EESK konferencē izskan aicinājums veidot Eiropas Savienības iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju "koalīciju" enerģētiskās nabadzības apkarošanai

Augsta līmeņa tiešsaistes konferencē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir paudusi brīdinājumu, ka pandēmijas dēļ ir palielinājusies enerģētiskā nabadzība un ir steidzami jārīkojas. Visām iestādēm visos līmeņos ar aktīvu organizētās pilsoniskās sabiedrības līdzdalību ir jāiesaistās koordinētā pieejā.

Enerģētiskās nabadzības apkarošana var palīdzēt sasniegt klimatneitralitātes mērķus, samazināt nevienlīdzību Eiropas Savienībā un turpināt atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Tāpēc tai ir jākļūst par ilgtspējīgas attīstības mērķu, Eiropas zaļā kursa un Eiropas sociālo tiesību pīlāra prioritāti, un visām Eiropas Savienības, valstu un vietējā līmeņa iestādēm ir jāsakopo spēki.

2021. gada 20. aprīlī notikušajā augsta līmeņa konferencē EESK priekšsēdētāja Krista Švenga (Christa Schweng) brīdināja: Laikā, kad notiek atveseļošana pēc koronavīrusa krīzes un cīņa ar tās sekām, ir iespējams mainīt sistēmu un uzlabot Eiropas Savienības sabiedrības noturību, palielināt mājokļu energoefektivitāti un vērsties pret enerģētisko nabadzību pašā saknē. Lai gūtu panākumus, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāstrādā kopā. Šis ir ļoti piemērots brīdis, lai veiktu saskaņotus pasākumus klimatneitralitātes, pēckrīzes atveseļošanas un kohēzijas jomā. Enerģētisko nabadzību nav iespējams samazināt bez organizētās pilsoniskās sabiedrības aktīvas iesaistes.

Līdzīgu viedokli pauda Eiropas enerģētikas komisāre Kadri Simsone (Kadri Simson). Viņa norādīja, ka statistika atklāj, cik smagas problēmas rada enerģētiskā nabadzība, un ka Komisijas prioritāte ir tās mazināšana: Eiropai ir jārāda piemērs tam, kā iespējams veiksmīgi īstenot pārkārtošanos, ja tiek sniegts atbalsts mazaizsargātām grupām, lai tās varētu uzņemties renovāciju. Ir maksimāli jāizmanto potenciāls, ko ietver Savienības finansējuma programmu izvēršana un ieinteresēto personu iesaistīšanās. Pašvaldībām, pilsoniskajai sabiedrībai un privātā sektora uzņēmumiem ir zināšanas par to, kā uzlabot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu un kā likt lietā enerģijas rēķinu samazināšanas paņēmienus.

Enerģētiskā nabadzība joprojām ir problēma

Atbilstoši Eurostat datiem 2019. gadā aptuveni 35 miljoni enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku nevarēja atļauties savā mājoklī uzturēt pietiekami augstu temperatūru. Covid-19 pandēmija varētu šo cilvēku skaitu vēl vairāk palielināt, un tā nopietni apdraud enerģētiskās nabadzības apkarošanu.

EESK jau ir vērsusi uzmanību uz šo problēmu un ir pārliecināta, ka taustāmus rezultātus būs iespējams gūt, ja ES iestādes izveidos spēcīgu politisku "koalīciju" ar mērķi līdz 2030. gadam pilnībā izskaust enerģētisko nabadzību, noteiks konkrētus mērķus pašreizējai un turpmākajai ES politikai un paredzēs finansēšanas līdzekļus.  Neviena Eiropas ģimene nedrīkst mājās salt.

Atbilstoši Komisijas 2020. gada 14. oktobra Ieteikumam par enerģētisko nabadzību, uzmanības centrā vajadzētu būt nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, ilgtermiņa renovācijas stratēģijai, kā arī nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem. Papildus pastāvīgi būtu jāpilnveido rādītāji un indikatori, kas dod Eiropas Savienībai, valsts un vietējiem politikas veidotājiem iespēju izprast enerģētisko nabadzību un to labāk apkarot.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu intensīvi jāpiedalās enerģētiskās nabadzības izskaušanas politikas izstrādē un īstenošanā. Tā kā tās darbojas vietējos apstākļos, tās ir ļoti svarīgas, jo gan īstermiņā, gan ilgtermiņā sniedz tiešu atbalstu mazāk aizsargātajiem cilvēkiem un plašā mērogā rūpējas par ES ēku fonda renovāciju, kas ir izšķiroši svarīga.

ES pilsoņiem, īpaši visneaizsargātākajiem, ir nepieciešamai vienoti kontaktpunkti, kas dotu viņiem iespēju saņemt precīzu informāciju par renovācijas iespējām un vietējā līmeņa finansējumu un vērsties tieši pret problēmas cēloni.

