Kinga Grafa

Eiropas uzņēmumi joprojām saskaras ar pārmērīgu birokrātiju, regulējuma sadrumstalotību un pieaugošām izmaksām. Šis pārmērīgais regulējums kavē to izaugsmi un neļauj tiem tikt līdzi konkurentiem citviet pasaulē. Eiropai ir jāpārrauj šis apburtais loks – uzņēmējiem vajadzīgas reālas pārmaiņas, nevis vēl plašāka to pašu šķēršļu analīze, par kuriem zināms jau gadiem ilgi. “Šis ir svarīgs brīdis, lai pārietu no vārdiem uz darbiem,” raksta Polijas Uzņēmumu konfederācijas Lewiatan pārstāve Kinga Grafa.

Eiropas Komisija nesen nāca klajā ar Konkurētspējas kompasu, proti, ceļvedi nākamajiem pieciem gadiem, kura mērķis ir stiprināt ES ekonomisko pozīciju un atbalstīt Eiropas uzņēmumus. Komisijas ierosinātais rīcības virziens ir pareizs. Uzņēmumi jau sen aicina veikt šādas pārmaiņas un padarīt “konkurētspēju” un “vienoto tirgu” par galvenajām prioritātēm. Taču, ja ES vēlas konkurēt pasaules mērogā, tai jārīkojas jau tagad. Balstoties uz spēcīgu ekonomiku, steidzami jāracionalizē regulējums, jāsamazina enerģijas izmaksas un jānodrošina efektīvs atbalsts investīcijām un inovācijai. Tā kā ģeopolitiskā vide kļuvusi nestabila, mums arī jāpabeidz brīvās tirdzniecības nolīgumi ar nozīmīgiem partneriem, piemēram, nolīgumi, kas attiecas uz piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām.

Pašlaik Eiropas uzņēmumi joprojām saskaras ar pārmērīgu birokrātiju, regulējuma sadrumstalotību un pieaugošām izmaksām. Konkurenti citviet pasaulē aug straujāk, savukārt pārmērīgs regulējums kavē Eiropas uzņēmumu izaugsmi. Eiropas Komisijai jāierosina konkrētas reformas, kas reāli uzlabos ES uzņēmējdarbības vidi. Konkurētspējas kompass aplūko lielākos šķēršļus ES izaugsmei un produktivitātei, piemēram, augstās enerģijas izmaksas, pārmērīgo regulējumu un prasmju un darbaspēka trūkumu. Tas ir pareizais rīcības virziens, bet vissvarīgākais ir to īstenot praksē. Tas nozīmē, ka vajadzīgi tiesību aktu priekšlikumi un rīcības plāni, kas veicina konkurētspēju un neierobežo to.

Vienotais tirgus ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, taču tā potenciāls ir pilnībā jāizmanto. Nav pieņemami, ka vienotā tirgus šķēršļi, kas apzināti pirms 20 gadiem, joprojām pastāv. ES Padomes prezidentvalstij Polijai ir iespēja to mainīt, un pakalpojumu sniegšanas brīvība ir viena no tās galvenajām prioritātēm. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai transporta nozarei, bet arī augošajai to uzņēmumu grupai, kas piedāvā profesionālos pakalpojumus. Diemžēl E. Letta un M. Draghi ziņojumos šim jautājumam nav pievērsta pietiekama uzmanība. E. Letta koncentrējās tikai uz būvniecību un mazumtirdzniecību, savukārt M. Draghi neņēma vērā Komisijas aplēses par papildu pasākumiem, kas varētu atraisīt pakalpojumu tirgus potenciālu. Pozitīvi vērtējams tas, ka S. Niinistö ziņojumā uzsvērta pakalpojumu loma noturības un drošības stiprināšanā. Neviens nav jāpārliecina, cik svarīgi tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Minēto apsvērumu dēļ Komisija ierosina “28. režīmu” – vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz nodokļiem, darba tiesībām un uzņēmējdarbības tiesībām. Šīs iniciatīvas mērķis ir vienkāršot pārrobežu darbības, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, taču pašlaik mums nav pietiekami daudz informācijas par priekšlikumu, lai to varētu novērtēt.

