Debatēs, kurās piedalījās demokrātijas, tieslietu, tiesiskuma un patērētāju aizsardzības komisārs Michael McGrath, EESK brīdināja par pašreizējiem centieniem apklusināt, diskreditēt un vājināt tos, kas iestājas par demokrātiju, sociālo taisnīgumu un pamattiesībām, un pauda gatavību apvienot spēkus ar Komisiju, lai aizsargātu Eiropas pilsonisko sabiedrību un cīnītos pret polarizāciju.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir gatava uzņemties praktisku lomu Eiropas Komisijas turpmākajā Pilsoniskās sabiedrības stratēģijā, kas tiek gatavota, lai stiprinātu demokrātiju un pilsonisko telpu un vienot sašķeltās kopienas visā Eiropas Savienībā. Pieaugot pret pilsoniskās sabiedrības grupām un neatkarīgajiem medijiem vērstiem uzbrukumiem, EESK ir apņēmusies novērst un palīdzēt aizsargāt brīvas un atvērtas sabiedrības pamatus.

“EESK ir stingri apņēmusies aizstāvēt, aizsargāt un spēcināt pilsonisko sabiedrību. Mēs kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības nams nebūsim pasīvi novērotāji. Mēs aktīvi iestāsimies pret centieniem vājināt pilsonisko telpu. Mēs iestāsimies par spēcīgāku atbalstu, labāku aizsardzību un pilsoniskās sabiedrības lomas lielāku atzīšanu mūsu demokrātijas stiprināšanā,” uzsvēra EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke EESK 27. marta plenārsesijā, kurā, piedaloties komisāram Michael McGrath, notika augsta līmeņa debates par sabiedrības depolarizāciju.

Oliver Röpke norādīja, ka NVO un vietējās kustības arvien vairāk saskaras ar demokrātijas regresu, ierobežojošiem tiesību aktiem, nomelnošanas kampaņām un stratēģiskām tiesvedībām, kuru mērķis ir apklusināt opozīciju un kuras ir daļa no plašākiem centieniem diskreditēt un vājināt tos, kas iestājas par demokrātiju, sociālo taisnīgumu un pamattiesībām.

Atsaucoties uz dažu EP deputātu nesenajām apsūdzībām pret vides NVO, Oliver Röpke brīdināja, ka īpaši satraucoši ir tas, ka uzbrukumi nākuši ne tikai no avotiem ārpus mūsu iestādēm: dažos gadījumos tie bijuši no iekšienes.

Komisārs M. McGrath norādīja, ka EESK ir unikāla iespēja sniegt ļoti vērtīgu ieguldījumu Komisijas centienos stiprināt demokrātiju un pārvarēt sabiedrības šķelšanos. Viņš norādīja, ka labākais veids, kā risināt polarizācijas problēmu, ir stiprināt eiropiešu iespējas un likt viņiem justies pārstāvētiem: “Ja to panāksim, mēs spēsim savstarpēji tuvināt mūsu kopienas, sabiedrību un Savienību. Lai ko mēs darītu, mēs zinām, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei arī turpmāk būs izšķiroša nozīme.”

Jaunā ES pilsoniskās sabiedrības stratēģija, par kuru paziņots Komisijas 2025. gada darba programmā, atbalstīs, aizsargās un iespēcinās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus.

Plenārsesijas debatēs tika izklāstīti arī galvenie secinājumi saistībā ar EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļu 2025, kas notika ar moto “Saliedētības un līdzdalības stiprināšana polarizētā sabiedrībā”. Uzstājās arī Sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi, kura iepazīstināja ar nedēļas galvenajām prasībām, Slovākijas debašu asociācijas pilsoniskās sabiedrības balvas ieguvējs Richard Vaško un jaunatnes aktīviste Kristýna Bulvasová, kura iepazīstināja ar galvenajiem ieteikumiem, kas ierosināti EESK ikgadējā jaunatnes pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS).(ll)

EESK Darba devēju grupas loceklis Antonio García Del Riego

Eiropai pienācis kritisks brīdis, jo tā saskaras ar vēsturiskiem pārbaudījumiem — sākot ar zaļo pārkārtošanos un beidzot ar karu pie tās robežām un globālās konkurences saasināšanos. Lai varētu tikt galā ar šiem izaicinājumiem, nepietiks tikai ar politiskām deklarācijām. Būs vajadzīgi līdzekļi un spēja tos mobilizēt, novirzīt un vairot. Īsāk sakot, būs vajadzīga spēcīga, konkurētspējīga un autonoma finanšu sistēma. Diemžēl mūsu rīcībā tādas nav.

