Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina ES īstenot pārdomātu industriālo stratēģiju, kas veicina konkurētspēju, rada kvalitatīvas darbavietas un ir saskaņota ar zaļo kursu. Lai šī stratēģija būtu sekmīga, tā ir cieši jāuzrauga un jāpielāgo jauniem izaicinājumiem.

“Eiropa saskaras ar nopietnu deindustrializācijas risku. Rūpniecībai un klimatrīcībai ir jāiet roku rokā, norādīja ziņotājs Andrea Mone, kas sagatavoja februāra plenārsesijā pieņemto EESK atzinumu par tematu “ES rūpniecības nākotne, ņemot vērā augstās enerģijas cenas un pārkārtošanās izmaksas”.

EESK atzinumā uzsvērts, ka vajadzīgs spēcīgs ekonomikas satvars un tiesiskais regulējums, lai varētu risināt tādas problēmas kā augstās enerģijas un izejvielu izmaksas, ieguldījumi saistībā ar pārkārtošanos uz videi nekaitīgu ekonomiku, infrastruktūras nepilnības, prasmju trūkums un vājš iekšējais pieprasījums. Konkurētspējas politika, kas vērsta uz ieguldījumiem un inovāciju, ir būtisks sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanas priekšnosacījums.

EESK aicinājums steidzami rīkoties izteikts brīdī, kad pieaug bažas par Eiropas ekonomisko drošību un tās ārējo atkarību.  Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā un tirdzniecības nenoteiktība, Eiropas Savienībai jāīsteno stingra tirdzniecības politika, lai nodrošinātu rūpniecības ilgtspēju, ņemot vērā asimetriskos dekarbonizācijas mērķus, globālo jaudas pārpalikumu un pieaugošās nesaskaņas tirdzniecības jomā. Lai varētu sasniegt šo mērķi, svarīgi ir panākt lielāku autonomiju svarīgāko izejvielu nodrošināšanā.

Ļoti būtiski ir palielināt ieguldījumus, kā uzsvērts M. Draghi ziņojumā, un veikt pārvaldības reformas. Unificēts vienotais tirgus, it īpaši enerģētikas jomā, stiprinās ES ekonomiku. Regulatīvā sloga mazināšana, elektroenerģijas tirgus sistēmu pilnveidošana un finanšu instrumentu, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumu, uzlabošana sekmēs rūpniecības pārkārtošanos.

Lai pārkārtošanās būtu taisnīga, nepieciešams spēcīgs sociālais dialogs un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu. Rūpniecības politikai jābūt saskaņotai ar izglītības un darbaspēka stratēģijām, un uzsvars jāliek uz pētniecību, inovāciju un prasmju apguvi. Ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, atjaunojamajos energoresursos un aprites ekonomikas iniciatīvās palīdzēs sasniegt klimata aizsardzības mērķus.

EESK pieņēma arī papildu atzinumu par tematu “Energoietilpīgo ES rūpniecības nozaru nākotne”, kurā ierosināti īpaši pielāgoti risinājumi, lai nodrošinātu šo nozaru ilgtermiņa ilgtspēju. Domājot par ES rūpniecības nākotni, ir svarīgi risināt īpašās problēmas, ar kurām tā saskaras. (ll)