Atzīmējot Krievijas brutālā un neizprovocētā agresijas kara pret Ukrainu – uzbrukuma ne tikai suverēnai valstij, bet arī demokrātijas pamatvērtībām, cilvēka cieņai un uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai – trešo gadadienu, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke EESK februāra plenārsesijā pauda solidaritāti Ukrainas tautai.
Atzīmējot Krievijas brutālā un neizprovocētā agresijas kara pret Ukrainu – uzbrukuma ne tikai suverēnai valstij, bet arī demokrātijas pamatvērtībām, cilvēka cieņai un uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai – trešo gadadienu, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke EESK februāra plenārsesijā pauda solidaritāti Ukrainas tautai.
Kopš pirmās iebrukuma dienas mēs esam Ukrainu atbalstījuši – ne tikai simboliski, bet arī ar konkrētu rīcību. Šodien vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņēmību atbalstīt Ukrainas suverenitāti, demokrātiju un Eiropas nākotni. Aicinām Eiropas Savienību arī turpmāk sniegt un pastiprināt politisko, ekonomisko, humāno un militāro atbalstu.
Ukrainas tauta izrāda neparastu drosmi un izturību, aizstāvot savu valsti un principus, kas vieno mūs kā eiropiešus. Kopš pirmās iebrukuma dienas EESK, tās locekļi un tās pārstāvētā Eiropas pilsoniskā sabiedrība Ukrainu atbalsta ne tikai simboliski, bet arī ar konkrētu rīcību.
Pieaugošās ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos ASV pārstāvju nesenie paziņojumi, kuros apšaubītas NATO kolektīvās aizsardzības saistības, ir ļoti satraucoši. Eiropa nevar atļauties būt pašapmierināta.
Ukraina cīnās ne tikai par savu izdzīvošanu, bet arī par visa Eiropas kontinenta drošību.
EESK aicina ES vadītājus izmantot šo brīdi, lai stiprinātu Eiropas drošības un aizsardzības spējas, no jauna definētu stratēģisko autonomiju, aizstāvētu daudzpusējību un padziļinātu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, vienlaikus veidojot spēcīgākas globālās partnerības ar demokrātiskiem sabiedrotajiem ārpus Eiropas.
Eiropai ir jārīkojas nekavējoties.
Neizlēmība nav pieļaujama. Vilcināšanās nāk par labu autokrātiem un agresoriem.
Demokrātiskajām valstīm jābūt vienotām un stingrām.
EESK aicina Eiropas Savienību stiprināt stratēģisko autonomiju, aizstāvot gan demokrātiju, gan pamattiesības un apņēmīgi atbalstot Ukrainu. Pienācis laiks, kad vajadzīga Eiropas Savienības stratēģiska ģeopolitiska rīcība.
Eiropas Savienības Padomes pašreizējās prezidentvalsts Polijas galvenais uzdevums būs saglabāt Eiropas vienotību, virzīties uz priekšu un ātri pieņemt lēmumus.
Eiropas Savienības Padomes pašreizējās prezidentvalsts Polijas galvenais uzdevums būs saglabāt Eiropas vienotību, virzīties uz priekšu un ātri pieņemt lēmumus.
Februāra plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīkoja debates, kurās piedalījās Polijas valsts sekretāra vietniece Eiropas Savienības jautājumos Magdalena Sobkowiak-Czarnecka un kurās sprieda par prezidentvalsts Polijas prioritātēm.
Runājot par ES ārējo drošību un it īpaši par agresijas karu pret Ukrainu, M. Sobkowiak-Czarnecka sacīja: “Mūsu mērķis ir turpināt palīdzību Ukrainai un saglabāt ES vienotību. Kā vienu no pirmajiem prezidentvalsts Polijas sasniegumiem viņa minēja 16. sankciju paketi pret Krieviju.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka Polija rotācijas kārtībā pārņem ES prezidentūru laikā, kad mūs piemeklējuši tādi sarežģījumi kā ģeopolitiskā spriedze un enerģētikas krīze.
Viņš piebilda, ka “šodienas debates vēlreiz apliecināja, cik būtiska nozīme Eiropas Savienības nākotnes veidošanā ir stabilitātei, noturībai un vienotībai. Prezidentvalsts Polijas prioritātes patiešām saskan ar mūsu kopīgajiem centieniem, it īpaši saistībā ar vēlmi drošības jomā īstenot daudzdimensionālu pieeju. Globālās nenoteiktības laikā nelokāma ir mūsu apņēmība rīkoties izlēmīgi un sadarbības garā.”
