Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 17. un 18. oktobrī rīkoja gada nozīmīgāko komunikācijas pasākumu – semināru “Connecting EU”– , kurā pulcējas pilsoniskās sabiedrības organizāciju speciālisti komunikācijas jomā. Seminārā “Demokrātijas cietoksnis: palīdzība žurnālistikas izdzīvošanai un uzplaukumam” tika analizēta mediju pašreizējā situācija un to loma sabiedrībā. Seminārā tika norādīts, ka žurnālisti saskaras ar arvien lielāku spiedienu no valdību un privāto interešu puses, un tas ierobežo mediju brīvību. Līdztekus jau zināmajiem šķēršļiem viņi tagad saskaras ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta izplatību, kas, neraugoties uz tā priekšrocībām, apdraud žurnālistikas ekonomiskos pamatus.

“Kas ir patiesība? Šis senais jautājums ir mainījies mākslīgā intelekta, viltus ziņu, sazvērestības teoriju un autoritāru valdību kontekstā, un tas viss sistemātiski apdraud uz faktiem balstītas debates, precizitāti un cieņpilnas diskusijas. Ir pienācis laiks apvienoties, lai meklētu jautājumus un atbildes, kas mūs vieno Eiropas Savienībā,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.

“Tikai nedaudzi pirms 20 gadiem būtu varējuši prognozēt, ka 2024. gadā vairums no mums rīta kafijas laikā vairs nelasīs rīta avīzi, bet gan pārlūkos savus tālruņus, lai uzzinātu aktualitātes, un arvien vairāk skatīs sociālos medijus,” sacīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Aurel Laurenţiu Plosceanu. “Bet līdztekus jaunām problēmām pastāv arī vecās. Žurnālisti joprojām cīnās pret saviem vecajiem ienaidniekiem: piemēram, cenzūra, nepārredzama mediju piederība, nepietiekams finansējums un pret medijiem vērsti tiesību akti.”

Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretārs Ricardo Gutiérrez uzsvēra, ka žurnālistu darbs būtu jāuzskata par “publisko dienestu” vai “sabiedrisko labumu”, ko apdraud ekonomiskas problēmas, vajājošas tiesas prāvas (stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību) un tieša vardarbība (kopš 2015. gada Eiropas Savienībā nogalināti 14 žurnālisti).

“Žurnālisms kļūst par bīstamāku profesiju nekā jebkad agrāk,” uzsvēra Eiropas Demokrātijas fonda izpilddirektors Jerzy Pomianowski, atsaucoties uz žurnālistu vajāšanu Baltkrievijā. Baltkrievijas kinorežisors, aktīvists un žurnālists Andrey Gnyot, kurš atrodas mājas arestā Belgradā un kuram draud izdošana, video vēstījumā dalījās ar to, ka lielākais drauds žurnālistikai ir “nežēlīgs spēks, kas iznīcina patiesību un pienācīgu rīcību”. Tāpat Baltkrievijas žurnāliste Hann Liubakova, kurai “in absentia” piespriests 10 gadu cietumsods, norādīja, ka Baltkrievijā 33 žurnālisti ir ieslodzīti un ka pat viņas sociālo mediju kanāla abonēšana varētu novest pie cietumsoda.

Pieredzējusi žurnāliste, neatkarīga padomniece, mediju pētniece un EBU ziņojuma “Trusted Journalism in Age of Generative AI” vadošā autore Dr. Alexandra Borchardt izteica tā saukto “provokatīvo” apgalvojumu, ka “žurnālisms un ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir pretrunā, jo žurnālistika ir saistīta ar faktiem, bet ģeneratīvais mākslīgais intelekts aprēķina varbūtību, tāpēc tas nebalstās uz faktiem. Tāpēc tas ir jāpārbauda ar faktiem,” viņa teica savā uzrunā “Uzticama informācija ģeneratīva mākslīgā intelekta laikmetā”.

A.Borchardt brīdināja medijus par “digitālo plaisu”, jo daļa sabiedrības pielāgojas mākslīgā intelekta laikmetam, bet pārējā sabiedrība tam pretojas. Ja mediji nepielāgosies, tie riskē zaudēt cīņu par MI izmantošanu modernizācijai un auditorijas sasniegšanai. Medijiem ģeneratīvais mākslīgais intelekts rada dažādus izaicinājumus, piemēram, uz MI balstītā uzņēmējdarbības modelī zūd žurnālistu pamanāmība un trūkst kontroles pār saturu.

