Pieteikumus trešajam konkursam“ ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā” var iesniegt no 2024. gada 4. marta.
Ar ES balvām bioloģiskās ražošanas jomā katru gadu tiek atzīta izcilība bioloģiskās vērtības ķēdē. Šogad apbalvošanas ceremonija notiks 2024. gada 23. septembrī, kas ir ES Bioproduktu diena.
Kopumā tiks piešķirtas astoņas balvas septiņās kategorijās. Bioloģiskās vērtības ķēdes dalībnieki tās saņem par izciliem, inovatīviem, ilgtspējīgiem un iedvesmojošiem projektiem, kas sniedz reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pirmais konkurss “ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā” tika rīkots 2022. gadā. (ks)
Gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir ļoti svarīgas Eiropas Savienībai, jo tā cenšas stāties pretī eiroskeptiski noskaņotiem un galēji labējiem panikas cēlājiem. Vēlēšanas ietekmēs ES politisko vidi un nodrošinās, ka iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var uzņemties aktīvu un iekļaujošu lomu.
Gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir ļoti svarīgas Eiropas Savienībai, jo tai nākas stāties pretī eiroskeptiski noskaņotiem un galēji labējiem panikas cēlājiem. Vēlēšanas ietekmēs ES politisko vidi un nodrošinās, ka iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var uzņemties aktīvu un iekļaujošu lomu.
Minēto apsvērumu dēļ EESK, būdama organizētas pilsoniskās sabiedrības mājvieta, 2024. gada 4.–7. martā pirmo reizi rīkos Pilsoniskās sabiedrības nedēļu: “Laiks aizstāvēt demokrātiju!”
Šajā pasākumā pulcēsies visu vecumu un izcelsmes cilvēki, tostarp jaunieši, žurnālisti no visām ES dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, ieinteresētās personas un ES iestāžu pārstāvji, kuri aktīvi iesaistīsies debatēs, kas izgaismos pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu mūsu ikdienu ietekmējošo sociālo, politisko un ekonomisko jautājumu risināšanā.
Tā kā demokrātija sākas ar līdzdalību, šajā jaunajā nozīmīgajā EESK pasākumā tiks apvienotas piecas svarīgas iniciatīvas:
Pilsoniskās sabiedrības dienas, kurās cilvēki paudīs savas cerības saistībā ar mūsu demokrātijai būtiskiem jautājumiem;
Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) — gadskārtējā augsta līmeņa EPI organizatoru sanāksme, kurā viņi apsver turpmākos likumdošanas mērķus;
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” — unikāls jaunatnes pasākums, kas Eiropas Savienību tuvina visu ES dalībvalstu un citu valstu jauniešiem, tostarp gados jauniem pārstāvjiem no ES kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes;
Balva pilsoniskajai sabiedrībai — atzinība radošiem un novatoriskiem bezpeļņas projektiem, kuru mērķis ir atbalsts cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem;
un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — žurnālistu seminārs, kas pulcēs visu ES dalībvalstu žurnālistus, kuri varēs tieši vērot Komiteju darbībā un informēt par to savās valstīs.
Mūsu Pilsoniskās sabiedrības nedēļa būs savlaicīga platforma, kas dos organizētai pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem iespēju paust viedokli par Eiropas Parlamenta jaunā sasaukuma svarīgākajiem uzdevumiem. Vissvarīgākais ir tas, ka šī nedēļa veicinās vēlētāju līdzdalību un proeiropeisku attieksmi.
Pilsoniskās sabiedrības nedēļas un tās dalībnieku ieguldījums tiks integrēts rezolūcijā, kurā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiks izklāstīti būtiskākie pilsoniskās sabiedrības vēstījumi par demokrātiskākas Eiropas veidošanu.
Aicinu jūs atbalstīt šos mūsu svarīgos centienus: lūdzu, piedalieties mūsu debatēs un mudiniet iedzīvotājus un apvienības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nepalaidiet garām šo iespēju! Eiropas Savienībai ir vajadzīgi pilsoņi, kas pauž viedokli un iesaistās.
Sveicināti Slovākijā! Laipni lūdzam Eiropas rekordu zemē!
Nē, šeit nav domātas ļoti daudzas pilis, ekskluzīvi kūrorti vai skaisti kalni. Runa ir par Slovākijas politiskajiem rekordiem. Diemžēl šajā jomā izceļamies sliktā nozīmē.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās slovāki pirmo reizi balsoja 2004. gadā. Kopš tā laika manā valstī vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās vienmēr bijusi viszemākā. Vienmēr.