Paziņojums par regulējuma atcelšanu un tiesību aktu racionalizēšanu nepārprotami ir solis pareizajā virzienā. Tomēr tagad pienācis laiks priekšlikumus īstenot praksē, un šie centieni nedrīkst aprobežoties tikai ar ziņošanas sloga mazināšanu. Mēs ceram, ka Komisija veiks rūpīgu ES tiesību aktu revīziju, pēc kuras izskanēs konkrēti priekšlikumi, kā ātri uzlabot ES normatīvo vidi.

Mēs ar nepacietību gaidām Vienotā tirgus forumu, kas notiks Krakovā, un sabiedriskās apspriešanas, kurā piedalījās Lewiatan locekļi, secinājumus. Mērķis būs sagatavot nākamo vienotā tirgus stratēģiju.

Šis ir svarīgs brīdis centienos pāriet no vārdiem uz darbiem un īstenot risinājumus, kas patiešām atraisa Eiropas uzņēmumu attīstības potenciālu. Lai rastu risinājumus, kas atbilst uzņēmumu reālajām vajadzībām, būtiska nozīme būs ES iestāžu un sociālo partneru dialogam. Ja nepieņemsim drosmīgus lēmumus, zaudēsim vērtīgu laiku un atpaliksim no globālajiem konkurentiem.

Kinga Grafa ir Lewiatan Confederation ģenerāldirektora vietniece Eiropas lietās un BUSINESSEUROPE pastāvīgā delegāte. Pēc izglītības būdama politikas zinātniece un žurnāliste, ar ES darbību saistīto pieredzi viņa ieguva, strādājot Eiropas integrācijas komitejas birojā (2008.–2009. gads) un Eiropas Parlamentā (2009.–2014. gads). Viņa ir arī līdzautore grāmatai par Polijas aristokrātiju un autore zinātniskām publikācijām par ASV ārpolitiku, Amerikas eliti un kultūras diplomātiju.

ES ir jāpretojas vilinošajai deregulācijas dziesmai, jo tā tikai radītu nenoteiktību uzņēmumiem, vājinātu uz ilgtspēju balstītu konkurētspēju un mazinātu iedzīvotāju labbūtību un uzticēšanos, norāda Danny Jacobs, Flandrijas vides tīkla Bond Beter Leefmilieu (BBL) ģenerāldirektors. Viņš mums darīja zināmas vides NVO bažas par ES jaunāko priekšlikumu vienkāršot noteikumus, kas, viņuprāt, var atstāt novārtā Eiropas zaļā kursa galvenos mērķus.

Vai varat komentēt Komisijas jaunākās iniciatīvas par deregulāciju, piemēram, Konkurētspējas kompasu vai “Omnibus” paketi?

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ekonomiski virzītu programmu deregulācijai un vienkāršošanai, kas var apdraudēt ar lielām pūlēm gūtos panākumus vides, sociālajā un ekonomikas jomā. Šī spriedze starp Eiropas acquis pielāgošanu un saglabāšanu apgrūtina ES virzību uz skaidru kursu.

