Tūrisms ir viens no ES ekonomikas dzinējspēkiem un var stiprināt Eiropas konkurētspēju. Ir laiks pārdomāt, kā tūrisms darbojas, un papildus ilgtspējas tūrismam virzīties uz reģeneratīvo tūrismu, ar kura palīdzību galamērķi ne tikai izdzīvo, bet arī uzplaukst.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina Eiropas Savienību pārveidot tūrisma nozari un uzsvērt ilgtspēju un reģenerāciju, kas nodrošinās ilgtermiņa ieguvumus ekonomikai un videi.

Tā kā tūrisms joprojām ir vitāls ES ekonomikas pīlārs, īpaši reģionos, kas ir lielā mērā atkarīgi no šīs nozares, EESK atbalsta paātrinātu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu tūrismu un pāreju uz reģeneratīvām tūrisma stratēģijām, kā izklāstīts tās atzinumā “Tūrisms Eiropas Savienībā: ilgtspēja kā konkurētspējas virzītājspēks ilgtermiņā”.

“Mums jānodrošina, ka tūrismam ir svarīga loma Eiropas konkurētspējas atdzīvināšanā. Tas ir būtiski, jo tūrisms ir ļoti svarīga daudzu dalībvalstu un reģionu IKP, kā arī to vērtības ķēžu daļa,” teica atzinuma ziņotāja Isabel Yglesias.

Yglesias kdze norāda, ka atzinuma pamatā ir Palmas deklarācija, kas pieņemta Spānijas prezidentūras laikā 2023. gada otrajā pusē un ar kuru tika panākta plaša vienprātība par to, kā nodrošināt, ka tūrisma nākotnes centrā ir ilgtspēja.

Šajā nolūkā Eiropas institūcijām un valstu, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm aktīvi jāatbalsta nozare pārejas procesā, nodrošinot pastāvīgu dialogu ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un stiprinot sociālo dialogu.

Lai gan ilgtspējas centieni tūrisma jomā ir bijuši veiksmīgi, pēcpandēmijas ceļojumu bums rada spiedienu uz daudziem populāriem galamērķiem. Tūrisma lielā pieauguma dēļ reģioniem ir grūtāk līdzsvarot ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, un vienlaikus tie saskaras ar personāla trūkumu un neatbilstību starp pieejamajām darbvietām un darba ņēmēju prasmēm.

Tāpēc EESK arī aicina pievērsties reģeneratīvajam tūrismam un to iekļaut Eiropas ilgtspējīga tūrisma stratēģijā, ar kuru Eiropas Komisija nāks klajā tuvākajos mēnešos.

Atšķirībā no tradicionālā ilgtspējīgā tūrisma, kas cenšas samazināt kaitējumu videi, reģeneratīvā tūrisma mērķis ir atjaunot un stiprināt dabas, sociālo un ekonomisko kapitālu. Šī tālredzīgā pieeja integrē aprites ekonomikas principus un cenšas atstāt ilgstošu pozitīvu ietekmi uz galamērķiem un vietējām kopienām. (ll)

Eiropas lauksaimnieki saskaras ar aizvien lielākām krīzēm – no ekstremāliem laikapstākļiem līdz tirgus nestabilitātei un negodīgai konkurencei. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) brīdina, ka pašreizējā ES politika neaizsargā lauksaimniekus, un aicina steidzami veikt reformas, lai nodrošinātu lauksaimnieku ienākumus, stiprinātu viņu spēju aizstāvēt savas intereses un nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību.

ES prezidentvalsts Polijas pieprasītajā atzinumā EESK aicina izveidot noturīgāku lauksaimniecības sistēmu, kuras centrā būtu lauksaimnieki.

“Lauksaimniecība ir cēla profesija, kurai ir divi galvenie mērķi: ražot kvalitatīvu un drošu pārtiku, lai pabarotu cilvēkus, un saglabāt un uzlabot vidi. Vienīgais, ko mēs prasām pretī, ir godīga samaksa par godīgu darbu, kā arī cieņa un taisnīga samaksa par mūsu sarūpēto pārtiku,” izteicās Joe Healy, viens no trim atzinuma ziņotājiem.

