Mūsu pārsteiguma viesis ir Baltkrievijas kinorežisors un žurnālists Andrey Gnyot, kurš nesen atbrīvots no mājas aresta Serbijā, kur viņš gadu pavadīja izdošanas apcietinājumā, jo viņa valsts bija izvirzījusi apsūdzības ekonomiskos noziegumos. Stāstot par pieredzēto, viņš apraksta neatkarīgu žurnālistu likteni mūsdienu Baltkrievijā, kur pat mazākā pie varas esošo kritika var beigties ar nodēvēšanu par “tautas ienaidnieku” un ieslodzījumu uz fiktīvu ekonomisku apsūdzību pamata.
Mūsu pārsteiguma viesis ir Baltkrievijas kinorežisors un žurnālists Andrey Gnyot, kurš nesen atbrīvots no mājas aresta Serbijā, kur viņš gadu pavadīja izdošanas apcietinājumā, jo viņa valsts bija izvirzījusi apsūdzības ekonomiskos noziegumos. Stāstot par pieredzēto, viņš apraksta neatkarīgu žurnālistu likteni mūsdienu Baltkrievijā, kur pat mazākā pie varas esošo kritika var beigties ar nodēvēšanu par “tautas ienaidnieku” un ieslodzījumu uz fiktīvu ekonomisku apsūdzību pamata.
Fotokonkursa “Connecting EU 2024” uzvarētāja ir Horvātijas Pasta darbinieku arodbiedrības redaktore un žurnāliste Martina Cikojević. Par fotogrāfiju “Briseles Lielais laukums mēnessgaismā” viņa apbalvota ar divu dienu uzturēšanos Briselē EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļas laikā 2025. gada martā.
Fotokonkursa “Connecting EU 2024” uzvarētāja ir Horvātijas Pasta darbinieku arodbiedrības redaktore un žurnāliste Martina Cikojević.
Par fotogrāfiju “Briseles Lielais laukums mēnessgaismā” viņa apbalvota ar divu dienu uzturēšanos Briselē EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļas laikā 2025. gada martā.
M. Cikojević piedalījās šā gada seminārā “Connecting EU 2024”, kas 17. un 18. oktobrī notika Briselē. Seminārā pulcējās pilsoniskās sabiedrības organizāciju komunikācijas un preses sekretāri un žurnālisti. Semināra tēma bija “Demokrātijas cietoksnis: palīdzība žurnālistikas izdzīvošanai un uzplaukumam”, un tajā sprieda par iepriekš nepieredzētiem žurnālistu izaicinājumiem pasaulē, kurā strauji attīstās mākslīgais intelekts un pieaug politisks spiediens.
Dalībniekiem paredzētajā programmā bija arī sakaru veidošanas pasākums “Preses vai komunikācijas speciālista darbs Instagram, TikTok un mākslīgā intelekta laikmetā — vēstījumu izplatīšanas iespējas”, kas ietvēra divus darbseminārus. Fotokonkurss bija iekļauts darbseminārā “Atziņas par komunikācijas saturu”, ko vadīja komunikācijas speciālists Tom Moylan.
M. Cikojević teica, ka viņas fotogrāfija, kurā redzams, kā mēness gaisma caur tumšiem mākoņiem izgaismo nakti, varētu arī simbolizēt semināra tematu. “Neviens nevar apturēt mēness gaismas nonākšanu tumsā. Nevienam nevajadzētu atturēt žurnālistus no patiesības noskaidrošanas, lai sabiedrība kļūtu labāka, drošāka un taisnīgāka,” viņa teica.
Fotokonkursa uzvarētāja M. Cikojević piedalīsies otrajā EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, kas no 17. līdz 21. martam notiks EESK telpās Briselē. Šā pasākuma temats būs “Kohēzijas un līdzdalības stiprināšana polarizētās sabiedrībās”.
EESK Preses nodaļa sveic Martinu un pateicas visiem, kas iesūtīja fotogrāfijas.(ll)
Lietuvas jaunās klimata ziņu aģentūras “Climate Reporters” mērķis ir pārvarēt nogurumu, kas pārņēmis informēšanu par klimatu, un klimata pārmaiņu tematu atkal izvirzīt redakciju dienaskārtības centrā. “Climate Reporters”, kas ir spilgts iedzīvotāju žurnālistikas piemērs, apvieno komunikāciju un klimata aktīvismu, lai izglītotu cilvēkus par klimata pārmaiņām un dotu Mātei Zemei iespēju paust savu viedokli vides krīzes laikā.
Lietuvas jaunās klimata ziņu aģentūras “Climate Reporters” mērķis ir pārvarēt nogurumu, kas pārņēmis informēšanu par klimatu, un klimata pārmaiņu tematu atkal izvirzīt redakciju dienaskārtības centrā. “Climate Reporters”, kas ir spilgts iedzīvotāju žurnālistikas piemērs, apvieno komunikāciju un klimata aktīvismu, lai izglītotu cilvēkus par klimata pārmaiņām un dotu Mātei Zemei iespēju paust savu viedokli vides krīzes laikā.
Sagatavoja Rūta Trainytė
Šogad Lietuvā sāka darboties klimata ziņu aģentūra “Climate Reporters”. Tā ir nevalstisko organizāciju (NVO) iniciatīva un iedzīvotāju žurnālistikas piemērs. Ziņu aģentūras tiecas palīdzēt žurnālistiem informēt par dažādiem vides krīzes aspektiem. Tāpēc aģentūras darbinieki raksta tekstus un nosūta tos redakcijām.
Aģentūrā darbojas aktīvistu kopiena. Tekstus raksta žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti, NVO pārstāvji, aktīvisti un zinātnieki, proti, cilvēki, kuriem rūp notiekošais un kuri vēlas panākt sociālas pārmaiņas. Viņi arī veido “Climate Reporters” padomi. Tā nodrošina jaunās iniciatīvas uzticamību.
“Climate Reporters” nav iesācēji komunikācijas pasaulē, jo jau guvuši ievērojamu pieredzi tādās jomās kā sabiedriskās attiecības, tīmekļa portālu rediģēšana, izveide un uzturēšana. Klimata jautājumos arī neesam iesācēji. Tāpēc arī šī ideja radās. Mēs darām visu, kas mums izdodas vislabāk, un apvienojam to ar klimata aktīvismu. Mēs dodam Mātei Zemei iespēju paust savu viedokli šīs vides krīzes laikā.
Protams, mēs sazināmies ar žurnālistiem. Redakcijās valda uzskats, ka klimata ziņas neinteresē sabiedrību un nepalielina lasītāju skaitu. Tās izvairās publicēt rakstus ar virsrakstiem, kuros minēti termini “klimata pārmaiņas” vai “klimata krīze”. Ko nozīmē klimata krīzes noliegšana? Vai tā cenšamies pasargāt sabiedrību no sliktām ziņām un trauksmes?
Iespējams, ka nav tik slikti. Katru dienu redakcijas saņem ļoti daudz ziņu, ko fiziski ir grūti apstrādāt, pat negatavojot ar klimatu saistītas ziņas. Ziņu gatavotājiem ir arī jāpārzina šis temats. Te palīdzēt varam mēs. Nākamais “Climate Reporters” solis būs žurnālistu apmācība. Mēs redzam, ka žurnālistiem ir jāizprot šis temats, lai izvairītos no zaļās tukšvārdības.
Esam arī iecerējuši pievilcīgā veidā apmācīt noteiktas grupas, lai uzlabotu to izpratni par klimata pārmaiņām. Galvenokārt vēlamies uzrunāt jauniešus, un esam sapratuši, ka viņi labi reaģē uz humoru. Vēl neesam pārliecināti, kā tas izpaudīsies nākotnē, taču mēs jau domājam šajā virzienā.
Ziņu aģentūra darbojas jau sešus mēnešus. No savas pieredzes zinām, ka vajadzīga pacietība. Mēs pastāvīgi un mērķtiecīgi ar savām ziņām klauvējam pie redakciju durvīm. Mūsu teksti jau tiek publicēti lielos Lietuvas ziņu portālos, un mēs saņemam uzaicinājumus piedalīties radio raidījumos.
Lai nodrošinātu mūsu redakcionālā darba kvalitāti ļoti svarīgi ir tādi aspekti kā ievērojams atbalsts no Lietuvas vides organizācijām, mūsu organizāciju iekļaušanās starptautiskos NVO tīklos, mūsu locekļu dalība darba grupās ES līmenī un viņu centieni pārstāvēt Lietuvu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Tas dod mums iespēju paplašināt tematu klāstu un sekot līdzi aktuāliem notikumiem.
Mūsu saikne ar EESK neaprobežojas tikai ar to, ka viens no projekta iniciatoriem, proti, Kęstutis Kupšys ir Komitejas loceklis. EESK locekļi var dalīties ar dažādu valstu pieredzi, lai bagātinātu “Climate Reporters” publicētās ziņas par klimata aizsardzību. Šajā saistībā mēs nesen notikušā COP16 Pasaules bioloģiskās daudzveidības samita laikā sarunājāmies ar EESK locekli no Francijas Arnaud Schwartz. Viņa atziņas tieši no Kali vēlāk pārtapa “Climate Reporters” publicētā rakstā. Viņa viedoklis drīz vien tika atspoguļots Lietuvas medijos. Šis modelis, proti, EESK locekļu speciālo zināšanu izmantošana, lai vietējai auditorijai efektīvi pasniegtu globālas ziņas, ir apliecinājis savu vērtību. Tāpēc mēs to izmantosim arī turpmāk.
Rūta Trainytė ir klimata ziņu aģentūras “Climate Reporters” redaktore. Aģentūra ir daļa no valsts finansētā projekta ŽALINK. Projektu, ko vada Patērētāju alianse, Attīstības sadarbības platforma un nevalstiskā organizācija “Aprites ekonomika”, finansē no Lietuvas Republikas Vides ministrijas Vides projektu pārvaldības aģentūras īstenotās Klimata pārmaiņu programmas.
Oktobrī EESK pieņēma atzinumu, kurā ierosināja būtiski pārskatīt ES finanšu izlietojumu. Tā aicināja Eiropas Savienībā uzlabot pārredzamību un iedzīvotāju līdzdalību, jo tas stiprinātu demokrātiju un sabiedrības uzticēšanos.
Oktobrī EESK pieņēma atzinumu, kurā ierosināja būtiski pārskatīt ES finanšu izlietojumu. Tā aicināja Eiropas Savienībā uzlabot pārredzamību un iedzīvotāju līdzdalību, jo tas stiprinātu demokrātiju un sabiedrības uzticēšanos.
Lai to panāktu, EESK ieteica izveidot vienotu fiskālās pārredzamības sistēmu, kas budžeta veidošanas procesos iesaista iedzīvotājus, un radīt digitālus rīkus skaidrākai informēšanai par budžetu.
“Tikai iedomājieties, ka iespējams izsekot katram ES budžeta eiro — sākot ar Briseli, tad līdz valstu valdībām un beidzot ar jūsu vietējo pašvaldību,” sacīja ziņotāja Elena Calistru, kas izstrādāja atzinumu.
EESK uzskata, ka vienota fiskālās pārredzamības sistēma noteiktu skaidrus un konsekventus standartus attiecībā uz visām ES finansētajām programmām un nodrošinātu vienotu ziņošanu un vieglu piekļuvi finanšu datiem visās dalībvalstīs. Prioritāte būtu paraugprakses popularizēšana, nevis jaunu noteikumu ieviešana.
Līdzdalīga budžeta plānošana dotu iedzīvotājiem iespēju tieši ietekmēt lēmumus par publiskajiem izdevumiem, it īpaši vietējā līmenī, un ES līmeņa budžeta izstrādes procesos iekļautu līdzdalības elementus.
EESK aicināja izveidot vienotu, lietotājiem saprotamu digitālo platformu, kas reāllaikā publicētu budžeta datus, skaidri atspoguļotu informāciju un dotu ieskatu par to, kā ES līdzekļi nodrošina rezultātus. Tas palielinātu sabiedrības izpratni un iesaisti finanšu informācijas jomā.
EESK arī uzsvēra, ka ir svarīgi palielināt sabiedrības informētību, nodrošināt stingrāku pārraudzību un saskaņot finanšu praksi ar ES mērķiem, piemēram, kohēziju un ilgtspēju, lai veicinātu sadarbību un pārskatatbildību.
“ES finanses neaprobežojas tikai ar skaitļiem. Runa ir par uzticēšanos un demokrātiju, kā arī par centieniem panākt, ka Eiropa darbojas savu iedzīvotāju labā,” noslēgumā secināja E. Calistru. (tk)
Pārfrāzējot Bila Klintona 1992. gada kampaņas saukli “Tā ir ekonomika, nejēga!”, kas tolaik visnotaļ sasaucās ar ASV vēlētāju grūtībām, cīnoties ar recesiju, šodien šķiet vairāk nekā piemērots. Paraugieties kaut vai uz rezultātiem, kas gūti jaunākajāEirobarometra ES pēcvēlēšanu aptaujā, kurā atklājās, ka inflācija un ekonomika ir galvenie temati, kas mudina cilvēkus balsot.
Pārfrāzējot Bila Klintona 1992. gada kampaņas saukli “Tā ir ekonomika, nejēga!”, kas tolaik visnotaļ sasaucās ar ASV vēlētāju grūtībām, cīnoties ar recesiju, šodien šķiet vairāk nekā piemērots. Paraugieties kaut vai uz rezultātiem, kas gūti jaunākajāEirobarometra ES pēcvēlēšanu aptaujā, kurā atklājās, ka inflācija un ekonomika ir galvenie temati, kas mudina cilvēkus balsot.
Dzīves dārdzības krīzes risināšana ir izšķiroša Eiropas nākotnei, jo tā izgaismo strukturālas problēmas mūsu sabiedrībā un ekonomikā, vienlaikus apstrīdot principus, kas ir mūsu demokrātijas sociālās struktūras pamatā.
EESK ir izklāstījusi redzējumu par ES lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas sistēmu pārveidi, lai nodrošinātu noturību un ilgtspēju krīzes laikā.
EESK ir izklāstījusi redzējumu par ES lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas sistēmu pārveidi, lai nodrošinātu noturību un ilgtspēju krīzes laikā.
Oktobrī pieņemtajā atzinumā EESK aicināja izveidot konkurētspējīgu, pret krīzēm drošu pārtikas sistēmu, kas būtu saskaņota ar ES vidiskajiem un sociālajiem mērķiem. Komiteja uzsvēra nodrošinātību ar pārtiku, taisnīgus ienākumus ražotājiem, vidisko noturību un atbalstu nākamajai pārtikas ražotāju paaudzei.
“Ir būtiski nodrošināt stabilus un ilgtspējīgus ienākumus ražotājiem, kā arī veicināt uz zināšanām balstītu pārtikas politiku, kas sekmē inovāciju,” sacīja Pasaules Lauksaimnieku organizācijas priekšsēdētājs un viens no trim atzinuma ziņotājiem Arnold Puech d’Alissac.
Lai to atbalstītu, EESK ierosina stiprināt lauksaimniecības nozares spēju aizstāvēt savas intereses sarunās par cenām un palielināt ES lauksaimniecības un zivsaimniecības finansējumu. Komiteja arī aicina turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut zaļā kursa un “No lauka līdz galdam” standartus, nodrošinot godīgu konkurenci un augstu pārtikas kvalitāti.
“Kritiski svarīgi ir nodrošināt taisnīgus ienākumus primārajiem ražotājiem,” sacīja Piroska Kállay – viena no ziņotājiem, kuri sagatavoja atzinumu.
Šajā nolūkā EESK aicina stingrāk piemērot godīgas tirdzniecības praksi un aizliegt pārdošanu zem pašizmaksas, lai atjaunotu līdzsvaru pārtikas piegādes ķēdē. Ārkārtīgi svarīga ir arī politika, kas veicina paaudžu maiņu, koncentrējoties uz jauniešiem un sievietēm, tostarp izglītība, apmācība un atbalsts kooperatīviem.
Lai atbalstītu ilgtspēju, EESK iesaka atalgot oglekļa sekvestrēšanas centienus, piemēram, ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, un novērst oglekļa emisiju pārvirzi. “Šie pasākumi palīdzētu saskaņot pārtikas ražošanu ar ES klimata mērķiem un globālajām saistībām vides jomā,” teica Joe Healy – viens no ziņotājiem, kuri sagatavoja atzinumu.
Vēl viens priekšlikums ir publiska apdrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir aizsargāt ražotājus no katastrofām, kas saistītas ar klimatu, nodrošinot pārtikas piegādes nepārtrauktību.
EESK aicina īstenot politiku, lai atjaunotu augsnes un ūdens veselību, uzlabotu ūdensefektivitāti un samazinātu izmantošanu, vienlaikus mazinot birokrātiju un palielinot pārredzamību un izmantojot cenu un izmaksu digitalizētu izsekošanu.
Visbeidzot, EESK iesaka izveidot Eiropas Pārtikas politikas padomi (EFPC), lai veicinātu dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar pārtiku, un saskaņotu pārtikas politiku ar plašākiem sociālajiem un vidiskajiem mērķiem. Šie priekšlikumi ir ceļvedis, kā padarīt ES pārtikas sistēmas noturīgākas, ilgtspējīgākas un taisnīgākas, saskaroties ar globālām problēmām.(ks)
Séamus Boland, Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs
Neraugoties uz to, ka ES ir turīgāka nekā vairums pasaules daļu, miljoniem bērnu joprojām ir atkarīgi no tā, ka skolas ik dienu viņiem nodrošina pārtiku. Faktiski pieaug to dalībvalstu skaits, kuras apgādā bērnus pārtiku skolas brīvdienu laikā. Tas vien jau liecina, ka nabadzība pastāv vistiešākajā veidā un turpina pieaugt, un nākamajai Eiropas Komisijai pret to ir jāvēršas apņēmīgi un bez vilcināšanās.
Séamus Boland, Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs
Neraugoties uz to, ka ES ir turīgāka nekā vairums pasaules daļu, miljoniem bērnu joprojām ir atkarīgi no tā, ka skolas ik dienu viņiem nodrošina pārtiku. Faktiski pieaug to dalībvalstu skaits, kuras apgādā bērnus pārtiku skolas brīvdienu laikā. Tas vien jau liecina, ka nabadzība pastāv vistiešākajā veidā un turpina pieaugt, un nākamajai Eiropas Komisijai pret to ir jāvēršas apņēmīgi un bez vilcināšanās.
Eiropas nabadzības statistika par ir drūma. Aptuveni 21 % ES iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam (Eurostat dati par 2023. gadu), un gandrīz 25 % bērnu draud nonākšana nabadzības slazdā (Eurostat dati par 2023. gadu). Iespējams, ka problēma būtu vēl lielāka bez pašreizējām ES iniciatīvām, lai veicinātu pārmaiņas šajā jomā, taču ir jāatzīst, ka ar tām vien nepietiek. Tāpēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un tās Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojumu, ka Komisija 2024.–2029. gada pilnvaru termiņā strādās pie ES nabadzības apkarošanas stratēģijas, kas risinās nabadzības pamatcēloņus. EESK un it īpaši mana grupa jau ilgu laiku ir aicinājusi izstrādāt šādu stratēģiju.
Diemžēl nabadzība nav tikai to pamatresursu “trūkums”, kas ģimenēm nepieciešami ikdienā. Tas izriet no vairākiem ilgtermiņa apstākļiem, kas ir cieši saistīti ar ilgtermiņa nenodrošinātību. Šī nenodrošinātība ir saistīta ar politiskajām sistēmām, kurās labākajā gadījumā netiek ņemti vērā noteikti demogrāfijas rādītāji un sliktākajā gadījumā pastāv diskriminācija.
Risinājumos būs jāņem vērā dziļie vēsturiskie nabadzības cēloņi. Tas nozīmē izpētīt visus cilvēku dzīves posmus – no dzimšanas līdz nāvei. Tas pats attiecas uz mājokļu nodrošinājumu, kas kļūst par vienu no nopietnākajām problēmām, ar ko saskaras Eiropas sabiedrība. Tāpēc pēc manas grupas pieprasījuma EESK ir pasūtījusi pētījumu par cenas ziņā pieejamiem ilgtspējīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā. Tas tika prezentēts mūsu 21. novembra konferencē par Eiropas visneaizsargātāko iedzīvotāju aizsardzību ar ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Šajā konferencē mēs parādījām, ka cenas ziņā pieejami mājokļi ir viens no galvenajiem nabadzības apkarošanas instrumentiem.
Esam gandarīti, ka jaunajā Eiropas Komisijā būs komisārs, kurš atbildēs par enerģētiku un mājokļiem, tādējādi palīdzot izskaust nabadzību. Tomēr bažas rada tas, ka lielākā daļa politiķu joprojām uzskata nabadzības izskaušanu par problēmu, kas jārisina ar lieliem, birokrātiski pārvaldītiem budžetiem. Resursi nonāks pie nabadzības skartajiem tikai tad, ja mainīsies šis domāšanas veids. Nabadzība ir transversāls jautājums, un jaunajiem Eiropas komisāriem enerģētikas un mājokļu, līdztiesības, kohēzijas un reformu, kā arī taisnīgas pārkārtošanās jomā ir steidzami jāuzņemas atbildība šo pārmaiņu virzīšanā.
EESK aicina Eiropas Savienību izvirzīties vadībā ar ilgtspējīgas bioekonomikas modeli, kas būtu saskaņots ar Eiropas zaļo kursu un klimata mērķiem.
Atzinumā “Aprites ekonomikas un bioekonomikas saskaņošana” EESK norāda, kā stabila bioekonomika var palielināt Eiropas ekonomiskos un ekoloģiskos ieguvumus, stiprināt noturību un atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos. Stratēģiskas investīcijas starpnozaru sadarbībā un kopienu iesaistīšanā var panākt to, ka ES bioekonomika kļūst par globālu ilgtspējīgas izaugsmes modeli.
Ilgtspējīgai bioekonomikai ir jābūt saskaņotai ar tādiem ES satvariem kā zaļais kurss, aprites ekonomika un biodaudzveidības mērķi. Tas nodrošina, ka bioekonomikas darbības veicina klimata un biodaudzveidības mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nepārsniedzot planētas iespēju robežas.
“Būtiska nozīme ir visaptverošai un vērienīgai bioekonomikas stratēģijai. Bioekonomiku saskaņojot ar aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, var veicināt ES konkurētspējas priekšrocības, radot ilgtspējīgas un labi apmaksātas darbvietas un nodrošinot izaugsmi, kas atbilst ekoloģiskajiem ierobežojumiem,” sacīja ziņotājs Cillian Lohan.
Bioekonomika balstās uz aprites ekonomikas principiem, samazina atkritumu daudzumu un uzlabo efektivitāti, pateicoties resursu kaskādei un bioloģisko materiālu recirkulācijai. Tas sniedz sociālus ieguvumus, it īpaši lauku apvidos, radot darbvietas un prasmju pilnveidošanas iespējas. Ļoti svarīgi ir atbalstīt lauku kopienas un jauniešu iesaistīšanos šajā nozarē.
Izglītošana par bioekonomiku var palīdzēt veidot kvalificētu darbaspēku un vairot izpratni par ilgtspēju. Tā arī palīdz uzlabot sabiedrības veselību, samazinot veselības aprūpes izmaksas. Šo centienu pamatā ir tehniskais progress un ilgtspējīga zemes izmantošana, piemēram, reģeneratīvā lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas veicina oglekļa uzglabāšanu un bioloģisko daudzveidību.
