EESK 12. novembrī Pērnavā, Igaunijā, rīkoja konferenci par mazoglekļa ūdeņradi. Pasākuma mērķis bija apspriest un noteikt stratēģiskas darbības ūdeņraža un tā atvasinājumu ilgtspējīgas infrastruktūras attīstībai, galveno uzmanību pievēršot finansēšanai un izmantošanai.
EESK 12. novembrī Pērnavā, Igaunijā, rīkoja konferenci par mazoglekļa ūdeņradi. Pasākuma mērķis bija apspriest un noteikt stratēģiskas darbības ūdeņraža un tā atvasinājumu ilgtspējīgas infrastruktūras attīstībai, galveno uzmanību pievēršot finansēšanai un izmantošanai.
Zaļais un mazoglekļa ūdeņradis ir būtiski elementi mūsu enerģētikas pārkārtošanā, un nesenās iniciatīvas, piemēram, ES Ūdeņraža banka, liecina, ka ir piemērots brīdis attīstīt ilgtspējīgus ūdeņraža tirgus. Šajā nolūkā ES un valstu politikas veidotājiem ir jānodrošina vajadzīgie līdzekļi šo mērķu īstenošanai praksē un jāatvieglo dalībvalstu sadarbība, lai pieņemtu efektīvas stratēģijas.
Komentējot šo steidzamo nepieciešamību, EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča sacīja: “Atjaunīgā ūdeņraža ātra ieviešana ir ļoti svarīga ne tikai mūsu energosistēmas pārveidei, bet arī Eiropas Savienības sociālajai un ekonomiskajai labklājībai. Tomēr ir būtiski, lai mūsu resursi tiktu virzīti pārdomāti. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, mums par prioritāti jānosaka grūti dekarbonizējamas nozares un jāievieš efektīvi ekoloģiskie un sociālie standarti, kas nodrošina taisnīgus un drošus darba apstākļus.” (mp) (mp)
EESK atbalsta centienus izveidot vairāk uz cilvēku vērstu un nākotnes prasībām atbilstošāku rūpniecisko ekosistēmu. Vienlaikus Komiteja aicina rīkot padziļinātas debates par iniciatīvu “Rūpniecība 5.0” un tās sociālo un ekonomisko ietekmi.
EESK atbalsta centienus izveidot vairāk uz cilvēku vērstu un nākotnes prasībām atbilstošāku rūpniecisko ekosistēmu. Vienlaikus Komiteja aicina rīkot padziļinātas debates par iniciatīvu “Rūpniecība 5.0” un tās sociālo un ekonomisko ietekmi.
Iniciatīvas “Rūpniecība 5.0” mērķis ir izvirzīt uzņēmējdarbības procesu centrā sociālos un vides jautājumus, virzoties tālāk par “Rūpniecība 4.0” koncentrēšanos uz digitalizāciju un automatizāciju. EESK nesen pieņēma atzinumu “Rūpniecība 5.0 — kā to panākt”, atbalstot uz cilvēkiem orientētu rūpniecisko modeli, kurā augstu tiek vērtētas cilvēku prasmes un radošums.
“Rūpniecība 4.0” lielā mērā ignorēja automatizācijas ietekmi uz cilvēkiem un pievērsa tikai ierobežotu uzmanību vides prioritātēm, piemēram, atkritumu samazināšanai, apritīgumam un zaļajai enerģijai. EESK uzsver, ka ar “Rūpniecību 5.0” būtu jānovērš šīs nepilnības, par prioritāti nosakot demokrātiskās vērtības, sociālo taisnīgumu un ilgtspējīgu konkurētspēju. Atzinuma “Rūpniecība 5.0” ziņotājs Giuseppe Guerini norāda, ka digitālajai pārveidei būtu jāveicina “jauns Tīras rūpniecības kurss”, kurā svarīga nozīme ir cilvēkfaktoriem un radošumam.