Finanses ir mūsdienu ekonomikas asinsrite. Jaunas rūpnīcas, elektrotransportlīdzekļi, slimnīcu paplašināšana vai tīro tehnoloģiju jaunuzņēmumu darbības uzsākšana vienmēr ir atkarīga no tā, vai kāds uzņemas risku un to finansēs. Un Eiropā šis “kāds” bieži vien ir banka. MVU, kas veido 99 % no ES uzņēmumiem, ir lielā mērā atkarīgi no banku kredītiem, kas nodrošina izaugsmi, ieguldījumus un eksportu. Tomēr tieši šīs iestādes, kas veido mūsu finansēšanas ekosistēmas pamatu, apdraud pārmērīga konkurence un pārmērīgs regulējums.

Eiropa bieži runā par “stratēģisko autonomiju” enerģētikas, aizsardzības un digitālās infrastruktūras jomā, taču reti sarunās piemin finansiālu autonomiju. Par to vajadzētu runāt.

Pašlaik vairāk nekā 60 % ieguldījumu pakalpojumu Eiropā sniedz tikai četras ASV bankas. Gaidāmie “Bāzele IV” noteikumi tiks pilnībā piemēroti Eiropas Savienībā, bet ne ASV, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Šī asimetrija rada Eiropas bankām neizdevīgus konkurences apstākļus. Ja vēlamies, ka Eiropas bankas finansē divējādo pārkārtošanos un atbalsta stratēģiskas nozares, tām vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences nosacījumi.

Kapitāla tirgu savienībai jāvirzās tālāk par retoriku un jākļūst par reālu vienoto tirgu uzkrājumiem un ieguldījumiem. Lai to panāktu, mums vajadzīgs pārdomāts, samērīgs un veicinošs regulējums, kas aizsargā stabilitāti un patērētājus un veicina izaugsmi un konkurētspējas uzlabošanu. Tas nozīmē, ka vajadzīgs:

• samērīgums;
• tehnoloģiskā neitralitāte un
• uz rezultātiem balstīti noteikumi.

Eiropa nedrīkst atļauties būt naiva. Pasaulē, ko arvien vairāk ietekmē varas politika un ekonomikas bloki, finansiālā ietekme nodrošina suverenitāti. Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna to saprot. Mums arī tas būtu jāsaprot.

“Mēs mācām skolēniem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež. Patiešām kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību,” saka Richard Vaško no Slovākijas Debašu apvienības, kas rīko kritiskas domāšanas olimpiādes un kam tika piešķirta EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai par polarizācijas apkarošanu. Richard Vaško, kura projekts ieguva pirmo vietu, ar mums runāja par olimpiādēm un to, kāpēc kritiskās domāšanas mācīšana ir būtiska mūsdienu polarizētajā un dezinformācijas pārņemtajā pasaulē.

Vai Jūs varētu aprakstīt kādu spēli vai kritiskās domāšanas olimpiādes kārtu? Vai varat minēt uzdevuma vai jautājuma piemēru?

Skolas un reģiona kritiskās domāšanas olimpiādes kārtā skolēni kārto vienas līdz divas stundas ilgu pārbaudes darbu, viņiem tiek nodrošināta neierobežota piekļuve internetam un tiešsaistes faktu pārbaudes rīkiem un viņi risina vairākus uzdevumus. Uzdevumi ir vērsti uz medijpratību, manipulāciju un neobjektivitātes atklāšanu, datu un pētījumu interpretēšanu, loģiskas neatbilstības konstatēšanu un savu argumentu formulēšanu.

Piemēram, nesenā olimpiādes kārtā skolēniem bija jāargumentē, vai, viņuprāt, “drošības kameras būtu jāuzstāda skolās, lai palielinātu drošību”. Tas ir aktuāls Slovākijas sabiedrībā apspriests jautājums. Vēl viens uzdevums bija analizēt izplatītu “TikTok” video, kas popularizē sazvērestības teoriju par Taylor Swift, un identificēt sazvērnieciskai domāšanai raksturīgās iezīmes. Trešajā uzdevumā dalībniekiem bija jāizlemj, kuru no diviem video ir veidojis MI un kurš ir autentisks.