Urbānā lauksaimniecība un aprites pārtikas centri var samazināt pārtikas izšķērdēšanu un stiprināt vietējās pārtikas sistēmas. Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā augsti uzņēmējdarbības un inovācijas standarti un jāveicina biobāzētu tehnoloģiju agrīna ieviešana. Finansējums būtu prioritāri jāpiešķir novatoriskiem līderiem, un jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi.
Lai bioekonomiku integrētu ES politikā, ir vajadzīga skaidra definīcija. Bioekonomikas stratēģijas atjaunināšana, kas paredzēta līdz 2025. gadam, būtu jāsaskaņo ar zaļo kursu un Parīzes nolīgumu, nodrošinot ilgtspējīgas un noturīgas biobāzētās ekonomikas ceļvedi. (ks)
EESK ir aicinājusi izstrādāt Eiropas veselības pamatiniciatīvu, ierosinot izveidot Eiropas veselības savienību un mudinot Eiropas Komisiju publicēt rīcības plānu reto slimību jomā ar skaidri sasniedzamiem mērķiem.
EESK ir aicinājusi izstrādāt Eiropas veselības pamatiniciatīvu, ierosinot izveidot Eiropas veselības savienību un mudinot Eiropas Komisiju publicēt rīcības plānu reto slimību jomā ar skaidri sasniedzamiem mērķiem.
Oktobra plenārsesijā notikušajās debatēs “Eiropas pamatiniciatīva veselības jomā” EESK aicināja ES uzsākt vērienīgu iniciatīvu, kuras mērķis būtu izveidot transversālu veselības arhitektūru Eiropas Savienībā. Darba kārtībā bija arī ideja izstrādāt Eiropas rīcības plānu reto slimību jomā.
Atklājot debates, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja: “Ir ļoti svarīgi, lai ikvienam ES iedzīvotājam būtu pieejama kvalitatīva veselības aprūpe, kas ir cenas ziņā pieņemama un pieejama. Mums jāiegulda inovatīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un izlēmīgi jārīkojas, lai veselības jomā cīnītos pret nevienlīdzību gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē. Retās slimības vēl vairāk atklāj pastāvīgo nevienlīdzību un neaizsargātību. Tāpēc mums ir vajadzīga visaptveroša Eiropas rīcība reto slimību jomā.”
Atzinuma “Eiropas pamatiniciatīva veselības jomā” ziņotājs Alain Coheur sacīja: “Pašlaik mēs cenšamies pieņemt nākamajiem ES komisāriem paredzētu ceļvedi, kas veicinātu veselības aprūpi visiem un aizsargātu cilvēkus pret turpmākajām krīzēm.” Ágnes Cser, kas izstrādāja atzinumu par retajām slimībām, piebilda: “Mums ir jāizstrādā rīcības plāns. Tomēr mums ir jākoncentrējas ne tikai uz rīcības plānu reto slimību jomā, bet arī uz veselību, jo veselība ir galvenais konkurētspējas faktors. Mūsu veselības savienība nevar būt tukšs solījums.”
Atzinumā “Eiropas pamatiniciatīva veselības jomā” ir izklāstīti stratēģiskie pīlāri dalībvalstu solidaritātes un sadarbības stiprināšanai veselības jomā. To vidū ir Eiropas aprūpes un veselības aprūpes garantijas iedibināšana, lai ES līmenī noteiktu daudzgadu mērķus veselības jomā. Tas dotu iespēju izstrādāt juridiski saistošu tekstu (piemēram, direktīvu).
Cits pīlārs ir pieejas “Viena veselība” īstenošana, lai sasaistītu cilvēku, dzīvnieku, augu un vides aizsardzības politiku. Atzinumā par reto slimību apkarošanu Komisija tiek aicināta publicēt paziņojumu, kurā ietverts visaptverošs Eiropas rīcības plāns reto slimību jomā un kurā izklāstīti SMART mērķrādītāji, kurus var sasniegt līdz 2030. gadam. (lm)
