Pierre Jean Coulon: ‘Kļūt par savas enerģētikas vides dalībnieku”

Individuālais vai kolektīvais pašpatēriņš pašlaik ir viens no retajiem risinājumiem, varbūt pat vienīgais risinājums vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar enerģiju: ražošanas zaļināšana ar vēja, saules un ūdens atjaunīgajiem energoresursiem un enerģētiskā nabadzība, kas skar vairāk nekā 80 miljonus eiropiešu. Gan Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), gan Starptautiskā Enerģētikas aģentūra regulāri iesaka plaši izvērst visas pieejamās bezoglekļa tehnoloģijas, arī atjaunojamos energoresursus. Šīm tehnoloģijām ir nepārprotams vietējais aspekts. Tās ir piesaistītas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, un tās var uzstādīt netālu no patēriņa vietām. Tādējādi šo tehnoloģiju attīstība atjauno elektroenerģijas pašpatēriņu, t. i., vietēji ražotās enerģijas tiešu patēriņu.

Kopš dažiem gadiem ar ES tiesību aktiem, bet galvenokārt ar valstu tiesību aktiem, it īpaši atsevišķās valstīs, tiek atbalstīta pašpatēriņa attīstība neatkarīgi no tā, vai tas ir individuālais pašpatēriņš, izmantojot uz ēku jumtiem uzstādītos saules enerģijas paneļus, vai kolektīvais pašpatēriņš, izmantojot, piemēram, saules vai vēja enerģijas parkus, ko izveidojušas enerģijas kopienas, pašvaldības, kooperatīvi u.c.

EESK savā atzinumā aicina panākt, lai katrs iedzīvotājs patiešām būtu šo darbību centrālais elements un lai publiskās pārvaldes iestādes un pašvaldības atbalstītu šādu projektu virzītājus.

Kopīgošana un cenu izlīdzināšana kā solidaritātes faktors dotu iespēju rast konkrētus risinājumus enerģētiskajai nabadzībai, kurā daudzas mājsaimniecības nonāk galvenokārt augsto cenu dēļ. Šajā nolūkā ir jāveicina bezpeļņas iniciatīvas.

Lai pēc iespējas efektīvāk pārvaldītu šādus procesus, visā Eiropas Savienībā ir jāuzstāda viedie skaitītāji. To nedrīkst darīt piespiedu kārtā, bet gan ar informēšanu, jo tikai tā patērētāji patiešām apzināsies, kā optimāli izmantot savus datus.
Un tad ikviens iedzīvotājs patiešām kļūs par savas enerģētikas vides dalībnieku.