Visi iepriekšējie pārbaudes darbi slovāku valodā ir publiski pieejami tīmekļa vietnē: www.okm.sk.

Ko Jūs mēģināt ar kritiskās domāšanas olimpiādēm panākt? Kas Jūs pamudināja sākt šo projektu?

Mūsu mērķis ir palīdzēt skolēniem vecumā, kad viņi sāk izmantot sociālos medijus un patērē digitālo saturu, un attīstīt viņu prasmes kritiski, atbildīgi un apdomīgi orientēties šajā vidē. Saņemot regulāras atsauksmes pēc katras kārtas un gatavošanās procesā izmantojot pieejamos e-mācību kursus, skolēni iegūst pārnesamus paradumus un rīkus, ko viņi pēc tam var izmantot ikdienā. Visbeidzot mūsu mērķis ir attīstīt jauno paaudzi, kas ir informēta, noturīga pret dezinformāciju un spēj veidot uz faktiem balstītu un konstruktīvu dialogu.

Mēs sākām šo projektu, reaģējot uz kritisko trūkumu mūsu izglītības sistēmā: medijpratība un kritiskā domāšana joprojām ir ļoti nepietiekami pārstāvētas oficiālajās mācību programmās. Vairāk nekā puse Slovākijas skolēnu nekad nemācās, kā novērtēt, vai informācija ir ticama. Tikai 16 % Slovākijas jauniešu regulāri pārbauda mediju sniegto informāciju. Tāpēc 56 % iedzīvotāju mēdz ticēt sazvērestības teorijām vai visīstākajiem meliem. Mēs vēlējāmies to mainīt, ieviešot mērogojamu un ietekmīgu pasākumu visas valsts skolās.

Kāpēc, Jūsuprāt, kritiskās domāšanas attīstīšana ir tik svarīga pašreizējā kontekstā? Vai mums ir cerība uzvarēt karā pret viltus ziņām?

Viltus ziņas vienmēr ir pastāvējušas, taču pašlaik mēs dzīvojam nepieredzētā informācijas pārslodzes laikmetā. Sociālie mediji ir galvenais informācijas avots daudziem jauniešiem, un ikviens var viegli izplatīt dezinformāciju, maldinošu informāciju vai naida runu. Zināšanas par to, kā filtrēt un orientēties šajā haotiskajā informācijas vidē, ir kļuvušas par būtisku dzīves prasmi.

Tomēr mēs nekad pilnībā neuzvarēsim karā pret viltus ziņām — tas ir kustīgs mērķis, kas pastāvīgi mainās. Taču tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt jauniešiem instrumentus, lai viņi varētu labāk orientēties šajā vidē, uzdot labus jautājumus un domāt, pirms viņi kopīgo.

Vai esat saņēmis atsauksmes par savu projektu? Vai varat minēt kādu piemēru?

Pēc katras kārtas mēs apkopojam detalizētas atsauksmes, un atbildes ir ļoti pozitīvas. Piemēram, 93 % skolotāju, kuru skolēni piedalījās olimpiādē, teica, ka tā palīdz veidot skolēnu noturību pret dezinformāciju un maldinošiem jokiem. Turklāt mūsu patērētāju lojalitātes rādītājs, kas ir svarīgs lietotāju apmierinātības rādītājs, pēdējā kārtā sasniedza +76, un tas ir izcils sasniegums.

Ko Jūs ieteiktu darīt citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

Katra valsts un apstākļi ir atšķirīgi, un vietējās organizācijas labāk zina, kas dos vislielāko labumu valsts kopienām. Tomēr minēšu šādus principus, kas mums daudz palīdzējuši.

Pirmkārt un pats svarīgākais ir tas, ka mēs nestāstām jauniešiem, kā domāt. Patiesi kritiska domāšana respektē viedokļu daudzveidību. Ja skolēni jutīs, ka viņu viedoklis tiek ignorēts vai uzspiests, viņi zaudēs interesi. Mēs mācām viņiem, ka fakti ir jāpārbauda, bet viedokļi būtu cieņpilni jāapspriež.

Otrkārt, būtiska nozīme ir pieejamībai un iekļautībai. Ja “burbuli nepārsprādzināsim” un aprobežosimies tikai ar elites skolām, mums nebūs reālas ietekmes. Mūsu programma ir bezmaksas, tikai tiešsaistē, viegli piekļūstama un pieejama arī mūsu lielākās etniskās minoritātes valodā. Šogad 53 % dalībnieku bija no arodizglītības vidusskolām.

