#ReskillEU — lai dekarbonizācija kļūtu par realitāti, Eiropas enerģētikas un transporta nozares darbaspēkam ir vajadzīgas jaunas prasmes

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) brīdina: lai ES enerģētikas un transporta nozares dekarbonizācija būtu sekmīga, šajās nozarēs darba ņēmējiem ir vajadzīgas jaunas prasmes, un Komiteja aicina politikas veidotājus nekavējoties rīkoties.

Eiropas Savienībai ir vajadzīgs strukturēts un efektīvs plāns, kā attīstīt kritiski svarīgās prasmes, kas nepieciešamas, lai varētu pārkārtot enerģētikas un transporta nozari. Lai pārietu uz tīru enerģiju un transportu, ir steidzami vajadzīgas jaunas prasmes, zināšanas un spējas, un ES ceļš uz neto nulles emisiju līmeni līdz 2050. gadam var būt sekmīgs tikai tad, ja darbaspēkam būs vajadzīgās prasmes.

Tas bija galvenais konferences “#ReskillEU. Jaunas darbvietas Eiropas enerģētikas un transporta nozarē” secinājums – šo konferenci 2023. gada 8. novembrī Briselē kopīgi rīkoja EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN) un Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ĢD.

Atsaucoties uz jaunu prasmju un zināšanu nozīmi netraucētā transporta un enerģētikas nozares zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, EESK priekšsēdētājs Olivers Repke (Oliver Röpke) uzsvēra: Koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, šo mērķu sasniegšanā nedrīkst aizmirst par cilvēcisko elementu. Tikai kopā mēs varam sasniegt šos vērienīgos mērķus, un mums ir jānodrošina, ka šajā pārejā piedalās visi sabiedrības locekļi.

Kādas jaunās prasmes ir vajadzīgas jaunās darbvietās Eiropas enerģētikas un transporta nozarē?

Lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem ir nepieciešamās jaunās prasmes, Eiropas Savienībai tagad ir jārīkojas saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Prasmju programmā Eiropai 2025. gadam, un ņemot vērā Eiropas Prasmju gadu 2023.

Eiropas Savienības atjaunīgo energoresursu nozarē pašlaik ir vajadzīgi vairāk nekā 1,2 miljoni kvalificētu darbinieku, un Starptautiskā Atjaunīgo energoresursu aģentūra prognozē, ka līdz 2050. gadam šie skaitļi katru gadu palielināsies.

Tas pats attiecas uz transporta nozari, kurā Eiropas Savienībā ir nodarbināti vairāk nekā 15 miljoni cilvēku. Transporta nozarē notiek strauja pārveide, un to lielā mērā nosaka automatizācija, elektrifikācija un videi nekaitīgākas tehnoloģijas.

Raugoties uz Eiropas enerģētikas un transporta nozari, ir skaidri redzams prasmju problēmas apmērs, norādīja TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča. Mums jānodrošina, ka zināšanu un prasmju attīstība, it īpaši zaļo prasmju un zaļās apmācības jomā, ir mūsu centienu priekšplānā. Tas ietver apņemšanos pastāvīgi mācīties, pārkvalificēties un pilnveidot prasmes, lai apmierinātu tīrās enerģijas un tīrā transporta nozares aizvien augošās prasības.

Turpmākais ceļš: koncentrēties uz pētniecību un inovāciju

Jaunās prasmes var attīstīt, izmantojot pētniecības un inovācijas pasākumus. Komisijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” ir ES pētniecības un inovācijas finansēšanas pamatprogramma līdz 2027. gadam. Tā atbalsta prasmju pilnveidi, lai veicinātu Eiropas Savienības zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Uzstājoties Eiropas Atjaunīgās enerģijas pētniecības centru asociācijas (EUREC) vārdā, Natālija Rišeta (Nathalie Richet) uzsvēra, ka ļoti svarīga ir daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu, mobilitātes un daudzkultūru pieeja un ka augstākās izglītības programmās studentiem jāiepazīstas ar jaunākajiem instrumentiem, praksi un zinātību, lai viņi būtu gatavi darba tirgum.

Hydrogen Europe Research pārstāvis Luidži Krema (Luigi Crema) uzskata, ka ūdeņraža nozarē paātrinās izaugsme, ko veicina privātie un publiskie faktori un ES politika, un paredzams, ka līdz 2030. gadam Eiropā tā radīs vairākus simtus tūkstošu darbvietu. Tomēr, lai sasniegtu šo mērķi, ir būtiski izstrādāt modulāru un standartizētu apmācību, kā arī uzlabot piekļuvi profesionālajai izaugsmei.

Izglītības un pētniecības iestādes “STC Group” Jūrlietu un loģistikas lietišķo zinātņu universitātes pārstāvis Alko Vīke (Alco Weeke) uzsvēra, ka rūpniecība, darbaspēks un izglītība ir trīsstūris, kam ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai šīs jomas varētu pilnvērtīgi sadarboties un nākotnē novērst prasmju trūkumu. Šajā ziņā arodizglītībai un augstākajai izglītībai ir jāiet roku rokā, lai jaunais darbaspēks atbilstu jaunajām vajadzībām.

Detalizēti konferences secinājumi drīzumā tiks publicēti EESK tīmekļa vietnē.