Sveicināti Slovākijā! Laipni lūdzam Eiropas rekordu zemē!
Nē, šeit nav domātas ļoti daudzas pilis, ekskluzīvi kūrorti vai skaisti kalni. Runa ir par Slovākijas politiskajiem rekordiem. Diemžēl šajā jomā izceļamies sliktā nozīmē.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās slovāki pirmo reizi balsoja 2004. gadā. Kopš tā laika manā valstī vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās vienmēr bijusi viszemākā. Vienmēr.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā Slovākija nobalsoja tikai 13,05 % balsstiesīgo. Tolaik biju tik pārliecināts, ka vēlētāju aktivitāte nepārsniegs 15 %, ka nopietni apsvēru iespēju ņemt bankas aizdevumu un izveidot politisku partiju. Raugoties atpakaļ, pat uzskatu, ka man bija iespēja kļūt par EP deputātu.
Tomēr runāsim nopietni: kas slovākiem ir Eiropas Savienība? Bankomāts, no kura viņi var izņemt naudu? Noteikti, bet problēma ir tā, ka Slovākija pat nespēj efektīvi izlietot ES līdzekļus. Arī šajā jomā esam vieni no sliktākajiem.
Viedoklis, ka visu diktē Brisele, ir plaši izplatīts. Nav šaubu, ka to var izdzirdēt visur. Tomēr vispārliecinošāk to pauž Slovākijas politiķi. Ja kaut kas ir izdevies, tas ir viņu nopelns. Ja kaut neizdodas, tā atkal ir Briseles vaina, un ļoti maz ir politiķu, kas nepauž šādu vēstījumu.
Tomēr problēma slēpjas arī plašsaziņas līdzekļos. ES tematu atspoguļojums medijos ir ļoti sekls. Žurnālisti neaplūko ES jautājumus, jo uzskata, ka tie ir garlaicīgi, un ja viņi ķeras pie to atspoguļošanas, uzmanību galvenokārt pievērš gan patiesiem, gan izdomātiem problēmjautājumiem.
Ļaujiet man teikt dažus vārdus par uzņēmējdarbības sektoru. Par ES sniegtajām priekšrocībām uzņēmēji reti izsakās publiski. Arī viņi labprātāk sūdzas par Briseles rīkojumiem un regulām.
Aptaujas liecina, ka visu šo faktoru dēļ pieaug slovāku skeptiskā attieksme pret Eiropu. Ja pievienojam visu dezinformāciju, tostarp Krievijas izplatīto dezinformāciju, ko pašlaik valdošajiem politiķiem tīk izmantot saviem mērķiem, esam uzjaukuši sprādzienbīstamu neieinteresētības un dusmu kokteili.
Tomēr par Slovakxit runāt vēl pāragri. Taču, iespējams, par to varēsim dzirdēt biežāk, kad Slovākija galu galā kļūs par valsti, kurai vairs nav tiesību saņemt ES līdzekļus.
Ja vēlamies izvairīties no tumša scenārija, Slovākijas politiskajiem vadītājiem beidzot jāsaprot, ka Eiropas Savienība ir valsts funkcionēšanai būtiska telpa, un ka tāpēc ir jārīkojas atbilstoši. Diemžēl jau tagad ir skaidrs, ka ievērojama daļa pašreizējo Slovākijas politisko pārstāvju drīzāk vēlas sākt cīņu ar Eiropas Savienību, lai vienalga kādiem līdzekļiem aizsargātu savas intereses.
Tas nozīmē, ka visiem vēlētājiem, kuriem rūp Eiropas Savienība, par tās nozīmi ir jārunā ar saviem radiem, draugiem un pat ar svešiniekiem. Tas var būt daudz prasīts, un nav zināms, kā tas beigsies. Tomēr citas alternatīvas ir vēl sliktākas.
Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu.Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā reizē mūsu viesis ir Slovākijas lielākā dienas laikraksta “Pravda” ārlietu nodaļas vadītāja vietnieks Andrej Matišák.
Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu. Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā reizē mūsu viesis ir Slovākijas lielākā dienas laikraksta “Pravda” ārlietu nodaļas vadītāja vietnieks Andrej Matišák.
Pagājušajā gadā konkurētspēja kļuvusi par nozīmīgāku ES politikas prioritāti. Nenoliedzama ir tās nozīme ESnākotnes veidošanā.
