šāda varbūtība pastāv arī visā pārējā Centrāleiropā un Balkānos, kur gaidāms ļoti straujš temperatūras pieaugums, un klimats varētu kļūt līdzīgs tam, kāds tas ir ASV pilsētās Teksasā.

•    Katalonijas apvienība “Inženieri bez robežām” cīnās pret enerģētisko nabadzību un dod vārdu tiem cilvēkiem, kuriem kurināmā iegāde rada lielas grūtības. Spānijā šādas problēmas skar 11 % mājsaimniecību. Skaitļi liecina, ka Spānijā priekšlaicīgu nāvi biežāk izraisa nevis autoavārijas, bet gan enerģētiskā nabadzība. 2019. gadā tika aprēķināts, ka katru gadu Eiropā dzīvību zaudē 100 000 cilvēku, kuru mājoklis ir pārāk auksts, bet mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām un grīdām dzīvo vairāk nekā 50 miljoni cilvēku. Tajā pašā gadā gandrīz 80 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju nespēja laikā samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus vai arī viņiem nepietika tiem naudas.

•    Igaunijas nevalstisko organizāciju tīkls veicina pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem un šajā nolūkā uztur jēgpilnu dialogu starp visām ieinteresētajām personām. Eiropas Savienības čempione atjaunīgās elektroenerģijas ražošanā ir Zviedrija, lai gan primārajā energoapgādē lielākā apmērā atjaunojamie energoresursi līdz šim ir tikuši izmantoti Norvēģijā un Islandē. Savukārt no visām Eiropas Savienības valstīm vismazāk atjaunojamos energoresursus izmanto Malta.