Saskaņā ar devīzi “Par drošību, Eiropa!” ES prezidentvalsts Polijas pūliņi būs saistīti septiņām (ārējās, iekšējās, ekonomiskās, pārtikas, enerģētikas, veselības un informācijas) drošības dimensijām.
EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) delegāts Michal Pintér
Nesen ierosinātajā tīras rūpniecības kursā atzīta energoietilpīgo nozaru stratēģiskā nozīme ES ekonomikā un pareizi minētas to lielākās problēmas. Tīras rūpniecības kursā iekļautas tādas ievērības cienīgas ieceres kā zaļie vadošie tirgi, atbalsts aprites ekonomikai un dekarbonizācijas finansējums, taču pasākumiem trūkst nepieciešamās steidzamības un drosmes, kas varētu apturēt Eiropas energoietilpīgo nozaru lejupslīdi.
EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) delegāts Michal Pintér
Nesen ierosinātajā tīras rūpniecības kursā atzīta energoietilpīgo nozaru stratēģiskā nozīme ES ekonomikā un pareizi minētas to lielākās problēmas. Tīras rūpniecības kursā iekļautas tādas ievērības cienīgas ieceres kā zaļie vadošie tirgi, atbalsts aprites ekonomikai un dekarbonizācijas finansējums, taču pasākumiem trūkst nepieciešamās steidzamības un drosmes, kas varētu apturēt Eiropas energoietilpīgo nozaru lejupslīdi.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nesen pieņemtajā atzinumā “Energoietilpīgo ES rūpniecības nozaru nākotne augsto enerģijas cenu un pārkārtošanās izmaksu kontekstā” atzina, ka ES un trešo valstu energoietilpīgo rūpniecības nozaru konkurētspēja ievērojami atšķiras. Komisija pareizi norādījusi, ka galvenais vaininieks ir enerģijas cenas. Tomēr tīras rūpniecības kursā un rīcības plānā attiecībā uz cenas ziņā pieejamu enerģiju nav ierosināta elektroenerģijas tirgus struktūras reforma. Robežcenu sistēma darbojās, kamēr ES guva labumu no salīdzinoši lētas un stabilas gāzes piegādes pa cauruļvadiem no Krievijas. Diemžēl situācija ir mainījusies, jo tagad esam atkarīgi no dārgām un nepastāvīgām sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm un, visticamāk, būsim atkarīgi vēl daudzus gadus. Neraugoties uz to, ka ES energoresursu struktūrā arvien pieaug zemo izmaksu un no fosilajiem kurināmajiem brīvas elektroenerģijas īpatsvars, fosilā kurināmā cenas joprojām nosaka toni elektroenerģijas cenu veidošanās procesā.
Politikas veidotāju centieni palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu ir apsveicami, taču pašreizējās tirgus uzbūves dēļ tie nemazina elektroenerģijas rēķinus. Vajadzīgi tūlītēji pasākumi, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmaksu priekšrocības nodotu rūpniecības nozarēm un novērtētu visas cenu samazināšanas iespējas, tostarp elektroenerģijas cenu atsaistīšanu.
Tīras rūpniecības kursā arī atzītas nepilnības oglekļa ievedkorekcijas mehānismā (eksporta risinājumu trūkums, resursu pārnešana un noteikumu apiešana) un tirdzniecības aizsardzības instrumentos. Tomēr minētajā kursā diemžēl maz runāts par to, kā tiks aizsargāts ES tirgus, un Eiropas energoietilpīgās nozares nav pārliecinātas par savu likteni pasaules tirdzniecības kara apstākļos.
EESK mudina ES iestādes īstenot izlēmīgus pasākumus, kas paredzēti nozaru rīcības plānos, lai novērstu turpmāku deindustrializāciju un saglabātu ES spēju veikt rūpniecības pārkārtošanos.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina ES īstenot pārdomātu industriālo stratēģiju, kas veicina konkurētspēju, rada kvalitatīvas darbavietas un ir saskaņota ar zaļo kursu. Lai šī stratēģija būtu sekmīga, tā ir cieši jāuzrauga un jāpielāgo jauniem izaicinājumiem.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina ES īstenot pārdomātu industriālo stratēģiju, kas veicina konkurētspēju, rada kvalitatīvas darbavietas un ir saskaņota ar zaļo kursu. Lai šī stratēģija būtu sekmīga, tā ir cieši jāuzrauga un jāpielāgo jauniem izaicinājumiem.