Treškārt, jāapsver mērogojamība jau no paša sākuma un jāizmanto jaunas tehnoloģijas, lai to sasniegtu. Mēs izmantojam mākslīgo intelektu, lai novērtētu brīvās atbildes. Tas mums dod iespēju nodrošināt skolēniem augstvērtīgu izglītojošu pieredzi un neizmantot pārbaudes darbus ar atbilžu variantiem. Digitālais laikmets ir radījis nopietnas problēmas, taču tas mums dod arī efektīvus instrumentus to risināšanai.

Richard Vaško kopš 12 gadu vecuma ir Slovākijas Debašu apvienības (SDA) biedrs. Mācoties vidusskolā, viņš uzvarēja Slovākijas Nacionālajā debašu līgā un pārstāvēja Slovākiju Pasaules Skolu debašu čempionātā. Varvikas Universitātē (Apvienotā Karaliste) viņš sasniedza labākos rezultātus savā kursā, ieguva augstāko izglītību studiju virzienā “Tiesības, politika un filozofija” un tagad studē Kembridžas Universitātē, kur cenšas iegūt maģistra grādu studiju virzienā “Zināšanas, vara, politika”.

Kopš 2021. gada Richard Vaško strādā Slovākijas Debašu apvienībā, kur viņš nodibināja un tagad koordinē kritiskās domāšanas olimpiādi. Viņš arī sadarbojas ar Slovākijas Izglītības ministrijas Stratēģiskās komunikācijas grupu (StratCom) un ir viens no autoriem, kas Valsts izglītības un jaunatnes institūtam sagatavoja pedagogu medijpratības apmācības rokasgrāmatas. Viņš veic pētījumus un sadarbojas ar Mathias Bel Institute (nevalstisku organizāciju, kuras darbība vērsta uz etniskajām minoritātēm un marginalizētām romu kopienām Slovākijā), lai organizētu etniski daudzveidīgu vasaras skolu nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir aicinājusi Eiropas Komisijas 2025. gada darba programmā – kurā izklāstītas ES leģislatīvās un politikas prioritātes – koncentrēties uz ekonomikas noturību, sociālo taisnīgumu un ilgtspēju. Plenārsesijā notikušajās debatēs, piedaloties ekonomikas un produktivitātes komisāram Valdim Dombrovskim, EESK – kurai ir būtiska loma darba programmas veidošanā – atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos palīdzēt izstrādāt programmu, kas risina neatliekamas problēmas, vienlaikus veidojot iekļaujošāku un nākotnē vērstu Eiropas Savienību.

2024. gada decembrī EESK iepazīstināja ar savu ieguldījumu darba programmā ar tēmu “Kopā uz priekšu: drosmīgāka, vienkāršāka, ātrāka Savienība”. Šā redzējuma mērķis ir risināt ES ekonomiskās un ģeopolitiskās problēmas. Ik gadu, rīkojot plašas apspriešanās un sniedzot ieteikumus, EESK precizē darba programmu, lai nodrošinātu, ka tā vislabāk kalpo Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atzinīgi novērtēja spēcīgo sadarbību ar Eiropas Komisiju. Atzīstot Komisijas centienus, viņš aicināja īstenot vērienīgāku un iekļaujošāku pieeju. “Mēs arī turpmāk esam apņēmības pilni veidot politiku, kas veicina ekonomikas stabilitāti, sociālo taisnīgumu un demokrātiskās vērtības,” viņš sacīja.

Valdis Dombrovskis vēlreiz apstiprināja, ka Komisijas darba programmas nākamajiem pieciem gadiem mērķis ir palielināt ekonomikas konkurētspēju un drošību. “Rīcība birokrātijas mazināšanai ir svarīgs elements, lai veidotu šo konkurētspējīgāko Eiropu. Mūsu vienkāršošanas programmas mērķis ir nodrošināt, ka mūsu noteikumi palīdz – nevis kavē – sasniegt mūsu ekonomiskos, sociālos, vidiskos un drošības mērķus,” viņš sacīja.