Pagājušā gada septembrī Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen Eiropas Parlamentā uzstājās ar gadskārtējo runu par stāvokli Savienībā. Konkurētspēja bija viens no svarīgākajiem runas tematiem. Viņa apņēmās darīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu Eiropas konkurences priekšrocības.
Eiropas uzņēmumiem ir grūtības pieņemt darbā kvalificētu darbaspēku, nozīmīgāko nozaru regulējums ir stingrāks nekā citās konkurējošās valstīs, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs un Ķīnā, ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir mazāki un fiziskā un digitālā infrastruktūra kavē tirdzniecību un ekonomikas izaugsmi. Šīs problēmas ir visiem zināmas un dokumentētas vairākos pētījumos.
Ursula von der Leyen arī uzdevusi bijušajam Eiropas Centrālās bankas vadītājam Mario Draghi nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā uzlabot ES konkurētspēju. Tas ir uzteicami. Tomēr ar labiem ierosinājumiem nepietiks, vajadzīga arī politiska griba un spēja tos īstenot.
ES izvirzījusi mērķi stiprināt savu noturību un ietekmi pasaulē, taču tā zaudē konkurētspēju, kas vajadzīga šā mērķa sasniegšanai. Tiek prognozēts, ka ES daļa pasaules ekonomikā līdz 2050. gadam pakāpeniski samazināsies no gandrīz 15 % līdz tikai 9 %.
Tāpēc ir ļoti būtiski uzlabot ES produktivitāti un konkurētspēju. Šajā nolūkā Eiropas Savienībai ir jāpieņem konkurētspējas programma, kas saskaņā ar vienotā tirgus un sociālās tirgus ekonomikas principiem būtu vērsta uz nākotni, būtu labi izstrādāta un koordinēta un veicinātu uzņēmumu un darba ņēmēju labklājību, uzlabodama to spēju ieviest jauninājumus, veikt ieguldījumus un piedalīties tirdzniecībā, kā arī konkurēt globālajā tirgū vispārējas labklājības nolūkā un virzīt mūsu pāreju uz klimatneitralitāti. Tas ir būtiski, lai ne tikai nodrošinātu turpmāko labklājību, inovāciju, ieguldījumus, tirdzniecību un izaugsmi, bet arī radītu kvalitatīvas darbvietas un paaugstinātu dzīves līmeni.
Tāpēc ES uzņēmumi saista saprotamas cerības ar šo jauno pavērsienu un prasa mainīt konkurētspējas vietu plašākā ekonomikas un sabiedrības ilgtermiņa satvarā.
EESK cenšas apzināt faktorus un dalībniekus, kas ietekmē konkurētspēju un produktivitāti ilgtermiņā un kas jāņem vērā integrētā redzējumā. Konkurētspējas ekosistēmas ir viens no mūsu darba virzieniem, lai varētu izskaidrot Komisijai, kādi rādītāji tai būtu vēl vairāk jāuzlabo vai jāpapildina.
Konkrētai valstij pielāgota pieeja problēmu analīzei un to risināšanai tomēr ir būtisks aspekts, kam Komisija nav veltījusi pietiekamu uzmanību savos divos paziņojumos par ilgtermiņa konkurētspēju.
Vispārīgāk runājot, Komisija ir sagatavojusi sarakstu ar 17 snieguma rādītājiem, kas katru gadu jānovērtē tās norādītajās deviņās konkurētspējas dimensijās. Taču arī dalībvalstīm tie ir pilnībā jāievēro, un ir jādod Komisijai pienācīgi līdzekļiem, ar kuriem tā var panākt pienākumu izpildi. Tās ir mūsu prasības.
Svarīgākie rādītāji, mūsuprāt, ir:
finansējuma pieejamība par saprātīgu maksu, kas neuzveļ slogu nākamajām paaudzēm;
vairāk līdzekļu jāiegulda sabiedriskajos pakalpojumos un kritiskajā infrastruktūrā un labāk jānovērtē šie ieguldījumi. Šajā saistībā ierosinām sešus novērtēšanas rādītājus;
pētniecības un inovācijas jomā ļoti svarīgi ir izvērst gan publiskā un privātā sektora, gan reģionālo un starptautisko sadarbību;
runājot par datu tīkliem un enerģētiku, atslēgvārdi ir drošība, cena un klimatneitralitāte;
ES loma apritīguma jomā vairs nav jāpierāda, bet mums jāpievērš uzmanība nepieciešamībai līdzsvarot dalībnieku konkurenci;
ES tiesiskais regulējums digitalizācijas jomā ir celmlauzis, kad runa ir par savienojamību, mākslīgo intelektu, datiem utt. Šajā satvarā mums jācenšas panākt līdzsvaru starp cilvēciskajiem aspektiem un daudzsološajām iespējām, ko paver digitālās tehnoloģijas;
jānodrošina, ka izglītība un apmācība spēj reaģēt uz demogrāfiskajām un socioloģiskajām problēmām.
visbeidzot, runājot par stratēģisko autonomiju un tirdzniecību, jāatzīst, ka mūsu atkarība ir mūsu vājā vieta. Uzņēmumiem ir jāreorganizē sava darbība, un Eiropas Savienībai ir jānodrošina veicinošs satvars šā uzdevuma veikšanai.