Komisijas konkurētspējas kompass, kas tika prezentēts janvāra beigās, atspoguļo uzņēmumu bažas par enerģijas izmaksām un ekonomikas problēmām, taču atstāj novārtā tādas svarīgas prioritātes kā nulles piesārņojums un iedzīvotāju labbūtība, nespējot virzīt Eiropas ekonomiku uz tīru, pārticīgu un apritīgu nākotni. Kompass rada risku Eiropai novirzīties no ceļa. Konkurētspējīgas dekarbonizācijas veicināšana, neiekļaujot sociālos un vidiskos mērķus, apdraud pašu ES iestāžu mērķi – kalpot kopējam labumam un to aizstāvēt.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām bažas raisa kompasā norādītais riskantais 25 % vienkāršošanas mērķis. Lai gan noteikumu racionalizēšana ir vērtējama atzinīgi, vienkāršošana bez rūpīga novērtējuma varētu apdraudēt kritisko veselības, sociālo un vides aizsardzību. Uzņēmējdarbības inovāciju kavē nevis regulējums, bet gan skaidru noteikumu trūkums. Turpmāka deregulācija radītu tikai nenoteiktības gaisotni, kas sodītu pirmos virzītājus – vadošos uzņēmumus – un vienlaikus apdraudētu progresu un ilgtspēju.

Mēs arī baidāmies, ka šis vienkāršošanas impulss notiks uz vides un sociālo mērķu rēķina. Direktīvā par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD), Direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CS3D) un ES taksonomijā ir daudz trūkumu, un tie nav bijuši tik tālejoši, cik tie varētu būt. To turpmāka pavājināšana no jau tā zemā sākumpunkta padarītu šīs direktīvas bezjēdzīgas.

Vēl viens konkrēts piemērs iezīmē to, kas pašlaik notiek.  Flandrija pēdējos gados ir saskārusies ar milzīgu PFAS problēmu: liela daļa mūsu teritorijas ir piesārņota ar šīm ķīmiskajām vielām, un tas skar simtiem tūkstošu iedzīvotāju. Ierobežojums vai aizliegums saskaņā ar tiesību aktiem ķimikāliju jomā (REACH) tiek uzskatīts par visefektīvāko instrumentu, lai kontrolētu riskus, kurus rada tādas vielas kā PFAS, ko izmanto rūpnieciskajos procesos, kā arī produktos (maisījumos un izstrādājumos). Ja Eiropas Komisija atteiktos no stingra REACH regulējuma, tas palielinātu risku attiecībā uz ekspozīciju bīstamām ķīmiskām vielām, kas ir kaitīgas sabiedrības veselībai. Uzņēmumiem būtu mazāk pienākumu meklēt drošas alternatīvas, kas kavē inovāciju ilgtspējīgā ķīmijā. Vides piesārņojums var palielināties, jo mazāk stingri noteikumi rada vairāk bīstamu noplūžu un atkritumu. Patērētāji ir vairāk pakļauti riskam, jo produkti netiek rūpīgi pārbaudīti attiecībā uz toksiskām vielām. Tā rezultātā Eiropas uzņēmumi varētu atpalikt globālajā pārejā uz drošākiem un videi draudzīgākiem produktiem, zaudējot tirgus daļu konkurentiem, kuri izmanto nākotnes prasībām atbilstošas inovācijas.

Cik cerīgi jūs raugāties uz zaļā kursa likteni, ņemot vērā Komisijas nesen paziņoto kursu Eiropas ekonomikas veicināšanai?

Eiropas Komisijas 2025. gada darba programma satur gan solījumu, gan briesmas. Lai gan tās apņemšanās dekarbonizācijas un cenas ziņā pieejamas enerģijas jomā liecina par potenciālu virzību uz tīrāku un noturīgāku Eiropu, pastāv risks, ka Eiropas zaļā kursa galvenie mērķi tiks atstāti novārtā. Pieaug bažas par ierosināto “Omnibus” regulu, kas varētu kalpot kā līdzeklis korporatīvās atbildības deregulācijai, aizbildinoties ar “vienkāršošanu”. Jaunākās tendences liecina, ka vienkāršošanu pārāk bieži izmanto, lai vājinātu būtiskus aizsardzības pasākumus, sākot ar tiesību aktiem ķimikāliju jomā un beidzot ar lauksaimniecību. Spilgts piemērs ir sasteigtā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma 2024. gada martā, kas izslēdza zaļos aizsardzības pasākumus. Tagadējā REACH pārskatīšana, kas jau sen bija jāveic, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi, var tikt pārpakota kā “vienkāršošanas” pasākums nolūkā atvieglot nozares noteikumus.

