Mākslīgā intelekta attīstības jomā ES atrodas kritiskās krustcelēs. Lai gan ģeneratīvā mākslīgā intelekta tirgū dominē ASV uzņēmumi – piesaistot 80 % no globālajām privātajām investīcijām – strauji progresē Ķīna. Lai noskaidrotu, kas ir nepieciešams Eiropas konkurētspējas saglabāšanai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sadarbībā ar Eiropas politikas pētījumu centru (CEPS) ir publicējusi jaunu pētījumu.

Pētījumā, kas sagatavots EESK Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas (INT) uzdevumā un regulāri apspriests EESK Digitālā vienotā tirgus novērošanas centrā, aplūkotas galvenās iespējas, problēmas un politikas pasākumi, kas nepieciešami, lai uzlabotu Eiropas mākslīgā intelekta vidi.

Galvenie ieteikumi Eiropas Savienībai:

• palielināt ieguldījumus mākslīgajā intelektā un datošanas jaudu – Eiropai jāpalielina ieguldījumi MI infrastruktūrā, lai veicinātu inovāciju;
• koncentrēties uz trim nozarēm ar augstu potenciālu – mākslīgais intelekts var veicināt izaugsmi autobūves nozarē, tīru enerģiju un izglītību;
• veicināt atvērtā pirmkoda MI – atvērtu MI modeļu veicināšana uzlabos pieejamību un konkurenci;
• labāk integrēt pētniecības un izstrādes centienus visā Eiropas Savienībā;

Pilsoniskās sabiedrības iespēcināšana MI pārvaldībā
Pētījumā uzsvērta pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) nozīme MI politikas veidošanā un pārvaldībā. Lai veicinātu iekļautību un ētisku MI pieņemšanu, ziņojumā ieteiktas:

• MI pratības programmas – apmācības un sociālā dialoga iniciatīvas ar mērķi iespēcināt darba ņēmējus un sabiedrību;
• pieeja “Social by Design” – nodrošināt, ka MI attīstība ir cilvēkcentrēta un pielāgota sabiedrības vajadzībām;
• lielāks finansējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām – atbalsts bezpeļņas organizācijām, kas mazina plaisu starp MI tehnoloģiju un sabiedrības izpratni;
• ētiska MI pieņemšana – piešķirt prioritāti uzticamām mākslīgā intelekta sistēmām, kas atbilst Eiropas vērtībām;

EESK potenciāla izmantošana mākslīgā intelekta politikā
EESK ir labas iespējas, lai veicinātu PSO strukturētu iesaisti mākslīgā intelekta politikā. Pētījumā ieteikts atbalstīt atvērtā pirmkoda MI un veicināt ētisku inovāciju, izmantojot publiskā iepirkuma un finansēšanas shēmas, EESK darbojoties kā centrālajai struktūrai, lai sadarbotos ar PSO un atvērtā pirmkoda kopienām un palielinātu informētību par MI ietekmi uz sabiedrību.

Ar pētījumu tiek arī ieviests vienots MI glosārijs, lai izveidotu kopīgu valodu, nodrošinot efektīvu saziņu starp politikas veidotājiem, izstrādātājiem un lietotājiem, kas ir svarīgi atbildīgai MI izstrādei, pārvaldībai un ieviešanai dažādās nozarēs.

Šis pētījums tiks kopīgots ar galvenajām ES iestādēm, un paredzams, ka tas tiks izmantots turpmākajā mākslīgā intelekta politikā. Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit. (vk)