Tādas informācijas pārpilnība, ko MI var radīt masveidā, var radīt auditorijas pārslodzi. “Vai jaunieši vēlēsies kļūt par žurnālistiem, ja tas nozīmē konkurenci ar māklsīgo intelektu?” jautāja A.Borchardt. (ll)

Šajā izdevumā:

• Sandra Parthie: MI “ražots Eiropā” – tas ir iespējams, bet vēl daudz jāstrādā
• Alexandra Borchardt: Uzticama žurnālistika ģeneratīvā MI laikmetā
• Lukaš Diko: Žurnālistu nogalināšana neapklusinās patiesību
• Daphne Caruana Galizia Žurnālistikas balva – žurnālistikas izcilības veicināšana

Pasākums “Connecting EU 2024” tika organizēts ar Daphne Caruana Galizia Žurnālistikas balvas atbalstu. Eiropas Parlaments ik gadu oktobrī piešķir balvu par drosmīgu pētniecisko žurnālistiku. Uzziniet vairāk par balvu un 2024. gada apbalvošanas ceremoniju, kas notiks 23. oktobrī!

Īsumā

Daphne Caruana Galizia Žurnālistikas balva tika nodibināta 2021. gadā, godinot Maltas žurnālisti un blogeri, kura nogalināta 2017. gadā. Katru gadu to piešķir par izcilu žurnālistikas darbu, kas atspoguļo Eiropas Savienības pamatprincipus un vērtības, piemēram, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.

2024. gada laureāts tiks paziņots balvas pasniegšanas ceremonijā, kas notiks 23. oktobrī plkst. 18.00 Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā. Jūs varat sekot tai tiešraidē šeit. Neatkarīga Eiropas žūrija, kuras sastāvā ir žurnālisti un komunikācijas eksperti, atlasīja 13 finālistu darbus.

Dalībniekus sveiks EP priekšsēdētāja vietniece Pina Picierno (atbildīgā par balvu), dodot vārdu EP priekšsēdētājai Roberta Metsola atklāšanas uzrunai. Žūrijas loceklis pēc tam sniegs pārskatu par balvu, un iepriekšējā gada laureātu pārstāvis balvu piešķirs uzvarētājam.

Retrospektīva

Konstitutīvajā pasākumā balvu piešķīra projektam “The Pegasus Project”, ko koordinēja konsorcijs “Forbidden Stories”, savukārt 2022. gada uzvarētāji bija Clément Di Roma un Carol Valade ar dokumentālo filmu “Centrālāfrikas Republika Krievijas ietekmē”. 2023. gadā balvu ieguva Grieķijas pētnieciskā kanāla Solomon sadarbībā ar Forensis, Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju StrgF/ARD un Lielbritānijas laikrakstu The Guardian kopīgi veiktā izmeklēšana par Pylos migrantu laivu.

Preses seminārs

Gatavojoties balvas pasniegšanas ceremonijai, Eiropas Parlamenta Mediju pakalpojumu nodaļa rīkos preses semināru par tematu “Mediju brīvības aizsardzība” (23. oktobrī plkst. 15.00). Paredzams, ka tajā piedalīsies aptuveni 65 žurnālisti, kuri iesaistīsies informatīvās runās un diskusijās, klātesot žurnālistam, Daphne Caruana Galizia dēlam Matthew Caruana Galizia.

Programmā būs iekļautas to žurnālistu liecības, kuri savā darbā ir saskārušies ar draudiem. Viena no viņiem ir Stefania Battistini, itāļu žurnāliste, kura nesen tika iekļauta Krievijas meklējamo personu sarakstā pēc viņas reportāžas par karu. Seminārs tiks straumēts tiešsaistē šeit.

Viens no referentiem “Connecting EU 2024” pētnieciskās žurnālistikas paneļdiskusijā bija Ján Kuciak Izmeklēšanas centra direktors Lukáš Diko. Viņš mums pastāstīja par pētniecisko žurnālistu darbu šodienas Slovākijā, kur sākotnējo atbalstu brīvai presei un cīņai pret korupciju pēc Ján Kuciak slepkavības ir nomainījis uzticēšanās trūkums neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un naidīga gaisotne pret žurnālistiem.

1.  Jūsu kolēģa Ján Kuciak slepkavība, kas ir pirmā žurnālista slepkavība Slovākijā kopš tās neatkarības, satricināja ne tikai jūsu valsti, bet arī ES. Kādas ir jaunākās norises tiesas procesā pret vainīgajām personām?

Ir pagājuši seši ar pusi gadi, kopš Ján Kuciak un viņa līgava Martina Kušnírová tika nogalināti saistībā ar Ján darbu pētnieciskās žurnālististikas jomā. Neraugoties uz to, tiesas process joprojām turpinās un var ieilgt vēl vairāk. Pašlaik slepkavības veicējam, viņa šoferim, kā arī starpniekam ir piespriests ilgs cietumsods. Tomēr iespējamā slepkavības pasūtītāja, uzņēmēja Marian Kočner un viņa tuvas līdzdalībnieces Alena Zsuzsová lietā, kuri saskaņā ar izmeklēšanā konstatētajiem faktiem pasūtīja slepkavību, tiek gaidīti Augstākās tiesas apelācijas nolēmumi. Pirmās instances tiesā Zsuzsová tika notiesāta, savukārt Kočner tika attaisnots. Ir iespējama arī atkārtota lietas izskatīšana atkarībā no gaidāmā nolēmuma. Gan Kočner, gan Zsuzsová jau bija izcietuši ilgus cietumsodus par citiem noziegumiem. Ján Kuciak izmeklēšanas centrā (ICJK) mēs ļoti cieši sekojām tiesas procesam, jo viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir saglabāt Jana mantojumu, turpinot viņa pētniecisko darbu.