EESK atzinumā uzsvērts, ka vajadzīgs spēcīgs ekonomikas satvars un tiesiskais regulējums, lai varētu risināt tādas problēmas kā augstās enerģijas un izejvielu izmaksas, ieguldījumi saistībā ar pārkārtošanos uz videi nekaitīgu ekonomiku, infrastruktūras nepilnības, prasmju trūkums un vājš iekšējais pieprasījums. Konkurētspējas politika, kas vērsta uz ieguldījumiem un inovāciju, ir būtisks sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanas priekšnosacījums.
EESK aicinājums steidzami rīkoties izteikts brīdī, kad pieaug bažas par Eiropas ekonomisko drošību un tās ārējo atkarību. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā un tirdzniecības nenoteiktība, Eiropas Savienībai jāīsteno stingra tirdzniecības politika, lai nodrošinātu rūpniecības ilgtspēju, ņemot vērā asimetriskos dekarbonizācijas mērķus, globālo jaudas pārpalikumu un pieaugošās nesaskaņas tirdzniecības jomā. Lai varētu sasniegt šo mērķi, svarīgi ir panākt lielāku autonomiju svarīgāko izejvielu nodrošināšanā.
Ļoti būtiski ir palielināt ieguldījumus, kā uzsvērts M. Draghi ziņojumā, un veikt pārvaldības reformas. Unificēts vienotais tirgus, it īpaši enerģētikas jomā, stiprinās ES ekonomiku. Regulatīvā sloga mazināšana, elektroenerģijas tirgus sistēmu pilnveidošana un finanšu instrumentu, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumu, uzlabošana sekmēs rūpniecības pārkārtošanos.
Lai pārkārtošanās būtu taisnīga, nepieciešams spēcīgs sociālais dialogs un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu. Rūpniecības politikai jābūt saskaņotai ar izglītības un darbaspēka stratēģijām, un uzsvars jāliek uz pētniecību, inovāciju un prasmju apguvi. Ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, atjaunojamajos energoresursos un aprites ekonomikas iniciatīvās palīdzēs sasniegt klimata aizsardzības mērķus.
EESK pieņēma arī papildu atzinumu par tematu “Energoietilpīgo ES rūpniecības nozaru nākotne”, kurā ierosināti īpaši pielāgoti risinājumi, lai nodrošinātu šo nozaru ilgtermiņa ilgtspēju. Domājot par ES rūpniecības nākotni, ir svarīgi risināt īpašās problēmas, ar kurām tā saskaras. (ll)
Mūsu pārsteiguma viesis ir franču žurnālists, autors un aizsardzības un ārpolitikas eksperts Nicolas Gros-Verheyde. Viņš iztirzā piecus priekšlikumus no plāna ReArm Europe, ar ko Eiropas Komisija nesen nāca klajā, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību, ņemot vērā pieaugošās bažas par ASV apņēmību gādāt par Eiropas drošību.
Mūsu pārsteiguma viesis ir franču žurnālists, autors un aizsardzības un ārpolitikas eksperts Nicolas Gros-Verheyde. Viņš iztirzā piecus priekšlikumus no plāna ReArm Europe, ar ko Eiropas Komisija nesen nāca klajā, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību, ņemot vērā pieaugošās bažas par ASV apņēmību gādāt par Eiropas drošību.
