Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt klimata diplomātiju kā savas ārējās darbības pamatpolitiku, decembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā uzsver Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Lai klimata diplomātiju pielāgotu pašreizējai ģeopolitiskajai videi un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir vajadzīgs stabils un uzticams stratēģiskais plāns.

EESK uzskata, ka turpmākā virzība ir klimata politikas pilnveidošana par ES ārējo attiecību pamatvirzienu.

EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs un atzinuma ziņotājs Stefano Mallia uzsvēra:“Ja vēlamies izvairīties no neatgriezeniska kaitējuma, nedrīkst zaudēt laiku. Klimata diplomātija ir preventīva diplomātija. Tāpēc skaidrs, ka klimata diplomātija steidzami jāatjaunina un tai jākļūst par ES ārlietu un ārpolitikas pamatvirzienu”.

EESK mudina Eiropas Savienību pieņemt visaptverošu klimata diplomātijas stratēģiju, kas ietvertu īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes un kas klimatrīcību integrētu visās ārējās darbības jomās (tajā skaitā drošības un aizsardzības, tirdzniecības, investīciju, transporta, migrācijas, attīstības sadarbības, finansiālās un tehniskās palīdzības, kultūras un veselības aprūpes jomā).

Eiropas zaļā kursa efektīva īstenošana pašā Savienībā nodrošina ES uzticamību, lai ietekmētu un iedvesmotu citus īstenot līdzīgus pasākumus virzībai uz ilgtspēju. Tāpēc EESK mudina dalībvalstis un iestādes uzlabot koordināciju starp ES dalībniekiem, lai saskaņotu to attiecīgo politiku ar klimata mērķiem un paātrinātu vietējā mēroga rīcību zaļā kursa īstenošanā.

Atzinuma ziņotājs Stefano Mallia teica: “Mums ir iekšēji jāizvērtē, vai spējam sasniegt zaļajā kursā noteiktos mērķrādītājus. Kad paši būsim ieguvuši skaidrību, mums būtu jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm, jāveicina to ekonomikas dažādošana, jāizstrādā taisnīgas pārkārtošanās plāni un jāatbalsta pielāgošanās un riska pārvaldības projekti, lai novērstu un samazinātu nestabilitātes riskus.” (mt)

Nesen pieņemtajā atzinumā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) brīdina, ka ES pārmērīgā paļaušanās uz aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu importu no Āzijas apdraud ES iedzīvotāju veselību un labklājību. Tāpēc EESK ierosina Kritiski svarīgo zāļo aktu.

Eiropas Savienība piedzīvo aizvien lielākas problēmas ar pirmās nepieciešamības zāļu piegādi, un lielākā daļa aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) un gatavo zāļu pašlaik tiek importētas no Āzijas. Šāda paļaušanās uz ārējiem piegādātājiem rada bažas par ES noturību, saskaroties ar piegādes ķēdes traucējumiem, cenu svārstīgumu un iespējamiem ģeopolitiskiem riskiem.

“Paļaujoties uz pirmās nepieciešamības zāļu ārējiem piegādātājiem, mēs pakļaujam riskam mūsu iedzīvotāju veselību. Mums jārīkojas tagad, lai nodrošinātu, ka eiropiešiem ir pieejamas viņiem nepieciešamās zāles," norādīja EESK ziņotājs par atzinumu Lech Pilawski.

Lai risinātu šīs problēmas, EESK iesaka izveidot jaunu ES mehānismu AFV un gatavo zāļu ražošanas atbalstam Eiropā. Ierosinātais Kritiski svarīgo zāļu akts ir paredzēts kā visaptverošs ES mehānisms regulas veidā, lai aktīvi atbalstītu AFV un gatavo zāļu ražošanu Eiropas Savienībā. Šis mehānisms nodrošinātu finansējumu pētniecībai un izstrādei, infrastruktūras attīstībai un darbības izmaksām.

Minēto ieteikumu īstenošanai būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi un ES dalībvalstu sadarbība. EESK aicina Eiropas Komisiju uzņemties vadību šo centienu koordinēšanā un izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kas var aizsargāt Eiropas veselības drošību, veicināt ekonomisko labklājību un nodrošināt ES iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamas zāles. (gb)

Ekonomika un finanses, digitalizācija, konkurētspēja un uzņēmējdarbība, kā arī tirdzniecība. Šīs ir četras jomas, kurās no 2023. gada jūlija līdz decembrim Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Spānija ir guvusi panākumus.

Uzstājoties decembra plenārsesijā Spānijas premjerministra pirmā vietniece un ekonomikas un digitalizācijas ministre Nadia Calviño apkopoja ES rotējošās prezidentvalsts secinājumus, cita starpā minot ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, zibmaksājumus banku nozarē, elektroenerģijas tirgus reformu un uzlabota tirdzniecības nolīguma parakstīšanu ar Čīli.

