EESK aicina Eiropas Savienību izvirzīties vadībā ar ilgtspējīgas bioekonomikas modeli, kas būtu saskaņots ar Eiropas zaļo kursu un klimata mērķiem.

Atzinumā “Aprites ekonomikas un bioekonomikas saskaņošana” EESK norāda, kā stabila bioekonomika var palielināt Eiropas ekonomiskos un ekoloģiskos ieguvumus, stiprināt noturību un atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos. Stratēģiskas investīcijas starpnozaru sadarbībā un kopienu iesaistīšanā var panākt to, ka ES bioekonomika kļūst par globālu ilgtspējīgas izaugsmes modeli.

Ilgtspējīgai bioekonomikai ir jābūt saskaņotai ar tādiem ES satvariem kā zaļais kurss, aprites ekonomika un biodaudzveidības mērķi. Tas nodrošina, ka bioekonomikas darbības veicina klimata un biodaudzveidības mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nepārsniedzot planētas iespēju robežas.

“Būtiska nozīme ir visaptverošai un vērienīgai bioekonomikas stratēģijai. Bioekonomiku saskaņojot ar aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, var veicināt ES konkurētspējas priekšrocības, radot ilgtspējīgas un labi apmaksātas darbvietas un nodrošinot izaugsmi, kas atbilst ekoloģiskajiem ierobežojumiem,” sacīja ziņotājs Cillian Lohan.

Bioekonomika balstās uz aprites ekonomikas principiem, samazina atkritumu daudzumu un uzlabo efektivitāti, pateicoties resursu kaskādei un bioloģisko materiālu recirkulācijai. Tas sniedz sociālus ieguvumus, it īpaši lauku apvidos, radot darbvietas un prasmju pilnveidošanas iespējas. Ļoti svarīgi ir atbalstīt lauku kopienas un jauniešu iesaistīšanos šajā nozarē.

Izglītošana par bioekonomiku var palīdzēt veidot kvalificētu darbaspēku un vairot izpratni par ilgtspēju. Tā arī palīdz uzlabot sabiedrības veselību, samazinot veselības aprūpes izmaksas. Šo centienu pamatā ir tehniskais progress un ilgtspējīga zemes izmantošana, piemēram, reģeneratīvā lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas veicina oglekļa uzglabāšanu un bioloģisko daudzveidību.

Urbānā lauksaimniecība un aprites pārtikas centri var samazināt pārtikas izšķērdēšanu un stiprināt vietējās pārtikas sistēmas. Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā augsti uzņēmējdarbības un inovācijas standarti un jāveicina biobāzētu tehnoloģiju agrīna ieviešana. Finansējums būtu prioritāri jāpiešķir novatoriskiem līderiem, un jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi.

Lai bioekonomiku integrētu ES politikā, ir vajadzīga skaidra definīcija. Bioekonomikas stratēģijas atjaunināšana, kas paredzēta līdz 2025. gadam, būtu jāsaskaņo ar zaļo kursu un Parīzes nolīgumu, nodrošinot ilgtspējīgas un noturīgas biobāzētās ekonomikas ceļvedi. (ks)