Nicolas Gros-Verheyde ir franču žurnālists kopš 1989. gada. Strādājis par Ouest France, ARTE, LCI un France Culture korespondentu, kas ziņo par ES un NATO jautājumiem. Eiropas aprindās viņš ir pazīstams un tiek cienīts par plašajām zināšanām Eiropas lietās, ārpolitikā un aizsardzības politikā. Viņš ir redakcijas direktors žurnālā B2, kas dibināts 2008. gadā un ir vadošs un visaptverošs plašsaziņas līdzeklis, kurš informē par Eiropas aizsardzību un diplomātiju. To pārvalda bezpeļņas apvienība, proti, žurnālistu kooperatīvs, un to finansē no abonentu maksas. https://club.bruxelles2.eu/
Grāmatu “Défense européenne à l'heure de la guerre en Ukraine”, “La politique européenne de sécurité et de défense commune. Parce que l'Europe vaut bien une défense” un “Europe de la défense” autors, kā arī LN24, France-Info un RTBF politisko ziņu eksperts.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā, kas notika Ņujorkā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Āfrikas Savienības Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras padome (AU ECOSOCC) vēlreiz apliecināja savu nelokāmo apņēmību veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju paplašināšanu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā, kas notika Ņujorkā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Āfrikas Savienības Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras padome (AU ECOSOCC) vēlreiz apliecināja savu nelokāmo apņēmību veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju paplašināšanu.
Starptautiskajai sabiedrībai atzīmējot Pekinas deklarācijas pieņemšanas un rīcības platformas 30. gadadienu, EESK un AU ECOSOCC norāda gan uz panākto progresu, gan joprojām pastāvošajām problēmām, kas kavē dzimumu pilnīgu līdztiesību.
Otrajā kopīgajā deklarācijā minētas svarīgas prioritātes, tostarp sieviešu vadošās lomas palielināšana, izmantojot dzimumu kvotas, ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšana, balstoties uz starptautiskām konvencijām, digitālās dzimumu plaisas mazināšana un sieviešu ekonomisko iespēju paplašināšana.
Deklarācija aicina īstenot efektīvākus politikas pasākumus attiecībā uz neapmaksātu aprūpes darbu, iesaistīt sievietes miera centienos un veidot uz datiem balstītu politiku. Tajā uzsvērta arī globālā sadarbība, kuras mērķis ir novērst sistēmisku nevienlīdzību un aizstāvēt sieviešu tiesības. EESK arī aicina ES apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību, nodrošināt dzimumu līdztiesību un aizstāvēt pilsoniskās sabiedrības lomu līdztiesības veicināšanā.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja:“Atzīmējot Pekinas deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienu, mums vārdi jāpārvērš darbos. Dzimumu līdztiesība nav privilēģija, bet gan pamattiesības, un tās nodrošināšana ir būtiska ilgtspējīgai un iekļaujošai sabiedrībai. EESK stingri apņēmusies mazināt šķēršļus, nodrošināt sieviešu pilnvērtīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un veicināt ekonomisko iespēju paplašināšanu. Tagad pienācis laiks valdībām, iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai rīkoties izlēmīgi – nav vienlīdzības bez atbildības.”
Sieviešu statusa komisija ir nozīmīga starptautiskā un starpvaldību organizācija, kas cīnās par dzimumu līdztiesību. Šī bija otrā reize, kad EESK piedalījās lielākajā ANO katru gadu rīkotajā sanāksmē par sieviešu iespēju nodrošināšanu. (tk)
EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā” Marcin Nowacki min EESK ieteikumus ES drošības stiprināšanai. Tā kā pieaug draudi drošībai un alianses mainās, EESK aicina izveidot vienotu un spēcīgu ES aizsardzības mehānismu. Eiropa vairs nevar tik ļoti paļauties uz ieroču piegādātājiem no trešām valstīm, kā tas ir pašlaik. Taču runa nav tikai par lielākiem tēriņiem – runa ir par viediem un efektīviem tēriņiem.
EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā” Marcin Nowacki min EESK ieteikumus ES drošības stiprināšanai. Tā kā pieaug draudi drošībai un alianses mainās, EESK aicina izveidot vienotu un spēcīgu ES aizsardzības mehānismu. Eiropa vairs nevar tik ļoti paļauties uz ieroču piegādātājiem no trešām valstīm, kā tas ir pašlaik. Taču runa nav tikai par lielākiem tēriņiem – runa ir par viediem un efektīviem tēriņiem.
Tā kā Eiropa saskaras ar ģeopolitisko situāciju, kas strauji mainās, rodas svarīgs jautājums: kā Eiropas Savienība var gādāt par savu drošību pasaulē, kurā valda arvien lielāka nedrošība? Atzinumā “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā”EESK izklāsta visaptverošu ceļvedi, kā stiprināt ES drošību un gatavoties gan pašreizējiem, gan turpmākiem izaicinājumiem.