“Rūpniecība 5.0” liek cilvēkiem atgriezties ražošanas pamatelementā, uzskatot, ka cilvēku zināšanas un prasmes ir būtiski faktori konkurences priekšrocību nodrošināšanai. Tā līdzsvaro automatizāciju ar cilvēka radošumu, izmantojot sadarbīgus robotus atkārtotiem uzdevumiem un ļaujot darbiniekiem koncentrēties uz projektēšanu, plānošanu un klientu apkalpošanu. Šī pāreja arī uzsver darba ņēmēju veselību, drošību un atbalstu tiem, kas pārvietoti automatizācijas dēļ.
EESK aicina ES iestādes atbalstīt nākotnes prasībām atbilstošu, uz cilvēku vērstu industriālo ekosistēmu, kuras pamatā ir sociālais taisnīgums un iekļaujoša konkurētspēja. Kopumā atbalstot “Rūpniecību 5.0”, EESK uzsver, ka ir sīkāk jānosaka tās ekonomiskā, sociālā un tehnoloģiskā ietekme. Pašreizējās Eiropas politikas jomas, piemēram, zaļais kurss, MI akts un Prasmju programma, veido pamatu šim redzējumam, taču tās būtu jāatjaunina, lai tās atbilstu “Rūpniecības 5.0” principiem.
Lai “Rūpniecība 5.0” gūtu panākumus, visos līmeņos ir jāiesaista sociālie partneri un darba ņēmēji. Šī iekļaujošā pieeja veicinās sadarbīgu darba vidi, kurā apvienotas cilvēku un mašīnu stiprās puses, padarot darbavietas inovatīvākas, iesaistošākas un ilgtspējīgākas.(gb)
Oktobrī un novembrī notika divi pasaules augstākā līmeņa vides samiti: COP16 — ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību konference un COP29 — ANO Klimata konference, bet tās nebija sekmīgas. Tajās galvenā uzmanība tika pievērsta finansējumam, kas ir ārkārtīgi nepieciešams dabas saglabāšanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Mēs lūdzām EESK pārstāvjus šā gada konferencēs — Peter Schmidt, Diandra Ní Bhuachalla un Arnaud Schwartz — dalīties pārdomās par to, kas notiks, ja pasaule nerīkosies klimata jomā.
Oktobrī un novembrī notika divi pasaules augstākā līmeņa vides samiti: COP16 — ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību konference un COP29 — ANO Klimata konference, bet tās nebija sekmīgas. Tajās galvenā uzmanība tika pievērsta finansējumam, kas ir ārkārtīgi nepieciešams dabas saglabāšanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Mēs lūdzām EESK pārstāvjus šā gada konferencēs — Peter Schmidt, Diandra Ní Bhuachalla un Arnaud Schwartz — dalīties pārdomās par to, kas notiks, ja pasaule nerīkosies klimata jomā.
Kopīgā paziņojumā, kas parakstīts 2024. gada 14. novembrī, EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) priekšsēdētāja Baiba Miltoviča un RK atzinuma par mājokļiem ziņotājs Andres Jaadla mudina Eiropas iestādes pieņemt steidzamus pasākumus, lai Eiropas Savienība risinātu pašreizējo mājokļu krīzi. Viņi arī atzinīgi vērtē Eiropas enerģētikas un mājokļu komisāra iecelšanu, kura uzdevums būs nākt klajā ar pirmo Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu.
Kopīgā paziņojumā, kas parakstīts 2024. gada 14. novembrī, EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) priekšsēdētāja Baiba Miltoviča un RK atzinuma par mājokļiem ziņotājs Andres Jaadla mudina Eiropas iestādes pieņemt steidzamus pasākumus, lai Eiropas Savienība risinātu pašreizējo mājokļu krīzi. Viņi arī atzinīgi vērtē Eiropas enerģētikas un mājokļu komisāra iecelšanu, kura uzdevums būs nākt klajā ar pirmo Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu.