Tikai pirms dažiem mēnešiem Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apsolīja turpināt virzību uz visiem Eiropas zaļā kursa mērķiem. Tomēr pašreizējā darba programmā atspoguļojas atšķirīgs stāsts, atceļot prioritātes attiecībā uz mērķiem, kuros rīcība ir vissteidzamākā – it īpaši attiecībā uz nulles piesārņojuma mērķi.

Vai uzskatāt, ka ierosinātā deregulācija varētu negatīvi ietekmēt ilgtspēju un līdz šim panākto progresu?

ES ir jāpretojas vilinošajai deregulācijas dziesmai, kas tikai apdraudētu regulatīvo noteiktību un paredzamību uzņēmumiem, vājinātu uz ilgtspēju balstītu ilgtermiņa konkurētspēju un iedragātu iedzīvotāju labbūtību un uzticēšanos.

ES ir jānodrošina, ka birokrātijas samazināšana nenozīmē vides un sabiedrības veselības aizsardzības samazināšanu. Viedai īstenošanai būtu jāstiprina, nevis jāvājina Eiropas zaļais kurss. Svarīgākās vidiskās un sociālās aizsardzības vājināšana, aizbildinoties ar birokrātijas samazināšanu, nav ekonomiski spēcīga stratēģija. Tas ir nepārdomāts solis atpakaļ, kas sabotēs pašus noteikumus, kuri izstrādāti, lai mūsu ekonomika atbilstu nākotnes prasībām. Tas viss pastiprina satraucošo risku, ka ilgtspējas jomā tiks pagriezts atpakaļ desmit gadus ilgais progress.

Tajā pašā laikā pilsoniskā sabiedrība visā ES saskaras ar pieaugošu spiedienu, ko rada ierobežojoši ārvalstu aģentu tiesību akti, protestu apspiešana un finansējuma samazinājumi, kas apdraud pamattiesības. Eiropas demokrātijas vairogam un gaidāmajai ES pilsoniskās sabiedrības stratēģijai ir jāsniedz vairāk nekā tikai simboliska apņemšanās – tiem jānodrošina tiesiskā aizsardzība, ilgtspējīgs finansējums un strukturēts pilsoniskais dialogs ar ES iestādēm. Komisijas darba programmā prioritāte jāpiešķir demokrātijas aizsardzībai, stiprinot pilsonisko sabiedrību. Bez neatkarīgas un ar resursiem labi nodrošinātas pilsoniskās sabiedrības pati Eiropas demokrātija ir apdraudēta.

Danny Jacobs ir Bond Beter Leefmilieu – BBL (135 vides NVO federācijas Flandrijā, Beļģijā ģenerāldirektors) un Beļģijas pārstāvis Eiropas Vides birojā (Eiropas lielākais iedzīvotāju vides organizāciju tīkls, kas pārstāv aptuveni 30 miljonus individuālu biedru un atbalstītāju).

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) – Eiropas lielākā arodbiedrību organizācija, kas Eiropas līmenī pārstāv 45 miljonus darba ņēmēju, – ir atteikusies apstiprināt Konkurētspējas kompasu – Eiropas Komisijas plānu ES ekonomikas stimulēšanai. ETUC uzskata, ka kompass tā pašreizējā veidolā ir nepieņemams. Mēs ar Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāri Esther Lynch apspriedām darba ņēmēju lielākos iebildumus pret kompasu, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra nākotni apstākļos, kad aizvien skaļāki kļūst aicinājumi krasi samazināt regulējumu un vairāk koncentrēties uz konkurētspēju.

ES arodbiedrības jau ir izteikušas neapmierinātību ar jaunāko Eiropas Komisijas plānu, kā atdzīvināt ES ekonomiku. Kas, jūsuprāt, ir Komisijas izstrādātā Konkurētspējas kompasa lielākā nepilnība? Kuri plānā iekļautie priekšlikumi jums šķiet īpaši satraucoši?