Tā kā Eiropa saskaras ar ģeopolitisko situāciju, kas strauji mainās, rodas svarīgs jautājums: kā Eiropas Savienība var gādāt par savu drošību pasaulē, kurā valda arvien lielāka nedrošība? Atzinumā “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā”EESK izklāsta visaptverošu ceļvedi, kā stiprināt ES drošību un gatavoties gan pašreizējiem, gan turpmākiem izaicinājumiem.
Šis atzinums pieņemts laikā, kad drošības apdraudējumi palielinās. EESK nostājas pamatā ir aicinājums izveidot vienotu un stabilu ES aizsardzības finansēšanas mehānismu. Pašreizējās finansēšanas struktūras ir neatbilstošas, un ir vajadzīgas pārmaiņas. Bez saskaņotākas pieejas aizsardzības finansējumam ES riskē atpalikt savu interešu aizsardzībā. Viena no atzinumā minētajām problēmām, kas raisa bažas un minēta Komisijas ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne”, ir fakts, ka 78 % no 75 miljardiem eiro, ko ES valstis iztērēja iepirkumam aizsardzības jomā, tika samaksāti piegādātājiem no trešām valstīm. Šo pieaugošo atkarību no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem nevar ignorēt.
Tomēr runa nav tikai par lielākiem tēriņiem – runa ir par gudriem un efektīviem tēriņiem. EESK iesaka stiprināt ES un NATO koordināciju, palielināt finansējumu tādām iniciatīvām kā Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) un Eiropas Miera mehānisms (EMM) un uzsvaru likt uz kopīgu iegādi, lai racionalizētu resursu izlietošanu un samazinātu izmaksas. Turklāt EESK piekrīt viedoklim, ka Eiropas NATO dalībvalstīm aizsardzībai būtu jāvelta vismaz 2,5 % no sava IKP, jo tas stiprinātu Eiropas reakciju uz pašreizējiem ģeopolitiskajiem draudiem. Šis lielāku izdevumu mērķis nodrošina, ka NATO Eiropas dalībvalstis sniedz efektīvāku ieguldījumu kolektīvajā drošībā, vienlaikus saglabājot pilnīgu suverenitāti pār saviem bruņotajiem spēkiem.
Arī tādas iniciatīvas kā Munīcijas ražošanas atbalsta akts (ASAP) un instruments Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA), ir ļoti svarīgas centienos stiprināt ES aizsardzības spējas. Šie pūliņi dos Eiropai iespēju efektīvi apvienot resursus, nodrošinot gan militāro, gan civilo gatavību.
Jaunas tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, bezpilota lidaparāti un kiberdrošība, kļūst arvien svarīgākas valstu drošībai. EESK uzsver, ka ir svarīgi veikt ieguldījumus šajās jomās, lai varētu apsteigt jaunus draudus. Publiskā un privātā sektora sadarbībai ir būtiska nozīme inovācijas veicināšanā, it īpaši mākslīgā intelekta, bezpilota lidaparātu un kiberdrošības sistēmu jomā.
Atzinumā pausts arī aicinājums izveidot noturīgu Eiropas aizsardzības rūpniecības ekosistēmu, veicinot ciešāku sadarbību starp uzņēmumiem, MVU un valdībām. Veicinot inovāciju un nodrošinot Eiropas konkurētspēju, mazināsies atkarība no ārējiem piegādātājiem un tādējādi veidosies pašpietiekamāka aizsardzības nozare.
Turklāt nevajadzētu aizmirst par ES reģionu iniciatīvām. Reģionālās sadarbības stiprināšana palīdzēs pielāgot aizsardzības stratēģijas, lai varētu risināt specifiskās drošības problēmas, ar kurām saskaras dažādas dalībvalstis. Šī pieeja nodrošina, ka reģionālas problēmas tiek pienācīgi risinātas plašākā ES satvarā.
ES aizsardzības stiprināšana nav saistīta tikai ar drošību, bet arī ar ES vērtību nosargāšanu. Komiteja uzskata, ka, sekojot mūsu atzinumā izklāstītajam ceļvedim, ES var nodrošināt savu nākotni un nosargāt mieru un ekonomiskās intereses.
Par plānu ReArm Europe informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen, un 27 dalībvalstis to apstiprināja īpašā samitā 6. martā. Plānā minēti pieci svarīgi priekšlikumi; tie, protams, ir interesanti, bet arī apspriešanas vērti.