EESK uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nav pietiekami sagatavota mūsdienu problēmu risināšanai. Kā finanšu instrumentus lauksaimnieku atbalstam tā iesaka valsts apdrošināšanu dabas katastrofu gadījumā, pretciklisku atbalstu un tiešos maksājumus. Papildu drošības tīklu varētu nodrošināt kopfondi, kas dažās ES valstīs jau tiek izmantoti un ko kopīgi finansētu lauksaimnieki, nozares pārstāvji, reģionālās valdības un ES.

Tā kā pēc 2027. gada KLP ir paredzēts pārskatīt, EESK iestājās par KLP budžeta atjaunošanu vismaz 0,5 % apmērā no ES IKP. Ir vajadzīgi stingrāki tirdzniecības noteikumi, lai nodrošinātu, ka importētie produkti atbilst ES vides un darba standartiem.

Vēl viena būtiska problēma ir pārdošana zem pašizmaksas, kas lauksaimniekus pakļauj ārkārtīgi lielam finansiālam spiedienam. EESK mudina ES politikas veidotājus nopietni apsvērt iespēju aizliegt iepirkumus zem pašizmaksas, lai lielajiem mazumtirgotājiem neļautu izspiest lauksaimniekus no uzņēmējdarbības, un par paraugu izmantot Spānijas pārtikas aprites tiesību aktus.

Lai uzlabotu pārredzamību un palielinātu lauksaimnieku ietekmi tirgū, EESK ierosina izveidot digitālu ES centru, kas uzraudzītu cenas, izmaksas un peļņu. Tā arī atbalsta kolektīvas sarunas par cenām un lielāku atbalstu kooperatīviem un ražotāju organizācijām. ES lauksaimniekiem ir vajadzīga lielāka ekonomiskā neatkarība un konkurētspēja.

Klimata mērķi gan ir būtiski,taču lauksaimnieki nevar uzņemties izmaksas vieni paši. Uz videi draudzīgāku praksi tiem varētu palīdzēt pāriet ilgtspējas fonds. Atzinumā brīdināts par oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo stingrie ES noteikumi vietējos lauksaimniekus nostāda neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus Eiropas Savienības.

EESK norāda, ka ir svarīgi investēt lauku attīstībā un inovācijā un vienkāršot KLP noteikumus. Tā kā spiediens uz lauksaimniekiem aug, ir skaidrs: ES līderiem jārīkojas, pirms izzūd vēl vairāk lauku saimniecību. (ks)

Mākslīgā intelekta attīstības jomā ES atrodas kritiskās krustcelēs. Lai gan ģeneratīvā mākslīgā intelekta tirgū dominē ASV uzņēmumi – piesaistot 80 % no globālajām privātajām investīcijām – strauji progresē Ķīna. Lai noskaidrotu, kas ir nepieciešams Eiropas konkurētspējas saglabāšanai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sadarbībā ar Eiropas politikas pētījumu centru (CEPS) ir publicējusi jaunu pētījumu.

Pētījumā, kas sagatavots EESK Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas (INT) uzdevumā un regulāri apspriests EESK Digitālā vienotā tirgus novērošanas centrā, aplūkotas galvenās iespējas, problēmas un politikas pasākumi, kas nepieciešami, lai uzlabotu Eiropas mākslīgā intelekta vidi.

Galvenie ieteikumi Eiropas Savienībai:

• palielināt ieguldījumus mākslīgajā intelektā un datošanas jaudu – Eiropai jāpalielina ieguldījumi MI infrastruktūrā, lai veicinātu inovāciju;
• koncentrēties uz trim nozarēm ar augstu potenciālu – mākslīgais intelekts var veicināt izaugsmi autobūves nozarē, tīru enerģiju un izglītību;
• veicināt atvērtā pirmkoda MI – atvērtu MI modeļu veicināšana uzlabos pieejamību un konkurenci;
• labāk integrēt pētniecības un izstrādes centienus visā Eiropas Savienībā;

Pilsoniskās sabiedrības iespēcināšana MI pārvaldībā
Pētījumā uzsvērta pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) nozīme MI politikas veidošanā un pārvaldībā. Lai veicinātu iekļautību un ētisku MI pieņemšanu, ziņojumā ieteiktas:

• MI pratības programmas – apmācības un sociālā dialoga iniciatīvas ar mērķi iespēcināt darba ņēmējus un sabiedrību;
• pieeja “Social by Design” – nodrošināt, ka MI attīstība ir cilvēkcentrēta un pielāgota sabiedrības vajadzībām;
• lielāks finansējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām – atbalsts bezpeļņas organizācijām, kas mazina plaisu starp MI tehnoloģiju un sabiedrības izpratni;
• ētiska MI pieņemšana – piešķirt prioritāti uzticamām mākslīgā intelekta sistēmām, kas atbilst Eiropas vērtībām;

EESK potenciāla izmantošana mākslīgā intelekta politikā
EESK ir labas iespējas, lai veicinātu PSO strukturētu iesaisti mākslīgā intelekta politikā. Pētījumā ieteikts atbalstīt atvērtā pirmkoda MI un veicināt ētisku inovāciju, izmantojot publiskā iepirkuma un finansēšanas shēmas, EESK darbojoties kā centrālajai struktūrai, lai sadarbotos ar PSO un atvērtā pirmkoda kopienām un palielinātu informētību par MI ietekmi uz sabiedrību.

Ar pētījumu tiek arī ieviests vienots MI glosārijs, lai izveidotu kopīgu valodu, nodrošinot efektīvu saziņu starp politikas veidotājiem, izstrādātājiem un lietotājiem, kas ir svarīgi atbildīgai MI izstrādei, pārvaldībai un ieviešanai dažādās nozarēs.

Šis pētījums tiks kopīgots ar galvenajām ES iestādēm, un paredzams, ka tas tiks izmantots turpmākajā mākslīgā intelekta politikā. Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit. (vk)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Aizsardzības un sociālajiem izdevumiem jāiet roku rokā – nedrīkst upurēt labklājības valsti, lai palielinātu aizsardzības izdevumus. Spēcīga labklājības valsts joprojām ir svarīgs instruments, lai apturētu galēji labējo partiju centienus Eiropas Savienībā replicēt Kremļa tipa autokrātijas.

Sākoties ceturtajam kara gadam Ukrainā, daudzi aicina palielināt aizsardzības izdevumus, it īpaši pēc politiskajām pārmaiņām ASV. Eiropas valstu aizsardzība vairs nešķiet garantēta. Tas jau ir lauzis daudzus tabu ne tikai saistībā ar diskusijām par militārajiem jautājumiem ES līmenī, bet arī par parādsaistību palielināšanu.

Tomēr dažas no šīm balsīm to ir arī formulējušas kā nulles summas kompromisu ar labklājības valsti – it kā ASV armijas spēks būtu saistīts ar pienācīgas sociālās aizsardzības trūkumu valstī vai arī it kā mūsu novājinātās armijas būtu pensiju un sociālās drošības rezultāts.

Darba ņēmēju grupa vēlas uzsvērt divus jautājumus.

• ES kopumā ir pasaulē otrā lielākā militāro izdevumu tērētāja. Lai gan dažos gadījumos var būt vajadzīgi kopīgi vai papildu izdevumi, patiešām nepieciešama ir koordinācija un kopīgi projekti, lai nodrošinātu stratēģisko autonomiju. Mums jāaizstāv pašiem sevi, nevis globāli jākonkurē ar ASV.
• Labi funkcionējoša labklājības valsts, kā arī centieni apkarot nabadzību un nevienlīdzību ir galvenais instruments, lai novērstu galēji labējo spēku pārsvaru daudzās dalībvalstīs. Šīm galēji labējām partijām, kuru popularitāte pieaug, ir maza vēlme pēc demokrātijas, tās ir atklāti naidīgas pret lielāko daļu mūsu vērtību, cenšas mūsu dalībvalstīs replicēt Kremļa autokrātiju un, ja nonāks pie varas, panāks to, ka neizdosies izveidot koordinētu aizsardzības politiku.

Tāpēc dalībvalstīm ieguldījumi aizsardzībā un sociālie ieguldījumi jāuzskata par savstarpēji pastiprinošiem, kas vieni otrus padara iespējamus.

Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

EESK jau no paša sākuma ir jāiesaista Eiropas Komisijas iniciatīvās, kuru mērķis ir pastiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa uzskata, ka EESK gaidāmais pētījums “Pilsoniskā dialoga prakses kartēšana ES iestādēs” var sniegt vērtīgu ieguldījumu.