Galvenā problēma saistībā ar Eiropas Komisijas Konkurētspējas kompasu ir tā, ka tajā par prioritāti izvirzīta deregulācija, nevis investīcijas, kas vajadzīgas, lai radītu kvalitatīvas darbvietas, izstrādātu spēcīgu Eiropas rūpniecības politiku un nodrošinātu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Tāpat, lai arī kompasā ir atzīta kvalitatīvu darbvietu nozīmība konkurētspējīgā ekonomikā, tas nevis ierosina nepieciešamos tiesību aktus, lai nostiprinātu tiesības, uzlabotu darba apstākļus un sekmētu koplīguma sarunas, bet gan apdraud šo prioritāti, veicinot deregulāciju, kas var novest pie darba apstākļu pasliktināšanās un darbavietu nestabilitātes.

Viens no visbīstamākajiem priekšlikumiem ir ieviest 28. režīmu uzņēmumiem, kas ļautu uzņēmumiem darboties ārpus valstu darba tiesībām. Tas varētu nopietni apdraudēt darba tiesību aktus visā Eiropā, radot sacensību par iespējami zemāku darba ņēmēju tiesību un aizsardzības līmeni.

Arī pārmērīgas reglamentēšanas (gold plating) jeb valdību iespējas pieņemt tiesību aktus, kas pārsniedz ES direktīvās noteikto standartu obligāto minimumu, aizliegums ir ļoti problemātisks. ES direktīvu pamatā esošā ideja, atšķirībā no ES regulām, ir visām valstīm noteikt standartu obligāto minimumu. Šāda minimuma uzskatīšana par iespēju griestiem ne tikai apdraudētu šo ideju, bet arī būtiski kaitētu strādājošajiem, un tas nozīmētu, ka tiktu iznīcināts ar smagu darbu panāktais progress veselības aprūpes, izglītības, darba aizsardzības un taisnīga atalgojuma jomā, kas ir tikai daži piemēri.

Problēmas rada arī kompasā izteiktais aicinājums veikt pensiju reformas, pamatojoties uz ilgāku darba mūžu, jo tas darba ņēmējiem uzliek nesamērīgu slogu, nepievēršoties vajadzībai pēc ilgtspējīgām un taisnīgām pensiju sistēmām.

Turklāt kompass lielā mērā nosveras uz uzņēmumu labuma pusi un daudz solījumu dod uzņēmumu grupām, taču neuzņemas konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktiem, kas būtu izdevīgi strādājošajiem. Piemēram, nav paredzēti pasākumi, ar kuriem nodrošināt, ka publiskās investīcijas tiek izmantotas kvalitatīvu darbvietu izveidei, nevis vienkārši uzņēmumu peļņas vairošanai.

Kopumā Konkurētspējas kompass nelīdzsvaro uzņēmumu vajadzības ar darba ņēmēju tiesībām un labbūtību, un tas priekšlikumu tā pašreizējā formā padara par nepieņemamu.

Vai uzskatāt, ka tagad varētu būt apdraudēta Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošana?

Uz papīra Komisija savā nesen publicētajā 2025. gada darba programmā ir atkārtoti apņēmusies atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tomēr praksē darba programmā kopš 2019. gada nav iekļauta neviena sociālās likumdošanas iniciatīva.

Toties Komisija nākamajam gadam ir ierosinājusi astoņus “vienkāršošanas” tiesību aktus. Pārmērīgs administratīvais slogs nepatīk nevienam, un arodbiedrības šajā saistībā aktīvi iesaka risinājumus, piemēram, vienkāršot noteikumus par publisko iepirkumu.

Tomēr ir acīmredzams, ka problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, netiks atrisinātas ar vienkāršošanu.