Deklarācija par mājokļiem
Mēs aicinām Eiropas Komisiju sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, EESK un RK organizēt ikgadēju ES samitu par sociāliem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Šim ikgadējam ES samitam būtu jāsapulcē visas ieinteresētās personas, kas ir iesaistītas dalībvalstu pasākumu īstenošanā attiecībā uz sociāliem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, pamatojoties uz daudzlīmeņu pieeju un paraugprakses apmaiņu saskaņā ar subsidiaritātes principu;
atbalstām par mājokļiem atbildīgā komisāra amata kandidāta plānu sadarbībā ar EESK un RK izveidot Eiropas investīciju platformu cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu jomā, lai sniegtu tūlītēju atbalstu valstu, reģionālajām un vietējām partnerībām nolūkā izskaust atstumtību mājokļa ziņā;
norādām, ka ir jāizpēta inovatīvi veidi, kā vairot publiskos ieguldījumus un mobilizēt esošos ES līdzekļus, ja vēlamies rast ilgtermiņa risinājumu mājokļu krīzei;
aicinām ES iestādes atbalstīt dzīvojamo ēku rūpīgu renovāciju, pamatojoties uz daudzveidīgu, ilgtermiņa un inovatīvu finansiālo atbalstu un saskaņotu tiesisko regulējumu, kas vērsts uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, kā arī būtiskākajiem vietējiem dalībniekiem, it īpaši enerģētikas kopienām un vietējām iestādēm;
aicinām uz ciešāku savstarpējo sadarbību dažādu pārvaldības līmeņu dalībniekus: dalībvalstis, ES iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, reģionālās valdības, vietējās pašvaldības.
Mēs apņemamies palīdzēt īstenot Ljēžas deklarācijā izklāstītos pasākumus, daloties ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļiem no visas Eiropas Savienības; tā būtu daļa no visu ES iestāžu kopīgiem centieniem atrisināt mājokļu krīzi un stiprināt Eiropas kohēziju no visām pusēm.
Mūsu pārsteiguma viesis ir Baltkrievijas kinorežisors un žurnālists Andrey Gnyot, kurš nesen atbrīvots no mājas aresta Serbijā, kur viņš gadu pavadīja izdošanas apcietinājumā, jo viņa valsts bija izvirzījusi apsūdzības ekonomiskos noziegumos. Stāstot par pieredzēto, viņš apraksta neatkarīgu žurnālistu likteni mūsdienu Baltkrievijā, kur pat mazākā pie varas esošo kritika var beigties ar nodēvēšanu par “tautas ienaidnieku” un ieslodzījumu uz fiktīvu ekonomisku apsūdzību pamata.
Mūsu pārsteiguma viesis ir Baltkrievijas kinorežisors un žurnālists Andrey Gnyot, kurš nesen atbrīvots no mājas aresta Serbijā, kur viņš gadu pavadīja izdošanas apcietinājumā, jo viņa valsts bija izvirzījusi apsūdzības ekonomiskos noziegumos. Stāstot par pieredzēto, viņš apraksta neatkarīgu žurnālistu likteni mūsdienu Baltkrievijā, kur pat mazākā pie varas esošo kritika var beigties ar nodēvēšanu par “tautas ienaidnieku” un ieslodzījumu uz fiktīvu ekonomisku apsūdzību pamata.
Fotokonkursa “Connecting EU 2024” uzvarētāja ir Horvātijas Pasta darbinieku arodbiedrības redaktore un žurnāliste Martina Cikojević. Par fotogrāfiju “Briseles Lielais laukums mēnessgaismā” viņa apbalvota ar divu dienu uzturēšanos Briselē EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļas laikā 2025. gada martā.
Fotokonkursa “Connecting EU 2024” uzvarētāja ir Horvātijas Pasta darbinieku arodbiedrības redaktore un žurnāliste Martina Cikojević.
Par fotogrāfiju “Briseles Lielais laukums mēnessgaismā” viņa apbalvota ar divu dienu uzturēšanos Briselē EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļas laikā 2025. gada martā.