Pēc ES jaunā politiskā cikla sākuma un paziņojuma par ES stratēģiju pilsoniskās sabiedrības atbalstam, aizsardzībai un iespēcināšanai 2025. gada trešajam ceturksnim Komisijas darba programmā Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa rīkoja konferenci, lai uzsvērtu galvenās darbības, kas vajadzīgas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņā. 3. martā notikušajā pasākumā piedalījās aptuveni 100 valstu un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un iedzīvotāju pārstāvji.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland norādīja, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu, ka politikas veidošana ir balstīta uz informāciju un atbilst cilvēku vajadzībām. Viņš atkārtoti pauda grupas un Komitejas aicinājumu EESK iesaistīties Komisijas plānotajā pilsoniskās sabiedrības platformā.

“EESK ar savu pieredzi un platformu, ko tā nodrošina, jau no paša sākuma ir jāiesaista Eiropas Komisijas iniciatīvās, kuru mērķis ir pastiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. EESK jāpiedalās pārvaldībā un jābūt pilsoniskās sabiedrības platformas izveides iniciatīvas nozīmīgai sastāvdaļai,” norādīja Séamus Boland.

Viņš uzsvēra, ka strukturēts, regulārs, pārredzams un iekļaujošs pilsoniskais dialogs būtu jābalsta uz esošajām struktūrām un tajā jāapvieno visas attiecīgās ieinteresētās personas. Tādēļ Eiropas iestādēm būtu jāizveido pilsoniskā dialoga darba grupa, ko veicinātu EESK.

“Pilsoniskā dialoga darba grupa varētu radīt plānu, kā veidot labvēlīgāku vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām politikas veidošanas procesā,” sacīja Séamus Boland.  Tas varētu būt pirmais solis ceļā uz strukturētāku pilsonisko dialogu un centieniem risināt šādus jautājumus: ar ko notiek apspriešanās, par kādiem tematiem, kādos termiņos un ar kādiem rezultātiem?

Turklāt ierosinātā darba grupa varētu izmantot EESK gaidāmā pētījuma “Pilsoniskā dialoga prakses kartēšana ES iestādēs” rezultātus.

Pētījumu pasūtīja EESK pēc Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas pieprasījuma. Paredzams, ka rezultāti būs pieejami no 2025. gada jūlija. Pētījumā veikta pilsoniskā dialoga prakses visaptveroša kartēšana ES iestādēs: kādi pilsoniskā dialoga procesi pašlaik tiek organizēti un kāda veida metodoloģija tiek izmantota? Zināšanām par pašreizējo praksi būtu jāsniedz informācija un jāatbalsta darbs pie strukturētāka pilsoniskā dialoga jaunajā leģislatīvajā ciklā. Konferencē ar sākotnējiem pētījuma rezultātiem jau iepazīstināja Berta Mizsei no Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS).

Konferencē arī tika uzsvērts, ka PSO finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums dialogam un politikas veidotāju sasaistei ar cilvēku vajadzībām. Ir jāgarantē to finansiālā stabilitāte un neatkarība.

Konferences secinājumi un ieteikumi atrodami EESK tīmekļa vietnē.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja sieviešu tiesībām veltītu augsta līmeņa forumu, kurā pulcējās vadoši pārstāvji, lai apspriestu aktuālos sieviešu tiesību jautājumus un noteiktu galvenās prioritātes pirms gaidāmās ANO Sieviešu statusa komisijas sesijas.

EESK Augsta līmeņa foruma par sieviešu tiesībām vēstījums bija skaidrs: progress ir panākts, taču ar to nepietiek. Lai gan ES ir veikusi pasākumus sieviešu un meiteņu aizsardzībai, strukturālā nevienlīdzība, dzimumu stereotipi un pret sieviešu tiesībām vērsta pretestība Eiropā joprojām apdraud ar pūlēm gūtos panākumus. Kamēr saglabāsies strukturālie šķēršļi, sieviešu pilnvērtīga līdzdalība sabiedrībā būs ierobežota.

Augsta līmeņa forumā, kas notika EESK plenārsesijas laikā 26. februārī, piedalījās EESK ad hoc grupas “Līdztiesība” priekšsēdētājs Sif Holst, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke, Eiropas līdztiesības, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas komisāre Hadja Lahbib, kā arī Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta direktore Carlien Scheele, “UN Women” Briseles biroja direktore Florence Raes, ES pārstāve KAGIDER – Turcijas uzņēmēju sieviešu asociācijā Ayşe Yürekli, Eiropas sieviešu lobija ģenerālsekretāre Mary Collins un “ILGA-Europe” vecākais politikas speciālists Cianán Russell.

Forumā notika divas dinamiskas paneļdiskusijas, kurās tika izskatīti steidzami dzimumu līdztiesības jautājumi, un abas bija saistītas ar nozīmīgiem EESK atzinumiem, kurus pieņēma plenārsesijā. Eksperti, aktīvisti un politikas veidotāji pulcējās, lai dalītos pieredzē, piedāvātu risinājumus un stiprinātu apņēmību veicināt sieviešu tiesību ievērošanu Eiropā un aiz tās robežām.

Pirmā paneļdiskusija pievērsās gaidāmajai ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijai (UNCSW69), savukārt otrā koncentrējās uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm kā cilvēktiesību jautājumu. Pēc foruma plenārsesijā tika pieņemti arī divi attiecīgi atzinumi: “EESK ieguldījums ES prioritātēs ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā” un “Vardarbība pret sievietēm kā cilvēktiesību jautājums”. (lm)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām uzbrūk Eiropā un Amerikā. Eiropas Savienībai jārīkojas nekavējoties, lai aizstāvētu pilsonisko sabiedrību un nosargātu demokrātiju. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) plenārsesijas debatēs par Starptautisko Nevalstisko organizāciju dienu pauda skaidru vēstījumu: pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir demokrātijas aizstāvēšanas avangardā. Tā kā finansējuma samazināšana apdraud šo organizāciju izdzīvošanu, Eiropas Savienībai nekavējoties jārīkojas, lai tās aizsargātu un atbalstītu.

EESK 27. februārī rīkoja debates par tematu “ES un pilsoniskā sabiedrība: demokrātijas un līdzdalības stiprināšana”, dodot iespēju pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem, kā arī Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem apspriest un novērtēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu šajā svarīgajā jomā.

Eiropas Parlamenta deputāte, kas pārstāv Renew Europe, Raquel García Hermida-Van Der Walle norādīja, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas bieži vien palīdz nodrošināt līdzsvaru un atsvaru. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas nodrošina arī dažādas sociālās mijiedarbības metodes un var piedāvāt pakalpojumus, kurus valsts, iespējams nesniedz. Tāpēc pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir pirmās, pret kurām vēršas, jo tās var izrādīties politiski neērtas dažu valstu valdībām.

Transparency International Europe direktors Nicholas Aiossa sacīja, ka “Eiropas Parlamentā notiek organizēta politiska kampaņa, kuras mērķis ir diskreditēt, atņemt finansējumu un sagraut pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu un funkcijas. Nav atrasti finanšu pārkāpumu pierādījumi.”

Janvārī Eiropas Parlamenta centriski labējā Eiropas Tautas partija (PPE) apsūdzēja vides un klimata jomā aktīvās nevalstiskās organizācijas, ka Eiropas Komisija finansē to centienus lobēt Eiropas Parlamentu, citas ES iestādes un EP deputātus, un tādā veidā izraisīja Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju sašutumu.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju kritika nav nekas jauns, taču nesenos uzbrukumus pastiprināja viltus ziņas un dezinformācija. EESK Sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi sacīja, ka šī situācija ir modinātājzvans visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, mudinot tās būt vienotām un panākt pārmaiņas. “Cilvēkiem būtu jāzina, ka lielākā daļa pilsoniskās sabiedrības organizāciju ir atkarīgas no brīvprātīgā darba, un tas nozīmē, ka mēs netērējam nodokļu maksātāju līdzekļus.”

Dalībnieki arī aicināja Eiropas Komisiju stingrāk paust savu viedokli par šo tematu un ierosināja vairākus risinājumus, kā stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu.

García Hermida-Van Der Walle kundze sacīja, ka viņa rosinās, lai ziņojumā par tiesiskumu un nosacītības mehānismā kā veicinošs nosacījums tiktu vairāk atzīta un stiprināta pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma.

Eiropas Parlamenta deputāts, kas pārstāv PPE, Michał Wawrykiewicz sacīja, ka viņa uzdevums ir palielināt viņa grupas izpratni par šiem fundamentālajiem jautājumiem. Cits aspekts, ko viņš minēja, bija lēmumu pieņēmēju informēšana par to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskās organizācijas ir organizācijas, kuras darbojas uz vietas un sniedz būtiskus pakalpojumus, kas tieši ietekmē cilvēku dzīvi.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atbalstīja pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju nostāju: “Mums jāpretojas centieniem deleģitimizēt šīs organizācijas vai ierobežot to piekļuvi demokrātiskai līdzdalībai vajadzīgajiem resursiem. Domājot par finansējuma ierobežojumiem un pieaugošo politisko spiedienu, skaidrs, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām vajadzīgs spēcīgāks un paredzamāks atbalsts, lai tās varētu turpināt savu svarīgo darbu.” (at)

Viena no nozīmīgākajām EESK iniciatīvām “Balva pilsoniskajai sabiedrībai” izceļ pilsoniskās sabiedrības izcilo ieguldījumu Eiropas identitātes un pilsoniskuma saglabāšanā un stiprināšanā. Katru gadu balvai tiek izraudzīta kāda cita sabiedrībai aktuāla tēma, kas saistīta ar EESK darbību.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 20. martā apbalvoja trīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas no Slovākijas, Beļģijas un Francijas par novatoriskiem projektiem, kas vērsti pret pieaugošo kaitīgas polarizācijas izplatību Eiropas Savienībā.

Trīs pirmo vietu ieguvējiem tika sadalīta naudas balva 32 000 EUR apmērā.

Galveno balvu 14 000 EUR apmērā EESK piešķīra Slovākijas Debašu apvienībai par novatorisko iniciatīvu “Kritiskās domāšanas olimpiāde”, kas veido Slovākijas jauniešu noturību pret dezinformāciju. Īstenojot projektu, tiek rīkots skolēnu konkurss trīs vecuma grupās, un tajā skolēni pievēršas reālām plašsaziņas līdzekļu problēmām un vērtē satura ticamību.

Pārējie divi uzvarētāji katrs saņēma 9 000 EUR.

Otrajā vietā ierindojās Francijas žurnālistu organizācija “Reporters d'Espoirs” ar iniciatīvu “Prix Européen Jeunes Reporters d’Espoirs”, kas ir franču valodā veidota apmācību programma žurnālistikas risinājumu jomā.

Trešo balvu saņēma Beļģijas organizācija “FEC Diversité asbl” par projektu “ESCAPE GAME EXTREME DROITE pour se désintoxiquer” – aizraujošu spēli, kas vēršas pret galēji labējām ideoloģijām.

EESK 15. balva pilsoniskajai sabiedrībai

EESK 15. balva pilsoniskajai sabiedrībai tika pasniegta par bezpeļņas projektiem, kurus vada privātpersonas, privāti uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un kuri palīdz cīnīties pret kaitīgu polarizāciju Eiropas Savienībā.

Pēdējos gados Eiropu skārušas vairākas krīzes, sākot ar Krievijas agresīvo karu Ukrainā, enerģijas cenu un dzīves dārdzības pieaugumu un beidzot ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām. Šādas krīzes var mazināt uzticēšanos publiskajām iestādēm un veicināt kaitīgu polarizāciju sabiedrībā.

Lai gan polarizācija var būt atvērtas, plurālistiskas sabiedrības sastāvdaļa, pieaugošais populisms un negatīvā polarizācija ir nopietns izaicinājums Eiropas demokrātiskajām valstīm. Eiropā turpina šķelties arī tradicionālo mediju ainava, pieaug dezinformācija un uzbrukumi mediju brīvībai, un tas viss vēl vairāk apdraud demokrātiskās vērtības.

Šī gada uzvarētāji tika izraudzīti no spēcīga un daudzveidīga vairāk nekā 50 projektu kopuma no 15 dalībvalstīm. Uzvarējušie projekti tika izraudzīti par izcilo radošumu, entuziasmu un centību cīņā pret kaitīgu polarizāciju Eiropas sabiedrībā.