Apvienot spēkus ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām

Šajā pasākumā augsta līmeņa pārstāvji no Eiropas Savienības pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī no Eiropas, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm kopā ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem apsprieda, kā kopīgiem spēkiem veikt nākotnē veicamo praktisko pasākumu izvēli.

Abata Pjēra fonda pārstāve Sara Kupšu (Sarah Coupechoux) izcēla faktu, ka krīze veselības un sociālajā jomā skar cilvēkus, kuru finansiālais stāvoklis jau iepriekš ir bijis galēji saspringts, savukārt Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijas pārstāvis Jepe Mikels Jensens (Jeppe Mikél Jensen) uzsvēra nepieciešamību rīkoties vietējā līmenī, pamatojoties uz iedzīvotāju iniciatīvām.

Tomass Pelerēns-Karlēns (Thomas Pellerin-Carlin), uzstādamies Žaka Delora Enerģētikas centra vārdā, uzskaitīja, kādas fiziskās un psihiskās veselības problēmas, piemēram, depresiju, var izraisīt enerģētiskā neaizsargātība, un uzsvēra ēku renovācijas nozīmi.

Viņa viedoklis sabalsojās ar Zemes Draugu Eiropas nodaļas pārstāvja Jagodas Muniča (Jagoda Munić) liktajiem uzsvariem par to, ka renovācijai ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi un ka mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem ir jāsniedz atbalsts. Tas sasaucās arī ar Eiropas Nabadzības novēršanas tīkla pārstāvja Eldera Fereiras (Helder Ferreira) satraukumu par visneaizsargātākajām grupām, kuru atbalstam, lemjot par sociālās atstumtības novēršanas pasākumiem, vajadzētu būt prioritātei.

Runājot par nākamajām ES prezidentūrām, Slovēnijas valsts sekretārs infrastruktūras jautājumos Blažs Košoroks (Blaž Košorok) skaidri pateica, ka enerģētiskās nabadzības apkarošanai ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kurā būtu ietverti visi sociālie un vides elementi un neviens netiktu aizmirsts.

Francijas deleģētā ministre mājokļu jomā Emanuele Vargona (Emmanuelle Wargon) uzsvēra, ka enerģētiskās nabadzības apkarošana ir viens no svarīgākajiem spēcīgas un taisnīgas zaļās pārkārtošanās elementiem un ka Francijas valdība strādā, lai ieviestu gan  jauno mājokļu energoefektivitātes standartu obligāto minimumu, gan finansiālo palīdzību un atbalstu renovācijai.

Izteicās arī EESK interešu grupu priekšsēdētāji. Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Malija (Stefano Mallia) vēlreiz apliecināja, ka uzņēmumiem varētu būt būtiska loma enerģētiskās nabadzības novēršanā, jo tie ir inovācijas avots un rada piemērotas tehnoloģijas. Turklāt no uzņēmumiem ir atkarīga darbvietu veidošana un spēcīga atveseļošana. Viņš uzsvēra, ka ekonomiskie aspekti ir tikpat svarīgi kā sociālie aspekti un ka tie nav atdalāmi.

Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Olivers Repke (Oliver Röpke) uzsvēra, ka piekļuve enerģijai par pieejamu cenu ir paredzēta sociālajā pīlārā un ka renovācijas vilnis, kura mērķis ir maksimāli augsti standarti strādājošiem, varētu būt izšķiroši svarīgs. Sociālais dialogs, koplīgumu slēgšana un strādājošo iesaiste varētu būt dažas no panākumu atslēgām.

Grupas “Daudzveidība Eiropā” priekšsēdētājs Šīmass Bolands (Séamus Boland) nobeigumā piebilda, ka nevienam nebūtu jāizdara izvēle starp to, vai ēst, iedegt gaismu vai sildīt mājokli. Enerģētiskās nabadzības izskaušanai līdz 2030. gadam ir jābūt Eiropas atbildībai un mērķim, un šajā nolūkā ir vajadzīga īpaša "koalīcija" ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir ekspertzināšanas un vietējos apstākļos gūta pieredze.

Noslēdzot tīmekļa konferenci, par komunikāciju atbildīgais EESK priekšsēdētājas vietnieks Kilians Lohans (Cillian Lohan) vēlreiz norādīja, ka Eiropas Savienībai tagad ir vajadzīga visaptveroša un saturīga Eiropas politiskā stratēģija, kuras vadībā būtu visu ES iestāžu un pilsoniskās sabiedrības "koalīcija", kas būtu apņēmības pilna nepiekāpīgi izskaust enerģētisko nabadzību Eiropā un šajā nolūkā piesaistīt visus nepieciešamos resursus un regulāri izvērtēt procesa norisi.

Lai iegūtu plašāku informāciju par šo pasākumu, tā secinājumiem un ieteikumiem, apmeklējiet mūsu tīmekļa vietni.

Downloads

EESC calls for a "coalition" of all EU institutions and civil society organisations to fight energy poverty