Galvenās prioritātes 2025. gadam

Ekonomikas izaugsme un konkurētspēja

Darba programmā galvenā uzmanība ir pievērsta strukturālajām reformām, jaunajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) un spēcīgākiem kapitāla tirgiem. EESK atbalsta plašāku pieeju ekonomikas noturībai, vēršoties pret lēnu izaugsmi, dzīves dārdzības krīzi un pieaugošo ģeopolitisko nenoteiktību.

Lietpratīgāks regulējums, ne tikai mazāk

EESK atbalsta Komisijas apņemšanos samazināt administratīvo slogu, taču brīdina, ka regulējuma vienkāršošana nedrīkst notikt uz sociālās aizsardzības vai vidisko standartu rēķina.

Inovācijas un ieguldījumu veicināšana

Darba programmā, kurā liels uzsvars likts uz digitālajiem tīkliem, MI un kvantu tehnoloģijām, prioritāte ir piešķirta ES tehnoloģiskajai līderībai. EESK mudina Komisiju radīt apstākļus, kas novērstu kapitāla aizplūšanu un veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus Eiropā.

Taisnīgāka un zaļāka Eiropa

Pievēršoties tādiem izaicinājumiem kā prasmju trūkums, pārtikas nodrošinājums un ilgtspējīgs finansējums, darba programmas mērķis ir stiprināt sociālo un vidisko ilgtspēju. EESK uzsver, cik svarīgas ir rīcībpolitikas, kas veicina sociālo kohēziju un taisnīgu digitālo pārkārtošanos.

Gatavošanās paplašināšanās procesam un nākotnei

Eiropas Savienībai gatavojoties gatavojas iespējamai paplašināšanai pēc 2028. gada, darba programmā ir izklāstīti finansiālās un politiskās stabilitātes plāni. EESK uzstāj, ka jāintegrē pilsoniskās sabiedrības perspektīvas, lai nodrošinātu, ka rīcībpolitikas atbilst visu eiropiešu vajadzībām. (tk)

Astoņpadsmitgadīgā aktīviste no Ukrainas Yevheniia Senyk, kas piedalījās 2025. gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, saka, ka Ukrainas jaunieši, kuri katru dienu piedzīvo bombardēšanu un kuru galvenais mērķis ir izdzīvošana, nevar atļauties domāt par tālāku nākotni. Viņa stāsta par to, kā karš ietekmējis Ukrainas jauniešu organizācijas un kāpēc ir svarīgi dot viņiem iespēju paust savu viedokli uz Eiropas skatuves.

Kā, Jūsuprāt, pēdējos trīs gados jūsu organizāciju ietekmējis karš Ukrainā un kā mainījusies jūsu darbība?

2013. gadā izveidotās Sociālās demokrātijas platformas mērķis ir aizsargāt tādas vērtības kā brīvība, solidaritāte, vienlīdzība un taisnīgums, jo uzskatām, ka tās ir vissvarīgākās vērtības, kas dod iespēju veidot progresīvu nākotni Ukrainā. Mums ir arī daudz filiāļu ārvalstīs, lai saglabātu to ārzemēs dzīvojošo ukraiņu jauniešu aktivitāti, kuri bija spiesti pamest savas mājas. 

Pirmkārt, karš ir ietekmējis reģionālo nodaļu darbu, jo mums ir daudz nodaļu, piemēram, Odesā un Zaporižjā, kas atrodas ļoti tuvu frontes līnijai, un cilvēki tur katru dienu piedzīvo bombardēšanu. Viņiem ir grūti domāt par pasākumu rīkošanu, ja viņu galvenais mērķis ir vienkārši izdzīvot. Katru dienu piedzīvotā bombardēšana ietekmē jauniešus visā valstī, un jūs nevarat atļauties domāt par tālāku nākotni, jo nezināt, kas notiks rīt vai pat kas notiks pēc divām stundām.

Turklāt kara dēļ finanšu situācija Ukrainā ir nestabila, un tāpēc jauniešiem trūkst darba. Jauniešiem ir jāatrod darbs, vienlaikus cenšoties arī mācīties un iesaistīties jauniešu organizācijās, un to ir grūti apvienot.

Pēc iebrukuma daudzi jaunieši sāka cīnīties pret Krievijas agresiju ar ieročiem rokās, nevis ar darbību jauniešu padomēs vai jauniešu organizācijās. Tādēļ jauniešiem nav politiskas pieredzes. Nākotnē būs grūti nodrošināt, ka visi var pienācīgi piedalīties politikas veidošanā.