Lielākais apdraudējums sociālo tiesību pīlāra īstenošanai ir masveida atlaišanas vilnis, kas veļas pāri Eiropai. Tas apdraudēs algas un darbvietu drošību, kā arī pensijas, sociālo aizsardzību un daudzus citus pīlāra principus.

Ir jānodrošina investīcijas, lai aizsargātu un radītu kvalitatīvas darbvietas, tostarp SURE 2.0 instruments un spēcīgs ES investīciju mehānisms, kā arī jāpieņem nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, lai garantētu kvalitatīvas darbvietas.

Ja tā nav regulatīvā sloga samazināšana, tad kāds būtu pareizais veids, kā Eiropas Savienībai palielināt savu nozīmīgumu pašreizējā globālajā ekonomikas kontekstā?

Apstākļi, kas noveda pie iepriekšminētās atlaišanas, bija saistīti ar investīciju trūkumu. Tas attiecas gan uz privātiem, gan publiskiem ieguldījumiem.

Korporācijas ir pārvirzījušas investīcijas no darba ņēmēju atalgojuma un tik ļoti nepieciešamās pētniecības un izstrādes uz dividenžu izmaksu, kas ir neproduktīvi, un akciju atpirkšanu, kavējot zaļās un tehnoloģiskās attīstības norises Eiropā.

Dažu pēdējo gadu laikā ASV un Ķīna ir sākušas lielus publisko investīciju viļņus. Tikmēr ES bija aizņemta ar jaunu noteikumu pieņemšanu, liekot dalībvalstīm veikt taupības pasākumus.

Eiropas Savienībai ir steidzami jāmaina kurss. Masveida publiskās investīcijas – kopā ar sociālajām prasībām, kas nodrošinātu, ka šādas investīcijas rada kvalitatīvas darbvietas, – ir priekšnoteikums Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai.

Esther Lynch ir Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāre. Viņai ir plaša pieredze arodbiedrību darbības jomā Īrijā, Eiropā un starptautiskā līmenī, un viņa ir bijusi gan ETUC ģenerālsekretāra vietniece, gan konfederālā sekretāre. Pildot pienākumus, viņa vadīja centienus stiprināt darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, ietekmējot svarīgas direktīvas par pienācīgu minimālo algu, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un trauksmes celšanu. Viņa ir vadījusi arī kampaņas par Eiropas sociālo tiesību pīlāru un taisnīgu atalgojumu. Pateicoties viņas darbam, tika noteiktas 15 juridiski saistošas ekspozīcijas robežvērtības kancerogēniem un noslēgti sociālo partneru nolīgumi par digitalizāciju un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām. Būdama pārliecināta feministe, Esther Lynch iestājas par to, lai netiktu pieļauts pārāk zems novērtējums par darbu, ko lielākoties veic sievietes.

ETUC pārstāv 45 miljonus biedru no 94 arodbiedrību organizācijām 42 Eiropas valstīs un 10 Eiropas Arodbiedrību federācijām.

Mario Draghi un Enrico Letta 2024. gada ziņojumi ir piesaistījuši lielu uzmanību Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, kļūstot par ceļvežiem, kas norāda uz kursu, pa kuru Eiropai vajadzētu virzīties, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu nākotni. Atzinumā “E. Letta ziņojuma un M. Draghi ziņojuma par ES vienotā tirgus darbību un konkurētspēju novērtējums” EESK pauž pilsoniskās sabiedrības viedokli par šiem ziņojumiem un nāk klajā ar ieteikumiem steidzamai rīcībai. Mēs lūdzām atzinuma trīs ziņotājus — Matteo Carlo Borsani, Giuseppe Guerini un Stefano Palmieri — izklāstīt ziņojumos iekļautos priekšlikumus, kurus viņi uzskata par īpaši svarīgiem ES turpmākajai labklājībai.