Par plānu ReArm Europe informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen, un 27 dalībvalstis to apstiprināja īpašā samitā 6. martā. Plānā minēti pieci svarīgi priekšlikumi; tie, protams, ir interesanti, bet arī apspriešanas vērti.
Pirmais priekšlikums ir Stabilitātes un izaugsmes pakta elastība.
Komisija ierosina aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma klauzulu, kas ļautu dalībvalstīm palielināt aizsardzības izdevumus par 1,5 % no IKP, nebaidoties, ka pret tām tiks sākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Paredzamie ietaupījumi? “Gandrīz 650 miljardi eiro” četru gadu laikā. Eiropai “ievērojami jāpalielina izdevumi aizsardzībai”, apgalvo Ursula von der Leyen.
Otrais priekšlikums ir jauns aizsardzības aizdevumu instruments.
Šā instrumenta vērtība būs 150 miljardi eiro, un to finansēs ar aizdevumiem no ES budžeta, izmantojot sistēmu, kas līdzīga makrofinansiālai palīdzībai. Šos līdzekļus paredzēts izlietot prioritārās jomās, kurās ir nopietni trūkumi: pretgaisa un pretraķešu aizsardzība (Vācijas iniciatīva “Eiropas debesu vairogs”), artilērijas sistēmas, raķetes un munīcija, bezpilota lidaparāti un pretdronu sistēmas, stratēģiskie veicinātāji, kritiskās infrastruktūras aizsardzība (tostarp saistībā ar kosmosu), militārā mobilitāte, kiberdrošība, mākslīgais intelekts un elektroniskā karadarbība.
Lai paātrinātu šo procesu, Komisija ierosina pamatoties uz Līguma 122. pantu: to piemēro izņēmuma gadījumos un tas paredz, ka vajadzīga vienīgi dalībvalstu vienošanās ES Padomē, bet Eiropas Parlaments tiek tikai informēts. Tā ir demokrātiskā procesa apiešana, par kuras lietderību varētu debatēt. Eiropas aizsardzības stiprināšanas plāns tika apstiprināts Versaļas samitā 2022. gada martā, t.i., jau pirms trim gadiem! Grūti pamatot, kādēļ šā brīža rīcību var saukt par “steidzamu”.
Trešais priekšlikums ir izmantot reģionālos fondus.
Komisija uzstāj, ka īstermiņā Eiropas Savienība “var darīt vairāk” ar Eiropas budžetu, pārdalot līdzekļus no konkrētām budžeta pozīcijām. Tā ierosina dot dalībvalstīm iespēju “izmantot kohēzijas politikas programmas, lai palielinātu aizsardzības izdevumus”, un vēlas “atvieglot brīvprātīgus pārskaitījumus uz citiem ES fondiem, kuru mērķis ir aizsardzība”.
Tas nozīmē būtisku samazinājumu pašreizējā daudzgadu budžeta plānā (2021.–2027. gads). Jājautā, vai aizsardzības labad mums vajadzētu upurēt sociālo vai reģionālo kohēziju? Par to var debatēt.
Tajā pašā laikā Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) varētu izmantot vēl vairāk, iekļaujot tajā visas aizsardzības nozares tehnoloģijas. Komisija uzskata, ka vēl viena iespēja ir mazināt spēkā esošos ierobežojumus, piemēram, konkurences noteikumus vai priekšfinansējuma un līdzfinansējuma noteikumus.
Ceturtais priekšlikums ir EIB aizdevumi.
Eiropas Investīciju banka (EIB) un tās akcionāri (dalībvalstis) vairākkārt pauduši iebildumus pret virzību uz aizdevumu izsniegšanu tikai militārajam sektoram un dod priekšroku duālā sektora finansēšanai. Tāpēc Komisija uzstāj, ka EIB politika ir jāmaina.
Piektais priekšlikums ir privātā kapitāla piesaiste.
Mērķis ir nodrošināt aizsardzības nozares uzņēmumiem “vislabāko iespējamo piekļuvi kapitālam un finansējumam”, kas ir problēma, ar kuru šī nozare pastāvīgi saskaras. Šī iecere tiks iztirzāta paziņojumā “Noguldījumu un ieguldījumu savienība".