Sociālās demokrātijas platforma sniedz bezmaksas neformālu politisko izglītību, lai nodrošinātu, ka jaunieši zina, kā viņi var ietekmēt politiku reģionu un valsts līmenī.

Kāpēc, Jūsuprāt, ir svarīgi, ka jaunatnes organizācijas vai šo organizāciju pārstāvji var piedalīties tādos pasākumos kā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”?

Pirmkārt, šie starptautiskie pasākumi rāda ukraiņiem, ka Eiropa mūs nav aizmirsusi. Mums ir svarīgi būt šeit, paust savu viedokli, pajautāt citiem par viņu pieredzi un aizvest jaunas idejas uz mūsu valsti.

Tas arī parāda, ka mēs spējam un esam apņēmības pilni kļūt par Eiropas Savienības daļu, jo, ja mēs esam šeit, tad Eiropas jaunieši var mūs uzklausīt un mēs varam uzklausīt viņus. Tā ir mūsu visu partnerība.

Kāds atbalsts un palīdzība, Jūsuprāt, jauniešiem ir vajadzīga, lai iedrošinātu viņus turpināt iesaisti jaunatnes darbā un jaunatnes kampaņās?

Uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi apspriesties ar Ukrainas jauniešiem. Manuprāt, ja Eiropas Savienība arī turpmāk mums nodrošinās šādas iespējas paust viedokli ES politikas veidošanā, mēs nonāksim pie kopīgiem secinājumiem, kas būs izdevīgi abām pusēm, jo mēs esam daļa no Eiropas, un tāpēc mums jānonāk pie kopīgiem secinājumiem visās politikas jomās. Turklāt, ja Eiropas Savienība turpinās sniegt finansiālu atbalstu Ukrainas jauniešiem, lai viņi varētu piedalīties tādos pasākumos kā šis, tas mudinās viņus turpināt iesaisti politikā, jo finansiālais slogs vairs nebūs tik liels šķērslis dalībai.

Yevheniia Senyk ir aktīviste no Sociālās demokrātijas platformas, kas ir Ukrainas Valsts jaunatnes padomes dalīborganizācija. Viņa ir starptautisko attiecību studente Ļvovas Politehniskajā valsts universitātē.  

Septiņpadsmit gadus vecais skolēns Adam Mokhtari bija viens no Īrijas pārstāvjiem pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS), kas notika martā Briselē un kuras tēma bija “Dot vārdu jauniešiem”. Pēc tā viņš iepazīstināja ar YEYS ieteikumiem EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, kurā viņš uzstājās sesijā “Eiropas kursa kartēšana – no jauna savienot polarizētas sabiedrības grupas, izmantojot kopienā balstītu mācīšanos un pilsonisko izglītību”. Adams apraksta, kas viņam patika pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, un viņš dalās savā personīgajā stāstā, lai uzsvērtu, kāpēc viņš vēlas Eiropu, kurā ikviens jūtas iekļauts.

Adam Mokhtari

Sveiki, mans vārds ir Adam Mokhtari, un man bija pārsteidzoša pieredze, pārstāvot Īriju pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS) 2025. Aptuveni 90 jaunieši no visas Eiropas pulcējās, lai dalītos idejās un veidotu nākotni.  

Visvairāk man patika darbs grupās, lai apspriestu svarīgus jautājumus un pieņemtu lēmumus. Man ļoti patika arī aktivitāte, kurā mēs pārmaiņus bijām klausītāji, runātāji un novērotāji, diskutējot par to, ko Eiropa katram no mums nozīmē personīgi. Katram no mums bija septiņas minūtes, lai runātu – un tas nodrošināja, ka ikviena balss tiek sadzirdēta.

Noslēgumā mēs vienojāmies par pieciem galvenajiem ieteikumiem. Tie ir šādi: padarīt valdības pārredzamākas un iesaistīt jauniešus, skolās mācīt aktīvu pilsoniskumu, nodrošināt vienlīdzību visiem, dot jauniešiem reālu ietekmi politikā un izstrādāt spēcīgu klimatrīcības plānu.

Man bija tas gods pārstāvēt visus “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” dalībniekus EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, daloties mūsu ieteikumos ar politikas veidotājiem. Tas man parādīja, ka jauniešu balsis ir svarīgas!

Izglītības spēks

Izglītībai ir milzīga nozīme, palīdzot jauniešiem iesaistīties demokrātijā. Tā mūs māca kritiski domāt, atpazīt viltus ziņas un rīkoties. Bez manas skolas atbalsta man nebūtu bijusi šī iespēja. Tagad es vēlos mudināt arī citus iesaistīties.

Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke un ES jaunatnes koordinatore Biliana Sirakova ieklausījās mūsu idejās un mudināja mūs turpināt veicināt pārmaiņas.

Mans stāsts un kāpēc iekļaušana ir svarīga

Esmu dzimis Īrijā, bet mani vecāki uz šejieni pārcēlās 90. gadu beigās. Kad viņi ieradās, viņi izjuta Īrijas tautas mīlestību un cieņu. Mamma un tētis man stāstīja, ka tolaik Īrijā bija ļoti maz daudzveidības. Neraugoties uz to, maniem vecākiem deviņdesmitajos gados klājās labi.

Esmu īrs un eiropietis. Man ir alžīriešu saknes.  Dažkārt jūtos atšķirīgs no citiem, bet lielākoties es jūtos kā visi pārējie.  Esmu daudz ko iemācījies no dažādām kultūrām, un, manuprāt, tas padara dzīvi labāku. Ja mēs visi būtu vienādi, būtu garlaicīgi.  Tas viss ir saistīts ar atvērtību atšķirībām un izpratni par citiem.

Diemžēl daži migranti un jaunieši mūsdienās saskaras ar diskrimināciju, naidu un netaisnīgu attieksmi, ko var veicināt sociālie mediji. Tas ir jāmaina. Mani apbēdina to redzēt. Dažiem imigrantiem Īrijā tagad klājas slikti, viņi dzīvo uz ielas un tiek uzskatīti par problēmu. Tas nav viegli, un tas ir tik skumji.

Man ir paveicies mācīties skolās, kurās ikviens jūtas iekļauts, bet ne visiem jauniešiem ir šāda pieredze. Mums ir jānodrošina, lai visi jaunieši justos pieņemti un piederīgi, lai viņi nejustos atstumti vai atrauti no sabiedrības.

Labākas nākotnes veidošana

Lai Īriju un Eiropas Savienību padarītu iekļaujošāku, mums ir vajadzīga labāka izglītība par dažādām kultūrām un to, ko ES dara mūsu labā.  Tas palīdzēs veidot izpratni un uzlabot iekļaušanu.

Mums ir vajadzīgi kopienas pasākumi, lai cilvēki varētu satikties un pozitīvi mijiedarboties. Vairāk jauniešu jāiesaista lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, pat jauniešu klubos, sporta klubos vai skolā, vai ES līmenī. Tādējādi viņi jutīsies iesaistīti sev svarīgās lietās. Parādiet jauniešiem, kā iesaistīties.

Mums ir nepieciešams ES atbalsts, lai iekļaušanu padarītu par prioritāti.  Bija lieliski dzirdēt, ka iekļaušana ir EESK prioritāte.

Ko es vēlos Eiropai

Daudzi jaunieši neko daudz nezina par to, ko ES dara viņu labā. Eiropas Savienībai būtu jādara vairāk, lai mums palīdzētu iesaistīties politikā un balsošanā. 

Es vēlos vienotu, taisnīgu un viesmīlīgu Eiropu, kurā ikviens jūtas iekļauts neatkarīgi no savas izcelsmes.

“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” man parādīja, ka jaunieši var panākt pārmaiņas. Pat ja mūsu idejas netiek pieņemtas uzreiz, tās vismaz tiek uzklausītas. Kā īru jaunietis ar alžīriešu izcelsmi es jūtu, ka mana balss ir svarīga, un vēlos, lai tāda pati iespēja būtu arī citiem.

Izglītība var palīdzēt tuvināt cilvēkus, cīnīties pret diskrimināciju un dot jauniešiem iespēju paust savu viedokli. Es šo pieredzi paņemšu līdzi uz mājām un mudināšu iesaistīties arī citus. Nākotne ir mūsu rokās!  Tā ir mūsu Eiropa, un mums ir iespēja paust savu viedokli!

Adam Mokhtari ir 17 gadus vecs skolēns no Īrijas. Viņš mācās Bremore Educate Together vidusskolā Balbriganā netālu no Dublinas. Adams aizrautīgi interesējas par ES un par to, kā padarīt sabiedrību iekļaujošāku un veiksmīgāku, piedalījās YEYS 2025 un bija YEYS pārstāvis šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļā.