2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijas galēji labējā partija “Nacionālā apvienība” (Rassemblement national) nepārprotami izvirzījās vadībā, sasniedzot savas pastāvēšanas vēsturē vislabāko rezultātu. Turklāt tā ieguva vairāk nekā trešdaļu balsu no vēlētājiem, kas jaunāki par 35 gadiem. Mūsu īpašais viesis Christophe Préault, “Toute l'Europe” galvenais redaktors, analizē panākumus, ko guva “Nacionālā apvienība” un tās līderis – 28 gadus vecais Jordan Bardella, kas nāk no Parīzes priekšpilsētas un ir populārs tiktokā.
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijas galēji labējā partija “Nacionālā apvienība” (Rassemblement national) nepārprotami izvirzījās vadībā, sasniedzot savas pastāvēšanas vēsturē vislabāko rezultātu. Turklāt tā ieguva vairāk nekā trešdaļu balsu no vēlētājiem, kas jaunāki par 35 gadiem. Mūsu īpašais viesis Christophe Préault, “Toute l'Europe” galvenais redaktors, analizē panākumus, ko guva “Nacionālā apvienība” un tās līderis – 28 gadus vecais Jordan Bardella, kas nāk no Parīzes priekšpilsētas un ir populārs tiktokā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūnijā “Nacionālā apvienība” ieguva savas pastāvēšanas vēsturē vēl nepieredzētus rezultātus – par to nobalsoja gandrīz trešdaļa vēlētāju (31,4 %). Galēji labējā partija ir līdere gandrīz visās vecuma grupās un sociāli profesionālajās kategorijās, un tas nozīmē būtiskas izmaiņas vēlētāju izvēlē. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem: par Jordan Bardella sarakstu nobalsoja 32 % cilvēku vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 26% – vecumā no 18 līdz 24 gadiem, un tas ir vairāk nekā 10 punkti salīdzinājumā ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Ir vairāki faktori, kas izskaidro jauniešu interesi par “Nacionālo apvienību”. Vispirms ir vērts atzīmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta vadošā kandidāta un partijas priekšsēdētāja Jordan Bardella personību, kas distancējas no tradicionālās politikas. Jauniešu izpratnē viņš runā patiesību, ir tiešs un šķietami neliekuļo apstākļos, kuros valda neuzticēšanās politiķiem. Ar viņa personisko dzīves ceļu arī ir viegli identificēties: viņš nāk no vidusšķiras, uzauga Parīzes priekšpilsētā (Sēna-Sendenī), nav apmeklējis prestižu skolu un viņam nav universitātes izglītības, vien bakalaura diploms kabatā. Šādā veidā viņš piesaista jauniešus no zemākām sociālajām klasēm, kuri ir noraizējušies par savu nākotni un jūtas atstumti vai pat aizmirsti.
Jordan Bardella uzrunā tik daudz cilvēku vecumā no 18 līdz 34 gadiem arī tāpēc, ka viņš pats ir jauns! Viņam ir 28 gadi, un viņš pilnībā pārzina šīs paaudzes kodus un zina, kā tos izmantot. Interesanti arī atzīmēt, ka 2017. gadā šīs triumfējošās jaunības simbols bija Emmanuel Macron, taču pavisam citā sabiedrības segmentā.
Tādējādi “Nacionālā apvienība” izmanto sava līdera personību un viņa sociālajos medijos plaši kultivēto tēlu. Laikā, kad jaunieši meklē informāciju ārpus tradicionālajiem medijiem, Jordan Bardella ir ļoti populārs tiktokā, kuram ir atvēlēta svarīga loma viņa vēlēšanu stratēģijā. Viņa popularitāte nepārtraukti aug (1,6 miljoni sekotāju). Nē, savā tiktoka kontā viņš nerunā par ES Līgumu reformu, Ukrainu vai zaļo kursu, bet gan stāsta galvenokārt par savu ikdienas dzīvi, atzīmē Mātes dienu, filmē sevi birojā un dažādos izbraucienos... Viņš seko tendencēm un runā par to, kas šobrīd ir aktuāls cilvēkiem. Viņš pat izaicina jaunus (un ne tik jaunus) videospēļu entuziastus.
Pieaugošā plaisa starp jaunajām paaudzēm un tradicionālo politisko pasauli palīdz viņam stiprināt savu tēlu, nostāju un populistisko naratīvu, savukārt kopš 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlētājus satraucošie jautājumi ir būtiski mainījušies. 2019. gadā jauniešu cīņu par vides aizsardzību aizēnoja citas tēmas, kas ir tikpat svarīgas, bet saistītas ar ikdienas dzīvi. Patlaban bažas rada nedrošība (saistībā ar imigrāciju) un pirktspēja. Galēji labējā partija kļūst arvien spēcīgāka, izmantojot tās paaudzes dusmas un aizvainojumu, kura uzskata, ka tai ir nodarīts pāri. Politiskā klase kopumā nav pietiekami ņēmusi vērā sekas, kas saistītas ar COVID krīzi 2020. gadā. Covid-19 pandēmija ir dramatiski akcentējusi un saasinājusi nevienlīdzību, kas jau pastāvēja attiecībā uz Francijas un ES jauniešu iespējām darba tirgū, kā arī viņu piekļuvi izglītībai, pieaugošajām grūtībām turpināt studijas vai vienkārši apmācību, jo digitālās tehnoloģijas tika piedāvātas kā vienīgais risinājums!
Tādējādi tā vietā, lai domātu par “Nacionālo apvienību”, uzmanība vispirms būtu jāpievērš šīs partijas vēlētājiem un it īpaši jauniešiem no vidusšķiras. Ir jāsniedz skaidras un konkrētas atbildes jauniešiem, ņemot vērā viņu bažas: pieaugošā vardarbība sabiedrībā, sabiedrisko pakalpojumu pārtraukšana lauku apvidos, grūtības atrast darbu vai iegūt atbilstošu izglītību, sajūta, ka imigrācija ir nekontrolējama. Tāpēc tradicionālajām politiskajām partijām ir jānolaižas uz zemes un jāsāk pievērsties tiem, kas parasti atrodas ārpus redzes lauka, nav īpaši svarīgi, jo neinteresējas par politiku un aktīvi neiesaistās. Jāatzīst, ka Eiropas Savienība šajā cīņā nav īpaši pamanāma, neskatoties uz daudzajām programmām, kas veltītas jaunatnei, izglītībai, nodarbinātības atbalstam un cīņai pret nabadzību. Neapšaubāmi, Erasmus, kas veicina daudzveidīgāku iedzīvotāju grupu (stažieru, bezdarbnieku u. c.) mobilitāti un pieredzi, ir labs sākums, taču šobrīd ar to vien ir acīmredzami par maz. Lai rastu risinājumu, ir arī jāuzdod TAS pareizais jautājums par migrācijas pārvaldību, kas ir centrālais un strīdīgais jautājums mūsu ES sabiedrībās. Šis temats joprojām tiek apspriests, neraugoties uz nesen pieņemto Eiropas Migrācijas un patvēruma paktu.
Christophe Préault ir žurnālists un Eiropas Savienības darbībai un politikai veltītās izglītojošās informācijas vietnes Touteleurope.eu redakcijas direktors. Viņam ir daudzu gadu pieredze, analizējot aktuālitāti, itīpaši Eiropas un ekonomikas jautājumus. Viņš ir absolvējis Politikas zinātņu institūtu Bordo un beidzis pēcdiploma Eiropas studijas Nacionālās administrācijas skolā (Ecole Nationale d'Administration, ENA); šobrīd viņš vada Touteleurope.eu redakciju un regulāri kā moderators piedalās debatēs un konferencēs par ES jautājumiem.
Mums ir vajadzīga Eiropa, kurā jauniešu viedoklis ir svarīgs
Jūlijā notiks jaunievēlētā Eiropas Parlamenta pirmā plenārsēde. Lai gan saglabājas demokrātiju atbalstošs vairākums, galēji labējo un eiroskeptisko spēku pieaugums pēc jūnija vēlēšanām ir satraucoša tendence. Bija arī redzams, ka galēji labējās partijas gūst arvien lielāku popularitāti jaunākās paaudzes vidū, kura acīmredzami nav pasargāta no šīm tendencēm. Šis ir laiks demokrātiskajiem spēkiem uzņemties atbildību, darboties kopā un apliecināt skaidru apņēmību veidot spēcīgu Eiropu, kurā jauniešu viedoklis ir svarīgs.
Mums ir vajadzīga Eiropa, kurā jauniešu viedoklis ir svarīgs
Jūlijā notiks jaunievēlētā Eiropas Parlamenta pirmā plenārsēde. Lai gan saglabājas demokrātiju atbalstošs vairākums, galēji labējo un eiroskeptisko spēku pieaugums pēc jūnija vēlēšanām ir satraucoša tendence. Bija arī redzams, ka galēji labējās partijas gūst arvien lielāku popularitāti jaunākās paaudzes vidū, kura acīmredzami nav pasargāta no šīm tendencēm. Šis ir laiks demokrātiskajiem spēkiem uzņemties atbildību, darboties kopā un apliecināt skaidru apņēmību veidot spēcīgu Eiropu, kurā jauniešu viedoklis ir svarīgs.
Lai Eiropa būtu noturīga, ilgtspējīga un nākotnē vērsta, ir obligāti jāiesaista jaunieši ES politikas veidošanā. Mums ir jādivkāršo mūsu centieni, lai jauniešu viedokli pilnībā integrētu ES līmeņa saistībās. Vēlēšanām nevajadzētu būt vienīgajai reizei, kad tiek ņemts vērā jauniešu viedoklis: EESK atbalsta sistemātiskus un regulārus veidus, kā jauniešiem paust savu viedokli.
Atvērt EESK durvis jauniešiem – tostarp no kandidātvalstīm – ir viena no mana pilnvaru termiņa prioritātēm. 2024. gada maijā EESK kļuva par pirmo ES iestādi, kas savos politikas ieteikumos piemēroja ES jauniešu testu – rīku, kura mērķis ir nodrošināt, ka ierosinātie priekšlikumi dod labumu jauniešiem. Piemērojot ES jauniešu testu saviem atzinumiem, mēs nodrošinām, lai jauniešu perspektīva tiktu iekļauta politikā, lai tiktu ņemta vērā ietekme uz jauniešiem un lai mēs mazinātu politikas iespējamo negatīvo ietekmi uz viņiem.
Pirms ES jauniešu testa ieviešanas mēs veicam izmēģinājuma projektu, lai redzētu, kā šāds tests darbotos praksē. Mēs sadarbojāmies visā Eiropā un ārpus tās ar jauniešiem, kuri pievienojās mūsu sanāksmēm un palīdzēja izstrādāt atzinumus. Bija iedvesmojoši redzēt viņu apņēmību, uzņemšanos, izcilas idejas un zinātību. Tagad mēs esam izsludinājuši uzaicinājumu pieteikties oficiālajam EESK jauniešu testam, kas noslēdzās 30. jūnijā. Vēlos pateikties visiem jaunatnes pārstāvjiem, kuri piedalījās izmēģinājuma projektā, un EESK Jaunatnes grupas locekļiem par viņu apņēmību pārvērst ES jauniešu testu realitātē.
Eiropas Savienībai ir vajadzīgi jaunieši. Tāpēc ES iestādēm ir jāseko šim piemēram, lai veidotu jauniešu virzītu Eiropu. Kamēr Eiropas Parlaments sāks veidoties nākamajā mēnesī un Eiropas Komisija rudenī gatavosies nākamajam pilnvaru termiņam, EESK turpinās veicināt lielākus ieguldījumus jauniešos: laiks spert soli tālāk!
Sākoties vasarai, vēlos izmantot šo izdevību, lai sirsnīgi pateiktos visiem kolēģiem, kuri ir nodrošinājuši iespēju mūsu Komitejai sasniegt vēl vienu nozīmīgu atskaites punktu.
Stažēšanās ir veids, kā jauniešiem iepazīties ar darba vidi ievirzes un apmācības nolūkā. Tā ir ievērojami attīstījusies visā Eiropā, tostarp pateicoties programmai “Eiropas Garantija jauniešiem”. Padomes 2014. gada Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu dalībvalstīm sniegtas vērtīgas pamatnostādnes par minētā instrumenta īstenošanu.
Stažēšanās ir veids, kā jauniešiem iepazīties ar darba vidi ievirzes un apmācības nolūkā. Tā ir ievērojami attīstījusies visā Eiropā, tostarp pateicoties programmai “Eiropas Garantija jauniešiem”. Padomes 2014. gada Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu dalībvalstīm sniegtas vērtīgas pamatnostādnes par minētā instrumenta īstenošanu.
Diemžēl laika gaitā ir radušies pārkāpumi un izkropļojumi attiecībā uz stažēšanās norisi, pieaugot tādu jaunu stažieru ekspluatācijai, kuri tika izmantoti, lai aizstātu darba ņēmējus kā lēts darbaspēks bez piekļuves atbilstošām garantijām un sociālajai aizsardzībai.
Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi uzlabot stažēšanās kvalitātes sistēmu visā Eiropā, it īpaši attiecībā uz mācību un apmācības satura stiprināšanu un cīņu pret stažēšanās ļaunprātīgu un neatbilstošu izmantošanu.
Tomēr abi Komisijas priekšlikumi – kas ietver atjauninātu Padomes ieteikumu un direktīvu – attiecas tikai uz dažiem jautājumiem, un tiem ir daži problemātiski aspekti:
tie bez izšķirības attiecas uz visiem stažēšanās veidiem, pienācīgi neņemot vērā atšķirības starp dažādiem stažēšanās veidiem un to mērķiem vai to dažādajiem pielietojumiem dalībvalstīs;
nav paredzēti nepieciešamie pasākumi, lai preventīvi novērstu stažēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, tāpat kā trūkst saistošu noteikumu kvalitātes standartu celšanai; un
attiecībā uz priekšlikumu direktīvai tās ierobežotā piemērošanas joma, attiecinot to tikai uz tiem stažieriem, kuri tiek uzskatīti par darba ņēmējiem vai atrodas darba attiecībās – kā tas ir mazāk nekā pusē dalībvalstu – ierobežo labuma guvēju loku un rada risku, ka iecerētie rezultāti netiks sasniegti.
Manuprāt, lai uzlabotu stažēšanās kvalitāti, vispirms būtu jānosaka minimālie kvalitātes kritēriji katram stažēšanās veidam, ierobežojot to neatbilstošu izmantošanu. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina pamata aizsardzības pasākumi un spēcīgs uzsvars uz apmācību, kā arī apņemšanās novērst jebkurus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, veicot atbilstīgus pasākumus, tostarp pārbaužu sistēmas stiprināšanu.
Turklāt, lai stažēšanās pieredzi padarītu pieejamu visiem, lai gan mēs nevaram vispārinātā veidā runāt par algām, jo vairumā gadījumu stažierus neuzskata par darba ņēmējiem un stažēšanās lielākoties tiek uzskatīta par tādu, kas neietilpst nodarbinātības kontekstā, būtu svarīgi izbeigt neapmaksātu stažēšanos, paredzot obligātu pabalstu, ko nosaka, pamatojoties ne tikai uz uzdevumiem un pienākumiem, kas saistīti ar stažēšanos, bet arī ņemot vērā visus izdevumus, kas stažieriem rodas šīs pieredzes apguvē.
Visbeidzot, lielāka uzmanība būtu jāpievērš sociālo partneru iespējamajai lomai regulas īstenošanā valstu līmenī, kā arī šā instrumenta izmantošanas uzraudzībā un kontrolē.
Rieke Smit, Social News Daily/ #UseTheNews redaktore
Mūsu īpašā viešņa ir jauna žurnāliste Rieke Smit no #UseTheNews — Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīvas, kuras uzmanības centrā ir Z paaudzes ziņu patēriņš un kuras mērķis ir uzlabot mediju lietotprasmi. Ar skaitļiem, kas liecina, ka ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem un ka 23 % iegūst ziņas tikai ar TikTok starpniecību, Rieke raksta par to, kā sasniegt “Z paaudzi” ne tikai TikTok, bet arī citās sociālo mediju platformās un viņus ieinteresēt par svarīgām ziņām, kas tieši ietekmē viņu dzīvi.
Rieke Smit, Social News Daily/ #UseTheNews redaktore
Mūsu īpašā viešņa ir jauna žurnāliste Rieke Smit no #UseTheNews — Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīvas, kuras uzmanības centrā ir Z paaudzes ziņu patēriņš un kuras mērķis ir uzlabot mediju lietotprasmi. Ar skaitļiem, kas liecina, ka ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem un ka 23 % iegūst ziņas tikai ar TikTok starpniecību, Rieke raksta par to, kā sasniegt “Z paaudzi” ne tikai TikTok, bet arī citās sociālo mediju platformās un viņus ieinteresēt par svarīgām ziņām, kas tieši ietekmē viņu dzīvi.
Mēs zaudējam paaudzi — vismaz tā tas tagad šķiet. Mēs vairs nesasniedzam Z paaudzi ar ziņām. Ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Līdz 18 gadu vecumam šī procentuālā daļa ir vēl lielāka.
Šī parādība kopumā nav jauna. Tagad jau ikviens ir dzirdējis par nogurumu no ziņām un izvairīšanos no ziņām. Turklāt arvien lielāka nozīme ir ietekmētājiem un platformām, kas piedāvā īsus video, it īpaši jauniešu vidū, kā to apliecina jaunākais Digital News Report, ko sagatavojis Žurnālistikas pētniecības institūts.
Jaunieši arvien mazāk patērē ziņas, jo viņiem ir grūti atrast uzticamas ziņas tādās platformās kā TikTok, kā arī tāpēc, ka viņi nezina, kā šīs ziņas ir saistītas ar viņu dzīvi. Tas tika uzsvērts vienā no mūsu #UseTheNews pētījumiem, ko veica 16 gadus veca meitene, un tas iezīmē satraucošu tendenci. Būtiskais jautājums ir šāds: Kā mēs varam sasniegt TikTok paaudzi?
Pirmkārt, mums jebkurā gadījumā jābūt platformās, kuras viņi apmeklē — ar ziņām, perspektīvām un pamatinformāciju. Otrkārt, mums ir jāparāda jauniešiem, kāpēc būt informētiem ir tik svarīga viņu dzīvē. Tajā pašā laikā, it kā nejauši, mēs stiprinām viņu medijpratību.
Tāds ir arī iniciatīvas #UseTheNews un Social News Daily redakcionālās komandas mērķis, kas šogad izveidoja “Ziņu gadu”, lai stiprinātu sabiedrību un demokrātiju, palielinot ziņu pratību, it īpaši pusaudžu un pieaugušu jauniešu vidū.
“Social News Daily” to risina ar ziņām platformās TikTok, Instagram un YouTube. Ziņas sociālajos medijos? Kā tas darbojas? Izmantojot metodes, ko autori bija sapratuši jau ilgi pirms mums: jūs varat uzklāt kosmētiku, gatavot ēdienu vai doties pastaigā un joprojām runāt par nopietniem tematiem. Tieši tas ir tas, ko mēs darām SND — bet ar ziņām.
Pielāgošanās patērētāju skatīšanās paradumiem — ar to mēs eksperimentējam. Milzīgus tematus sadalot 40 sekunžu videomateriālos un uzdodot jautājumu par to, kāpēc tas ir svarīgi 16 gadus vecam cilvēkam.
Turklāt mēs izmantojam klikšķēsmu — paturot prātā žurnālistikas standartus. Kāpēc? Jo TikTok jums ir tikai divas sekundes, lai pievērstu kāda uzmanību. Ja šajos dažos brīžos jūsu video nav pietiekami piesaistošs, neviens to noskatīsies. Tāpēc sākumā mēs izmantojam provokatīvu jautājumu vai neparastu faktu — uztverot skatītāju uzmanību ar klikšķēsmu –, bet atbildes sniedzam videoieraksta beigās. Cilvēki turpina skatīties un nejauši patērē žurnālistikas saturu. Vai tas ir viss?
Vai pietiek ar plašsaziņu sociālajos medijos? Īsā atbilde ir “nē”. Ir vajadzīgs vairāk kontaktpunktu jauniešiem un žurnālistiem. Stiprināt uzticēšanos medijiem un padarīt žurnālistiku pārredzamu. Piemēram, mudināt skolotājus popularizēt medijpratības kompetences skolā vai pastiprināt kontaktus starp klasēm un redakcijām, kā mēs to darām mūsu “paraugprojektos” #UseTheNews un “Newscamps”.
Jo tikai tad, ja mēs esam turpat, kur jaunieši — skolās, festivālos, sociālajos medijos un ja mēs ar viņiem sarunājamies par viltus ziņām, medijiem un to nozīmi. Šajā gadījumā tā iespēja atkal sasniegt Z paaudzi ar ziņām.
Rieke kā dežurējošā redaktore seko ikdienas redakcionālajam darbam Social News Daily (SND). Kopš 2021. gada viņa strādā #UseTheNews dažādos amatos un tagad ir atbildīga par SND materiālu plānošanu, koordinēšanu un apstiprināšanu. Pēc bakalaura un maģistra grāda iegūšanas, galveno uzmanību pievēršot žurnālistikai un humānajai palīdzībai, viņa beidza stažēšanos FUNKE centrālajā redakcijā.
#UseTheNews (UTN), kas ir Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīva, pievēršas jauniešu medijpratības kompetenču pamatiem. Ar Leibniz Mediju pētniecības institūta palīdzību tiek izstrādāti inovatīvi ziņu formāti ziņu lasītprasmes laboratorijā un sociālo ziņu nodaļā. Turklāt UTN nodrošina darbseminārus un materiālus skolotājiem. Projektu atbalsta daudzi partneri, kas pārstāv medijus, izglītības un pētniecības jomu, un pilnvaroto padome sastāv no plaši pazīstamiem mediju un politisko aprindu pārstāvjiem.
20 gadus pēc Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Ļubļanā pulcēja politiskos un pilsoniskās sabiedrības līderus, lai atzīmētu šo simbolisko gadadienu, uzsverot būtiskos ieguvumus no dalības ES un atkārtoti apliecinot, ka Rietumbalkānu reģiona nākotne ir Eiropas Savienībā.
20 gadus pēc Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Ļubļanā pulcēja politiskos un pilsoniskās sabiedrības līderus, lai atzīmētu šo simbolisko gadadienu, uzsverot būtiskos ieguvumus no dalības ES un atkārtoti apliecinot, ka Rietumbalkānu reģiona nākotne ir Eiropas Savienībā.
Konferencē “Turpināt ES paplašināšanās veiksmes stāstu – Rietumbalkānu ieguvumi pirms pievienošanās”, ko EESK rīkoja ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundation) “Rietumbalkāni”, uzmanība tika vērsta uz reformām, kas vajadzīgas, lai virzītos uz pievienošanos, tostarp to, cik svarīgi ir ievērot ES pamatvērtības.
Konferencē uzstājās priekšsēdētājs Oliver Röpke, Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajon, Slovēnijas darba lietu ministrs Luka Mesec un Reģionālās sadarbības padomes ģenerālsekretāre Majlinda Bregu.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra “Rietumbalkānu vieta ir Eiropas Savienībā, un bez to klātbūtnes mūsu ES saime nav pilnīga. Jūs varat paļauties uz to, ka EESK šajā saistībā turpinās darbu. Septembrī tā rīkos Pilsoniskās sabiedrības samitu par paplašināšanos.
Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajon: “Uzskatu, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mēs viens otram esam vajadzīgi vairāk nekā jebkad agrāk. Šajā procesā mums ir vajadzīga pilsoniskā sabiedrība – lai tā izdara spiedienu uz politiku un valdību nolūkā likt tām tuvināties Eiropas Savienībai.”