“Organizētai pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme Eiropas demokrātijas aizsardzībā, un to vēlreiz apliecina šī gada ievērojamie un plašā mērogā īstenotie projekti,” sacīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Aurel Laurenţiu Plosceanu.

EESK 6. martā, tikai dažas dienas pirms 12. martā paredzētajām Padomes diskusijām, rīkoja debates par Eiropas Komisijas ierosināto tīras rūpniecības kursu. Politiķi, nozares vadītāji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji sprieda par to, vai šis plāns var reāli atbalstīt Eiropas tīro tehnoloģiju sektoru, energoietilpīgās nozares un stratēģisko autonomiju.

Pieaugot ģeopolitiskai nestabilitātei un mainoties transatlantiskajām attiecībām, Eiropai vairāk nekā jebkad agrāk vajadzīga stratēģiska autonomija. Tīras rūpniecības kursa mērķis ir paātrināt dekarbonizāciju un apritīguma nodrošināšanu un vienlaikus uzlabot rūpniecības konkurētspēju, sākot ar enerģijas cenu samazināšanu. Joprojām neatbildēti ir jautājumi par šā kursa īstenošanas iespējām un finansējumu.

“Runa nav par to, ka jāizvēlas starp stratēģisko autonomiju, konkurētspēju vai divkāršo pārkārtošanos. Tas skar uz visas rūpniecības nozares, un tām ir jāpielāgojas – katrai savā tempā, bet ar skaidrām saistībām,” sacīja EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) priekšsēdētājs Pietro de Lotto, norādot, ka šis uzdevums jārisina līdzsvaroti.

Komisija uzsvērusi ģeopolitisko nepieciešamību kļūt enerģētiski neatkarīgiem no Krievijas, taču Eiropas rūpniecības lejupslīde rada aizvien lielākas bažas. Pēdējos divos gados ievērojami samazinājies gan rūpniecības produkcijas apjoms, gan ārvalstu tiešo investīciju apmērs.

Finansējums būs liels izaicinājums. Lai sasniegtu plānā izvirzītos mērķus, ES iestādēm, dalībvalstīm un rūpniecības nozarēm ir jāsadarbojas. Eiropas Investīciju banka apsolījusi 500 miljonus eiro pretgalvojuma veidā un 1,5 miljardus eiro energotīklu uzlabošanai, taču valstu valdībām ir jāmobilizē papildu līdzekļi.

Būtisks jautājums ir arī pārkārtošanās sociālā ietekme, it īpaši energoietilpīgajās nozarēs, kurās ievērojami samazinājies darbavietu skaits. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji jautāja, vai enerģijas nodokļu samazināšana, kas ir viens no svarīgākajiem kursa priekšlikumiem, varētu notikt uz izglītības un veselības aprūpes finansējuma rēķina.

Neraugoties uz optimismu, kas saistīts ar tīras rūpniecības kursa ilgtermiņa mērķiem, eksperti pauda bažas par tā spēju risināt īstermiņa problēmas. Ļoti svarīgs ir ātrums un vienkāršošana, jo augstas enerģijas izmaksas un regulatīvie šķēršļi var palēnināt progresu. Sadrumstalotie valstu politikas pasākumi joprojām ir problēma, un pastāv risks, ka tīras rūpniecības kurss var neizmantot būtisku iespēju saskaņot Eiropas valstu rūpniecības politikas pasākumus.

Bažas raisa arī tehnoloģiskā neitralitāte. Notiek debates par atjaunīgo energoresursu, ūdeņraža un biodegvielas pareizo līdzsvaru. Uzsvars uz atjaunīgajiem energoresursiem ir vērtējams atzinīgi, taču ir vajadzīga stingra apņēmība energoefektivitātes jomā. Atjaunīgie energoresursi laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam Eiropas patērētājiem jau ietaupījuši 100 miljardus eiro, un tas ir sasniegums, uz kura Eiropas Savienībai ir jābalstās. (jh)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rīkotajā Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, kas notika no 2025. gada 17. līdz 20. martam, piedalījās vairāk nekā 800 dalībnieku, kuri pārstāvēja pilsoniskās organizācijas un ieinteresētās personas no visas Eiropas, un to vidū bija arī jauniešu organizācijas, NVO un žurnālisti. Atklāšanas sēdē tika apspriesti tādi jautājumi kā pilsoniskās telpas aizsardzība ar tiesvedības palīdzību un pilsoniskās sabiedrības būtiskā loma: pieprasīt atbildību no varas, veidot kontaktus, atbalstīt sabiedrības noturību un dot iespēju izteikties tiem, kuri pārāk bieži tiek ignorēti.