M. Cikojević piedalījās šā gada seminārā “Connecting EU 2024”, kas 17. un 18. oktobrī notika Briselē. Seminārā pulcējās pilsoniskās sabiedrības organizāciju komunikācijas un preses sekretāri un žurnālisti. Semināra tēma bija “Demokrātijas cietoksnis: palīdzība žurnālistikas izdzīvošanai un uzplaukumam”, un tajā sprieda par iepriekš nepieredzētiem žurnālistu izaicinājumiem pasaulē, kurā strauji attīstās mākslīgais intelekts un pieaug politisks spiediens.
Dalībniekiem paredzētajā programmā bija arī sakaru veidošanas pasākums “Preses vai komunikācijas speciālista darbs Instagram, TikTok un mākslīgā intelekta laikmetā — vēstījumu izplatīšanas iespējas”, kas ietvēra divus darbseminārus. Fotokonkurss bija iekļauts darbseminārā “Atziņas par komunikācijas saturu”, ko vadīja komunikācijas speciālists Tom Moylan.
M. Cikojević teica, ka viņas fotogrāfija, kurā redzams, kā mēness gaisma caur tumšiem mākoņiem izgaismo nakti, varētu arī simbolizēt semināra tematu. “Neviens nevar apturēt mēness gaismas nonākšanu tumsā. Nevienam nevajadzētu atturēt žurnālistus no patiesības noskaidrošanas, lai sabiedrība kļūtu labāka, drošāka un taisnīgāka,” viņa teica.
Fotokonkursa uzvarētāja M. Cikojević piedalīsies otrajā EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, kas no 17. līdz 21. martam notiks EESK telpās Briselē. Šā pasākuma temats būs “Kohēzijas un līdzdalības stiprināšana polarizētās sabiedrībās”.
EESK Preses nodaļa sveic Martinu un pateicas visiem, kas iesūtīja fotogrāfijas.(ll)
Lietuvas jaunās klimata ziņu aģentūras “Climate Reporters” mērķis ir pārvarēt nogurumu, kas pārņēmis informēšanu par klimatu, un klimata pārmaiņu tematu atkal izvirzīt redakciju dienaskārtības centrā. “Climate Reporters”, kas ir spilgts iedzīvotāju žurnālistikas piemērs, apvieno komunikāciju un klimata aktīvismu, lai izglītotu cilvēkus par klimata pārmaiņām un dotu Mātei Zemei iespēju paust savu viedokli vides krīzes laikā.
Lietuvas jaunās klimata ziņu aģentūras “Climate Reporters” mērķis ir pārvarēt nogurumu, kas pārņēmis informēšanu par klimatu, un klimata pārmaiņu tematu atkal izvirzīt redakciju dienaskārtības centrā. “Climate Reporters”, kas ir spilgts iedzīvotāju žurnālistikas piemērs, apvieno komunikāciju un klimata aktīvismu, lai izglītotu cilvēkus par klimata pārmaiņām un dotu Mātei Zemei iespēju paust savu viedokli vides krīzes laikā.
Sagatavoja Rūta Trainytė
Šogad Lietuvā sāka darboties klimata ziņu aģentūra “Climate Reporters”. Tā ir nevalstisko organizāciju (NVO) iniciatīva un iedzīvotāju žurnālistikas piemērs. Ziņu aģentūras tiecas palīdzēt žurnālistiem informēt par dažādiem vides krīzes aspektiem. Tāpēc aģentūras darbinieki raksta tekstus un nosūta tos redakcijām.
Aģentūrā darbojas aktīvistu kopiena. Tekstus raksta žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti, NVO pārstāvji, aktīvisti un zinātnieki, proti, cilvēki, kuriem rūp notiekošais un kuri vēlas panākt sociālas pārmaiņas. Viņi arī veido “Climate Reporters” padomi. Tā nodrošina jaunās iniciatīvas uzticamību.
“Climate Reporters” nav iesācēji komunikācijas pasaulē, jo jau guvuši ievērojamu pieredzi tādās jomās kā sabiedriskās attiecības, tīmekļa portālu rediģēšana, izveide un uzturēšana. Klimata jautājumos arī neesam iesācēji. Tāpēc arī šī ideja radās. Mēs darām visu, kas mums izdodas vislabāk, un apvienojam to ar klimata aktīvismu. Mēs dodam Mātei Zemei iespēju paust savu viedokli šīs vides krīzes laikā.
Protams, mēs sazināmies ar žurnālistiem. Redakcijās valda uzskats, ka klimata ziņas neinteresē sabiedrību un nepalielina lasītāju skaitu. Tās izvairās publicēt rakstus ar virsrakstiem, kuros minēti termini “klimata pārmaiņas” vai “klimata krīze”. Ko nozīmē klimata krīzes noliegšana? Vai tā cenšamies pasargāt sabiedrību no sliktām ziņām un trauksmes?
Iespējams, ka nav tik slikti. Katru dienu redakcijas saņem ļoti daudz ziņu, ko fiziski ir grūti apstrādāt, pat negatavojot ar klimatu saistītas ziņas. Ziņu gatavotājiem ir arī jāpārzina šis temats. Te palīdzēt varam mēs. Nākamais “Climate Reporters” solis būs žurnālistu apmācība. Mēs redzam, ka žurnālistiem ir jāizprot šis temats, lai izvairītos no zaļās tukšvārdības.
Esam arī iecerējuši pievilcīgā veidā apmācīt noteiktas grupas, lai uzlabotu to izpratni par klimata pārmaiņām. Galvenokārt vēlamies uzrunāt jauniešus, un esam sapratuši, ka viņi labi reaģē uz humoru. Vēl neesam pārliecināti, kā tas izpaudīsies nākotnē, taču mēs jau domājam šajā virzienā.
Ziņu aģentūra darbojas jau sešus mēnešus. No savas pieredzes zinām, ka vajadzīga pacietība. Mēs pastāvīgi un mērķtiecīgi ar savām ziņām klauvējam pie redakciju durvīm. Mūsu teksti jau tiek publicēti lielos Lietuvas ziņu portālos, un mēs saņemam uzaicinājumus piedalīties radio raidījumos.
Lai nodrošinātu mūsu redakcionālā darba kvalitāti ļoti svarīgi ir tādi aspekti kā ievērojams atbalsts no Lietuvas vides organizācijām, mūsu organizāciju iekļaušanās starptautiskos NVO tīklos, mūsu locekļu dalība darba grupās ES līmenī un viņu centieni pārstāvēt Lietuvu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Tas dod mums iespēju paplašināt tematu klāstu un sekot līdzi aktuāliem notikumiem.
Mūsu saikne ar EESK neaprobežojas tikai ar to, ka viens no projekta iniciatoriem, proti, Kęstutis Kupšys ir Komitejas loceklis. EESK locekļi var dalīties ar dažādu valstu pieredzi, lai bagātinātu “Climate Reporters” publicētās ziņas par klimata aizsardzību. Šajā saistībā mēs nesen notikušā COP16 Pasaules bioloģiskās daudzveidības samita laikā sarunājāmies ar EESK locekli no Francijas Arnaud Schwartz. Viņa atziņas tieši no Kali vēlāk pārtapa “Climate Reporters” publicētā rakstā. Viņa viedoklis drīz vien tika atspoguļots Lietuvas medijos. Šis modelis, proti, EESK locekļu speciālo zināšanu izmantošana, lai vietējai auditorijai efektīvi pasniegtu globālas ziņas, ir apliecinājis savu vērtību. Tāpēc mēs to izmantosim arī turpmāk.
Rūta Trainytė ir klimata ziņu aģentūras “Climate Reporters” redaktore. Aģentūra ir daļa no valsts finansētā projekta ŽALINK. Projektu, ko vada Patērētāju alianse, Attīstības sadarbības platforma un nevalstiskā organizācija “Aprites ekonomika”, finansē no Lietuvas Republikas Vides ministrijas Vides projektu pārvaldības aģentūras īstenotās Klimata pārmaiņu programmas.