2. Pēc sākotnējā šoka un pret slepkavībām vērstajiem protestiem, kas izraisīja toreizējā premjerministra Robert Fico demisiju, jūsuprāt, kas mainīja sabiedrisko domu, ļaujot Robert Fico atgūt varu?

Pēc Ján un Martinas slepkavības 2018. gadā visa sabiedrība piedzīvoja šoku. Slovākija piedzīvoja lielākos masu protestus kopš 1989. gada Samta revolūcijas, kas izraisīja komunisma krišanu. Protestu rezultātā premjerministrs Robert Fico un iekšlietu ministrs Robert Kaliňák atkāpās no amata. Cilvēki atbalstīja žurnālistus, ikviens vēlējās būt pētnieciskais žurnālists un cilvēki bija satraukušies par korupciju. Izmantojot šo vilni, 2020. gada vēlēšanās uzvarēja opozīcija ar korupcijas apkarošanas programmu. Taču drīz pēc tam sākās Covid-19 pandēmija ar visām tās problēmām un sliktu pārvaldību, kā arī politiskiem satricinājumiem. Kā pieredzējis politiķis Roberts Fico izmantoja protestus pret vakcināciju, kas viņam deva impulsu. Sākoties karam Ukrainā, viņš arī pastiprināja prokrieviskos vēstījumus, kas palīdzēja viņa partijai Smer atgūt atbalstu. Slovākija ir īpaši neaizsargāta pret propagandu un maldinošiem jokiem, un šie faktori veicināja Robert Fico un viņa partijas uzvaru 2023. gada vēlēšanās.

3. Cik bīstams ir pētnieciskā žurnālista darbs šodienas Slovākijā? Ar kādiem jauniem draudiem jūs saskaraties savā darbā?

Dažu pēdējo gadu laikā ES dalībvalstīs ir nogalināti četri pētnieciskie žurnālisti: Daphne Caruana Galizia Maltā 2017. gadā, Ján Kuciak Slovākijā 2018. gadā, Giorgos Karaivaz Grieķijā 2021. gadā un Peter de Vries Nīderlandē 2021. gadā. Pētnieciskā žurnālista darbs Eiropā ir kļuvis bīstams. Taču mēs arī redzam, ka viena žurnālista nogalināšana neapklusinās patiesību un ka patiesība nāks gaismā. To mēs redzējām visās šajās valstīs.

Neraugoties uz šīm šausminošajām slepkavībām, Slovākijā joprojām ir vērojams arvien lielāks skaits pret žurnālistiem vērstu verbālu vai tiešsaistes uzbrukumu, kurus bieži uzkurina politiķi, tostarp premjerministrs, un bieži vien veicina vajāšanas un nomelnošanas kampaņas pret žurnālistiem. Šī naidīgā gaisotne, kas vērsta pret žurnālistiem un neatkarīgiem medijiem, izraisa citas pret viņiem vērstas darbības. Nesen mēs pieredzējām SLAPP skaita pieaugumu, piemēram, premjerministrs Fico iesūdzēja izdevuma “Aktuality.sk” galveno redaktoru par viņa fotogrāfijas izmantošanu uz grāmatas vāka. Un vēl nesenāka lieta bija saistīta ar tiesībaizsardzības iestāžu ļaunprātīgu izmantošanu, lai iebiedētu žurnālistus, kā tas notika ar mūsu kolēģi ICJK. Visi šie uzbrukumi grauj sabiedrības uzticēšanos neatkarīgajiem medijiem, kā arī rada vispārēju naidīgu attieksmi pret žurnālistiem. Tā rezultātā valstī samazinās pētniecisko žurnālistu skaits, un tikai nedaudzi jaunieši vēlas kļūt par pētnieciskajiem žurnālistiem. Pozitīva norise ir tā, ka ICJK esam uzsākuši projektu Safe.journalism.sk, kas žurnālistiem nodrošina apmācību personīgās un digitālās drošības jomā, kā arī juridisko un psihosociālo palīdzību žurnālistiem, kuri saskaras ar draudiem un uzbrukumiem.

Lukáš Diko ir Ján Kuciak Izmeklēšanas centra (ICJK) galvenais redaktors un priekšsēdētājs. Lukáš ir pētnieciskais žurnālists un mediju līderis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Viņš strādāja par Slovākijas sabiedriskās raidorganizācijas RTVS ziņu, sporta un sabiedrisko lietu raidījumu direktoru. Lukáš ir arī 2011. gadā pieņemtā Slovākijas žurnālistu ētikas kodeksa līdzautors.