Domājot par vienoto tirgu, stingri uzsveram, ka dalībvalstīm ir jāievēro acquis communautaire noteikumi un Līgumu principi. Šķēršļu neradīšana un reāla kontrole. ES valstu valdību politiskā griba īstenot to, par ko tās vienojas Briselē, un Komisijas spēja strādāt aptveroši, nevis izolēti, kas vairo nesaskaņotību. Tas ir tas, ko mums vajag.
Mēs nekad nepārstāsim to atkārtot.
Šajā saistībā paļausimies uz Briseli, kas veic ietekmes uz konkurētspēju pārbaudes, un uz šo pārbaužu rezultātiem un izmantosim reģionālos rūpniecības klasterus valstu līmenī. Instrumenti pastāv, izmantosim tos.
Nodokļu uzlikšana pārrobežu tāldarbiniekiem globālā līmenī un ietekme uz ES
Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklei un ziņotājai Emilie Prouzet, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”, vaicājām, kas jādara, lai nodrošinātu ES konkurētspēju ilgākā laikposmā. Atzinumu paredzēts pieņemt marta plenārsesijā.
Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklei un ziņotājai Emilie Prouzet, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”, vaicājām, kas jādara, lai nodrošinātu ES konkurētspēju ilgākā laikposmā. Atzinumu paredzēts pieņemt marta plenārsesijā.
Kopš ir izveidots Eiropas vienotais tirgus, standartu saskaņošana un savstarpēja atzīšana ir ļāvusi uzņēmumiem pārdot savus produktus tirgū, kas aptver vairāk nekā 450 miljonus cilvēku. Tas veido 61 % no ES iekšējās tirdzniecības, ko veic uzņēmumi. Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomiskās labklājības pamats un tādējādi sniedz labumu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Eiropas Komisija lēš, ka iekšējais tirgus rada 25 % no ES iekšzemes kopprodukta.
Kopš ir izveidots Eiropas vienotais tirgus, standartu saskaņošana un savstarpēja atzīšana ir ļāvusi uzņēmumiem pārdot savus produktus tirgū, kas aptver vairāk nekā 450 miljonus cilvēku. Tas veido 61 % no ES iekšējās tirdzniecības, ko veic uzņēmumi. Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomiskās labklājības pamats un tādējādi sniedz labumu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Eiropas Komisija lēš, ka iekšējais tirgus rada 25 % no ES iekšzemes kopprodukta.
Tomēr, ņemot vērā jaunās norises, piemēram, digitālo pārveidi un pāreju uz mazāk oglekļietilpīgu ekonomiku un ilgtspējīgāku ekonomiku, ir vajadzīgi jauni pielāgojumi, tāpat kā to prasa patērētāju, darba ņēmēju un uzņēmumu mainīgās vajadzības un jauni ģeopolitiskie apstākļi.
Lai vienotais tirgus sekmīgi turpinātu darbību, ir vajadzīgi uzlabojumi vairākās jomās, tostarp Eiropas enerģētikas un rūpniecības politikā, enerģētikas savienībā un banku savienībā, kā arī jārada labvēlīgāki apstākļi lieliem un maziem uzņēmumiem un jāpanāk lielāks sabiedrības atbalsts Eiropas projektam, jānodrošina efektīvāki sabiedriskie pakalpojumi un jāgādā par uzlabotu IT, enerģētikas un transporta infrastruktūru.
Tā kā 2024. gada pirmajā pusē bijušie Itālijas premjerministri publicēs divus nozīmīgus ziņojumus (Enrico Letta ziņojums “Vienotā tirgus nākotne” un Mario Draghi ziņojums par Eiropas konkurētspējas nākotni), EESK Darba devēju grupa ir apkopojusi vienu lappusi garā dokumentā savus galvenos vēstījumus par veiksmīgu ES iekšējā tirgus nākotni (“ES vienotais tirgus: nākamā paaudze”).