N. Calviño, kura 2024. gada 1. janvārī stāsies Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšsēdētājas amatā, arī uzsvēra jautājumus, kas Eiropas Savienībai drīzumā būs jāiekļauj darba kārtībā, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. "Pasaulē notiek milzīgas pārmaiņas, un tektoniskās plātnes, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara, ir izkustējušās," viņa teica. “Mums ir jānodrošina, ka ES turpina virzīt svarīgākās debates pasaulē, risina galvenās problēmas un aizsargā savas Eiropas vērtības šajā jaunajā pasaulē.”

Atsaucoties uz piesātināto pusgadu, kas tuvojas beigām, viņa piebilda, ka “sadarbībai ar citām Eiropas iestādēm un jo īpaši ar EESK ir būtiska nozīme, lai tas būtu veiksmīgs. Mana klātbūtne apliecina Spānijas valdības stingro uzticību sociālajiem partneriem, sociālajam dialogam un pilsoniskajai sabiedrībai. Mēs cenšamies uzmanīgi uzklausīt un savā darbā integrēt pilsoniskās sabiedrības viedokli.” (mp)

Šajā izdevumā:

• Bijušā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Jacques Delors piemiņai Jacques Delors institūta direktora Sebastien Maillard un ES korespondenta Lorenzo Consoli cieņas apliecinājums
• COP28: Pilsoniskā sabiedrība mudina uz aktīvāku rīcību klimata aizsardzībai
• Eiropas invaliditātes karte – viens solis tuvāk tam, lai panāktu personu ar invaliditāti brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā
• EESK prasa pastiprināt politiskos centienus bezpajumtniecības izskaušanai

Cienījamie lasītāji!

2024. gads būs pārmaiņām bagāts ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Līdztekus jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas ir lielākais demokrātijas pasākumam šajā kontinentā, valsts vai prezidenta vēlēšanas notiks vairāk nekā pasaules 50 valstīs, tostarp ASV. Politisko spēku samērs mainīsies, un tiks iezīmēti jauni ceļi.

Eiropas Savienībā rīkotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs reāla pilsoņu uzticēšanās pārbaude. Pēdējos gados esam saskārušies ar vēl nepieredzētām problēmām, un tagad pienākusi Eiropas pilsoņu kārta mums pateikt, vai ES ir izturējusi pārbaudījumu. Tā kā nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir ES pilsoņu galvenā prioritāte, es prognozēju, ka Savienībai tik viegli neklāsies. Inflācija, nodarbinātības nedrošība un vispārējs ekonomiskās stabilitātes trūkums rada auglīgu augsni bailēm un kalpo populistu un ekstrēmistu strāvojumiem.

Kaut tas nebūs viegli, ES var šo attīstības tendenci apturēt. Mums jāsāk uzrunāt vēlētāji, jādod viņiem iespēja izteikties un jāuzklausa viņu viedoklis. Šajā saistībā ar lepnumu paziņoju, ka no 4. līdz 8. martam EESK rīkos pirmo Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā visas Eiropas pilsoņi — gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki — iesaistīsies dialogā un formulēs vēstījumus nākamajai ES vadītāju plejādei jaunajā Eiropas Komisijā un Parlamentā.

Eiropas Savienībai būs arī jāiztur jauni pārbaudījumi. Nesenais Eiropadomes decembra sanāksmē pieņemtais vēsturiskais lēmums sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu liecina par būtisku paplašināšanās posmu. Tagad pienākusi kandidātvalstu kārta veikt nepieciešamās reformas, taču ES līderi arī apņēmušies pievērsties iekšējām reformām, un secinājumi gaidāmi 2024. gada vasarā. EESK no savas puses sekmē šo procesu, mūsu darbā pakāpeniski integrējot “locekļus no paplašināšanās procesā iesaistītajām kandidātvalstīm”. Viņi sniegs ieguldījumu mūsu atzinumu izstrādē un piedalīsies plenārsesijās. Pēc uzaicinājuma izsludināšanas mēs izraugāmies jaunos locekļus, un viņu darbs sāksies nākamajā mēnesī paredzētajā EESK plenārsesijā.

Visas šīs norises uzraudzīs ES prezidentvalsts Beļģija, kuras uzdevums ir pabeigt iesāktos leģislatīvos dokumentus un vienlaikus arī gatavoties EP vēlēšanām. Tos, kuri vēl nav informēti par prezidentvalsts Beļģijas prioritātēm, aicinu pieslēgties EESK janvāra plenārsesijai.

2024. gadam sākoties, svarīgi atcerēties, ka pārmaiņas nav šķērslis, bet gan izaugsmes iespēja. Tā ir iespēja ietekmēt vēstījumus un vairot Eiropas spēku un vienotību.

Oliver Röpke

EESK priekšsēdētājs