Slovēnijas darba, ģimenes un sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ministrs Luka Mesec: “Slovēnijai un Rietumbalkānu valstīm ir sena kopīga vēsture. Mūsu kopīgās mājas ir Eiropas Savienība, tāpēc es sadarbošos ar Slovēnijas valdību, lai atvieglotu Rietumbalkānu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai.” (mt)
Gandrīz puse stažieru Eiropas Savienībā nesaņem samaksu par savu darbu, un daudzi patiesībā ir “fiktīvi stažieri”, kurus izmanto kā lētu darbaspēku bez piekļuves sociālajai aizsardzībai un citām tiesībām. Eiropas Komisijas nesenais priekšlikums uzlabot stažēšanās kvalitāti Eiropas Savienībā gan tika novērtēts atzinīgi kā solis pareizajā virzienā, tomēr arī kritizēts par to, ka tas nav pietiekami tālejošs. Mēs aicinājām Nicoletta Merlo, kas izstrādājusi atzinumu “Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma”, iepazīstināt mūs ar EESK nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un ar EESK ierosinājumiem par to, kā uzlabot stažēšanās kvalitāti un nodrošināt, ka stažēšanās ir pieejama visiem, nevis tikai jauniešiem, kuri to var atļauties.
Gandrīz puse stažieru Eiropas Savienībā nesaņem samaksu par savu darbu, un daudzi patiesībā ir “fiktīvi stažieri”, kurus izmanto kā lētu darbaspēku bez piekļuves sociālajai aizsardzībai un citām tiesībām. Eiropas Komisijas nesenais priekšlikums uzlabot stažēšanās kvalitāti Eiropas Savienībā gan tika novērtēts atzinīgi kā solis pareizajā virzienā, tomēr arī kritizēts par to, ka tas nav pietiekami tālejošs. Mēs aicinājām Nicoletta Merlo, kas izstrādājusi atzinumu “Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma”, iepazīstināt mūs ar EESK nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un ar EESK ierosinājumiem par to, kā uzlabot stažēšanās kvalitāti un nodrošināt, ka stažēšanās ir pieejama visiem, nevis tikai jauniešiem, kuri to var atļauties.
Albānijas jauniešiem būs ārkārtīgi svarīga loma valsts tuvināšanā Eiropas Savienībai. Tomēr, neskatoties uz viņu vēlmi kļūt par pārmaiņu veicinātājiem un entuziasma pilno atbalstu Eiropas Savienībai, bieži vien nav piešķirti pienācīgi resursi, kas ļautu viņiem jēgpilni piedalīties programmās, projektos un lēmumu pieņemšanā. Ir vajadzīga visaptveroša ieinteresēto personu koordinācija, kas vērsta uz jauniešiem. Tā raksta mūsu pārsteiguma viesis, Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci.
Albānijas jauniešiem būs ārkārtīgi svarīga loma valsts tuvināšanā Eiropas Savienībai. Tomēr, neskatoties uz viņu vēlmi kļūt par pārmaiņu veicinātājiem un entuziasma pilno atbalstu Eiropas Savienībai, bieži vien nav piešķirti pienācīgi resursi, kas ļautu viņiem jēgpilni piedalīties programmās, projektos un lēmumu pieņemšanā. Ir vajadzīga visaptveroša ieinteresēto personu koordinācija, kas vērsta uz jauniešiem. Tā raksta mūsu pārsteiguma viesis, Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci.
Dafina Peci 2016. gadā kļuva par Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektori pēc tam, kad divus gadus pildīja kongresa priekšsēdētājas pienākumus. Kopš 2017. gada Dafina Peci arī strādā par pasniedzēju Tirānas Universitātes Politisko zinātņu departamentā. Viņa bija Jaunatnes reģionālās sadarbības biroja (RYCO) izveides darba grupas locekle un pēc tam pārstāvēja Albāniju RYCO direktorija padomē, kā arī bija jaunatnes pārstāve tā valdē. Dafina Peci ir ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās un maģistra grādu reģionālās politikas un drošības politikas zinātnē. Viņa ir arī pabeigusi pēcdiploma specializācijas kursu drošības politikā pēc konfliktiem un miera un starpniecības iestāžu veidošanā.