2025. gada Pilsoniskās sabiedrības nedēļā uzmanība galvenokārt tika pievērsta tematam “Saliedētības un līdzdalības stiprināšana polarizētā sabiedrībā”. Ar trim svarīgām iniciatīvām – proti, Sadarbības grupas paneļi, Eiropas pilsoņu iniciatīva un Balva pilsoniskajai sabiedrībai – pasākums bija orientēts uz šādiem mērķiem:

• cīnīties pret pieaugošo polarizāciju, ko pēdējos gados vairojusi finanšu krīzes, klimata pārmaiņu un pieaugošās ienākumu nevienlīdzības ietekme;
• uzsvērt pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu šajā kontekstā;
• apkopot pilsoniskās sabiedrības risinājumus un prasības ES politikas veidotājiem, lai palīdzētu mazināt Eiropas polarizāciju, stiprinot sabiedrības saliedētību un demokrātisko līdzdalību sabiedrībai svarīgās jomās.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke atklāšanas runā uzsvēra: “Pilsoniskajai sabiedrībai ir jāpieņem šis izaicinājums. Līdzdalība, dialogs un solidaritāte nav tikai ideāli – tie ir elastīgas un vienotas Eiropas pamats. Sanākot kopā Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, vēlreiz apliecināsim savu apņēmību veicināt iekļaušanu un aktīvu pilsoniskumu. Spēcīga demokrātija ir atkarīga ne tikai no iestādēm, bet arī no visu iedzīvotāju iesaistīšanās.”

Londonas Svētā Džordža Universitātes politikas un sociālo zinātņu profesore Albena Azmanova savā uzrunā uzsvēra pieaugošo ekonomisko nedrošību, ar ko saskaras lielākā daļa cilvēku un ko viņa nosauca par “nestabilitātes epidēmiju”. Viņa skaidroja, kāpēc pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska loma centienos mainīt situāciju masveida nedrošības apstākļos.

“Masveida ekonomiskā nedrošība ir atņēmusi vairumam cilvēku vēlmi cīnīties. Pilsoniskā sabiedrība ir gatava cīnīties. Pilsoniskās sabiedrības aktīvistus virza mērķa apziņa, kas izriet no konkrētas problēmas. Viņi ir demokrātijas redzamās “kājas un rokas”,” teica A. Azmanova .

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks Younous Omarjee norādīja: “Šajos pieaugošā individuālisma apstākļos mums ir vajadzīga pilsoniskā sabiedrība, kas veido saikni starp iedzīvotājiem un darbojas kā aizsargs pret galēji labējām idejām, kuras izplatās.”

ES prezidentvalsts Polijas pilsoniskās sabiedrības jautājumu ministre Adriana Porowska pievērsās NVO būtiskajai lomai sabiedrības noturības nodrošināšanā un to sniegtajam atbalstam neaizsargātām un attālinātām grupām; viņa arī dalījās ar Polijas pieredzi, kā pilsoniskā sabiedrība nodrošina valsts noturību.

EESK sadarbības grupas ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības tīkliem līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi uzsvēra, ka moto “vienoti daudzveidībā” – ar kuru ES lepojas – tiek kultivēts tieši vietējā līmenī. Tomēr B. Xhomaqi norādīja, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas un NVO saskaras ar uzbrukumiem un tiek apšaubīta to finansējuma un lomas lietderība. “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas nevar darboties bez resursiem. Mums ir vajadzīgas institūcijas, kas aizsargā pilsonisko sabiedrību; mums ir nepieciešama pilsoniskās telpas tiesiskā aizsardzība, lai mūsu sabiedrība būtu saliedēta un vienota daudzveidībā.”