Oktobrī EESK pieņēma atzinumu, kurā ierosināja būtiski pārskatīt ES finanšu izlietojumu. Tā aicināja Eiropas Savienībā uzlabot pārredzamību un iedzīvotāju līdzdalību, jo tas stiprinātu demokrātiju un sabiedrības uzticēšanos.
Oktobrī EESK pieņēma atzinumu, kurā ierosināja būtiski pārskatīt ES finanšu izlietojumu. Tā aicināja Eiropas Savienībā uzlabot pārredzamību un iedzīvotāju līdzdalību, jo tas stiprinātu demokrātiju un sabiedrības uzticēšanos.
Lai to panāktu, EESK ieteica izveidot vienotu fiskālās pārredzamības sistēmu, kas budžeta veidošanas procesos iesaista iedzīvotājus, un radīt digitālus rīkus skaidrākai informēšanai par budžetu.
“Tikai iedomājieties, ka iespējams izsekot katram ES budžeta eiro — sākot ar Briseli, tad līdz valstu valdībām un beidzot ar jūsu vietējo pašvaldību,” sacīja ziņotāja Elena Calistru, kas izstrādāja atzinumu.
EESK uzskata, ka vienota fiskālās pārredzamības sistēma noteiktu skaidrus un konsekventus standartus attiecībā uz visām ES finansētajām programmām un nodrošinātu vienotu ziņošanu un vieglu piekļuvi finanšu datiem visās dalībvalstīs. Prioritāte būtu paraugprakses popularizēšana, nevis jaunu noteikumu ieviešana.
Līdzdalīga budžeta plānošana dotu iedzīvotājiem iespēju tieši ietekmēt lēmumus par publiskajiem izdevumiem, it īpaši vietējā līmenī, un ES līmeņa budžeta izstrādes procesos iekļautu līdzdalības elementus.
EESK aicināja izveidot vienotu, lietotājiem saprotamu digitālo platformu, kas reāllaikā publicētu budžeta datus, skaidri atspoguļotu informāciju un dotu ieskatu par to, kā ES līdzekļi nodrošina rezultātus. Tas palielinātu sabiedrības izpratni un iesaisti finanšu informācijas jomā.
EESK arī uzsvēra, ka ir svarīgi palielināt sabiedrības informētību, nodrošināt stingrāku pārraudzību un saskaņot finanšu praksi ar ES mērķiem, piemēram, kohēziju un ilgtspēju, lai veicinātu sadarbību un pārskatatbildību.
“ES finanses neaprobežojas tikai ar skaitļiem. Runa ir par uzticēšanos un demokrātiju, kā arī par centieniem panākt, ka Eiropa darbojas savu iedzīvotāju labā,” noslēgumā secināja E. Calistru. (tk)
Pārfrāzējot Bila Klintona 1992. gada kampaņas saukli “Tā ir ekonomika, nejēga!”, kas tolaik visnotaļ sasaucās ar ASV vēlētāju grūtībām, cīnoties ar recesiju, šodien šķiet vairāk nekā piemērots. Paraugieties kaut vai uz rezultātiem, kas gūti jaunākajāEirobarometra ES pēcvēlēšanu aptaujā, kurā atklājās, ka inflācija un ekonomika ir galvenie temati, kas mudina cilvēkus balsot.
Pārfrāzējot Bila Klintona 1992. gada kampaņas saukli “Tā ir ekonomika, nejēga!”, kas tolaik visnotaļ sasaucās ar ASV vēlētāju grūtībām, cīnoties ar recesiju, šodien šķiet vairāk nekā piemērots. Paraugieties kaut vai uz rezultātiem, kas gūti jaunākajāEirobarometra ES pēcvēlēšanu aptaujā, kurā atklājās, ka inflācija un ekonomika ir galvenie temati, kas mudina cilvēkus balsot.
Dzīves dārdzības krīzes risināšana ir izšķiroša Eiropas nākotnei, jo tā izgaismo strukturālas problēmas mūsu sabiedrībā un ekonomikā, vienlaikus apstrīdot principus, kas ir mūsu demokrātijas sociālās struktūras pamatā.
