EESK Info: Jaroslaw Pietras, kā jūs pašlaik raksturotu ES enerģētikas tirgu, un kādas ir nākotnes perspektīvas?
Jaroslaw Pietras: Gāzes cenu griesti, par kuriem vienojās ES enerģētikas ministri, ievērojami pārsniedz līmeni, ko pašlaik novērojam. Enerģētikas tirgu atvēršana 2023. gada pirmajās dienās nebija ne pārsteidzoša, ne dramatiska. Gāzes un naftas cenas turpina kristies, bet lēnākā tempā. Pašreizējais cenu līmenis ir salīdzināms ar to, kas novērots tieši pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu. ES gāzes patēriņš ir samazinājies par vairāk nekā 20 %, un tam nav kritiskas ietekmes uz ražošanas vai apkures vajadzībām. Protams, patērētājiem visās dalībvalstīs bija jārēķinās ar augstām enerģijas izmaksām, bet viņi nebija pakļauti ļoti zemām temperatūrām. Gāzes piegāde mājsaimniecībām bija nepārtraukta. Šā jaunā gada sākumā Eiropas gāzes krātuves ir piepildītas par vairāk nekā 80 %, kas ir ļoti labs rezultāts salīdzinājumā ar vidējo rādītāju piecās iepriekšējās ziemās.
Eiropas valstis ir atteikušās no Krievijas gāzes piegādes, un gāze tagad tiek piegādāta galvenokārt no citiem avotiem. Tas ietver LNG importu, kas 2022. gadā bija par 58 % lielāks nekā 2021. gadā. Kā atzīmēja laikraksts “Financial Times” (2023. gada 7. janvāris), “ES LNG imports pagājušajā gadā bija līdzvērtīgs 137 miljardiem kubikmetru dabasgāzes, kas ir tuvu aptuveni 140 miljardiem kubikmetru cauruļvadu gāzes, ko tā saņēma no Krievijas 2021. gadā”. Tas nozīmē, ka ES ir ievērojami samazinājusi savu atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm.
Tās ir labas ziņas, taču jābūt piesardzīgiem: enerģētikas krīze vēl nav beigusies. Iepriekš minētās tendences nebūtu iespējamas, ja laika apstākļi Eiropā būtu bijuši smagi un zemas temperatūras būtu veicinājušas plašāku apkures lietošanu. Turklāt nav pilnībā atjaunoti daži energoietilpīgi rūpnieciskie procesi. Ķīnas stingrā politika pret Covid-19 ir ierobežojusi enerģijas patēriņa pieaugumu un pieprasījumu, samazinot globālo enerģijas pieprasījumu. Šie apstākļi ir ārpus Eiropas kontroles, un citreiz tie var nebūt tādi paši. Tas nozīmē, ka enerģētikas tirgi Eiropas Savienībā joprojām ir apdraudēti, un atkarībā no situācijas attīstības var rasties grūtības.
Ne visas ES dalībvalstis vienādi skar ārkārtīgi augsto gāzes cenu ietekme. Tomēr, tā kā ES iekšējais tirgus jau ir diezgan lielā mērā savstarpēji saistīts, cenu satricinājumi ir ietekmējuši visus enerģijas veidus un visus iedzīvotājus. Krievijai pat pirms iebrukuma bija ietekme uz gāzes cenām Eiropā. Tajā laikā mēģinājumi samazināt atkarību no Krievijas piegādēm tika aktīvi apstrīdēti. Satricinājums notika pēc tīšiem traucējumiem gāzes plūsmās no Krievijas. 2022. gada vasaras vidū gāzes cenas maksimums tūlītēju darījumu tirgū pārsniedza 350 EUR par megavatstundu. Šāda augsta cena nekavējoties atspoguļojās citu enerģijas avotu, ir īpaši elektroenerģijas, izmaksās, kas skar miljoniem patērētāju.
Tajā laikā ES dalībvalstis pielika lielas pūles, lai piepildītu savas gāzes krātuves līdz tādam līmenim, kādu prasīja ES. Tas bija arī brīdis, kad gāzes cenas bija līdz septiņām reizēm augstākas nekā pirms kara. Šādas izmaksas ilgtermiņā nav pieņemamas, tāpēc ES enerģētikas ministri apsprieda pasākumus, lai ierobežotu enerģijas cenu nekontrolētu pieaugumu, kas pārsniedz pieņemamu līmeni. Eiropa un tās dalībvalstis kopā rīkojās gudri un veica vairākus pasākumus, lai stabilizētu enerģētikas tirgus, tostarp apsverot cenu griestus, apvienojot iepirkumus, nosakot uzglabāšanas pienākumus un solidaritātes piegādes, un vēl daudz ko citu.
Tā kā atlikušās apkures sezonas perspektīvas nešķiet pārāk dramatiskas, ES būtu jāsāk domāt par nākamo ziemu un savu spēju tikt galā ar iespējamām grūtībām nākotnē. Gāzes importam ir nepieciešama fiziskā infrastruktūra, ko nevar nomainīt vienā dienā. Eiropa ar cauruļvadiem ir savienota tikai ar dažiem eksportētājiem, un piegādes avotu nomaiņai ir vajadzīgi jauni termināļi. Tas prasa laiku, bet ir jārīkojas ātri, paļaujoties uz peldošajiem termināļiem, piemēram, Vācijas ostā Vilhelmshāfenē.
Tādējādi akūtu gāzes problēmu iespējas ir daudz mazākas. Tiek plaši piesaistītas alternatīvas gāzes piegādes, paātrinātā tempā tiek apgūti jauni atjaunīgās enerģijas avoti, un tiek nopietni īstenota energoefektivitāte un energotaupība. Tas viss mazina energoapgādes nestabilitāti un tādējādi samazina gāzes izmaksas. Tas ļauj dažādot enerģijas avotus un izvairīties no traucējumiem, ko izraisa pēkšņa no viena avota veiktas piegādes apturēšana.
Tomēr enerģētikas tirgi joprojām ir ļoti neaizsargāti pret piegādes satricinājumiem. Šādā gadījumā gāzes cena var ievērojami palielināties, lai pieprasījumu līdzsvarotu ar ierobežotu piedāvājumu. Tāpēc enerģētikas ministri pamatoti apsprieda un vienojās par gāzes cenu maksimālo robežvērtību pat relatīvi augstā līmenī – 180 EUR par megavatstundu – un pamatojoties uz visnestabilāko TTF gāzes tūlītēju darījumu tirgu. Tas ir kā drošības vārsts, kas nepieciešams ārkārtas situācijās, bet ir labāk, ja tas netiek izmantots.