Šķiet, ka šobrīd visi runā par konkurētspēju un deregulācija tiek uzskatīta par burvju nūjiņu Eiropas iezīmēšanai pasaules ekonomikas dalībnieku kartē. Tomēr ir daudz veidu, kā mērīt konkurētspēju, un nav universālas atbildes uz jautājumu, cik daudz regulējuma ir par daudz. Ja debates par konkurētspēju un deregulāciju netiks risinātas uzmanīgi, tās riskē izplūst pārmērīgi vienkāršotos, melnbaltos argumentos, kas var apdraudēt veselīgu ekonomikas politikas veidošanu. Šādi raksta mūsu pārsteiguma viesis Karel Lannoo – Eiropas Politikas pētījumu centra (CEPS) izpilddirektors.

Karel Lannoo ir CEPS – vienas no Eiropas vadošajām neatkarīgajām ideju laboratorijām – izpilddirektors. Starp viņa nesenajām publikācijām par finanšu regulējuma un Eiropas ekonomikas pārvaldības un vienotā tirgus jautājumiem ir “Saprast Eiropu” (nīderlandiešu valodā), Urzulas fon der Leienas vadītajai otrajai Komisijai iesniegts darba grupas ziņojums par finanšu nozares politiku, kā arī dažādu veidu ieguldījums akadēmiskajos izdevumos un pārskatos. Karel Lannoo bieži uzstājas ES, valstu un starptautisko iestāžu rīkotās uzklausīšanās, starptautiskās konferencēs un vadītājiem paredzētās programmās. Viņš vada valstu valdību, daudzpusēju organizāciju un privātā sektora struktūru pasūtītus pētījumus. Viņa raksti regulāri parādās medijos. Karel Lannoo darbojas arī uzņēmumu un fondu valdēs un konsultatīvo padomju locekļa statusā, tostarp Nīderlandes Finanšu tirgu iestādes Kapitāla tirgu komisijā, kas ir kapitāla tirgu uzraudzības iestāde.

Karel Lannoo

Tagad ir modē saukt Eiropu par nekonkurētspējīgu un prasīt plašu deregulācijas kampaņu ES līmenī. Tomēr tas, cik lielā mērā ekonomiskā situācija ir problemātiska, ir atkarīgs no konkurētspējas definīcijas, izmantotā apzīmējuma un etalona, kā arī no apstākļiem.

Turklāt konkurētspēja tiek pielīdzināta deregulācijai, kas ir nepareizi, it kā risinājums būtu masīva vienkāršošanas kampaņa. Tāpēc ir svarīgi panākt, ka parametri ir pareizi, lai kontrolētu diskursu, kas pretējā gadījumā varētu iziet ārpus kontroles un nonākt eiroskeptiskajā nometnē.

Konkurētspēja kā politikas mērķis ir atgriezusies, kaut gan tā nekad nav zudusi – ir svarīgi atgādināt par šiem precedentiem. Ar Lisabonas stratēģiju, ko oficiāli pieņēma Lisabonas Eiropadome 2000. gada martā, ES vēlējās kļūt par “pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, kura spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, jaunas un labākas darbavietas un lielāku sociālo kohēziju”. Bažas par konkurētspēju Eiropas Komisijai bija jau Jacques Delors laikā – kaut vai slavenais Paul Krugman 1994. gadā publicētais raksts, kurā tiek runāts par “bīstamu apsēstību”. Tolaik Jacques Delors bija nobažījies par bezdarba pieaugumu Eiropā, ņemot vērā ASV un Japānas konkurenci, un kā risinājumu ierosināja programmu ieguldījumiem infrastruktūrā un augstajās tehnoloģijās. Mēs esam to dzirdējuši iepriekš.

Darba kārtībā jau ilgu laiku ir bijusi arī tiesību aktu vienkāršošana. Vienkāršoti tiesību akti attiecībā uz iekšējo tirgu (SLIM) sākās jau 1996. gadā, kad Eiropas Savienībā bija 15 dalībvalstis. Komisārs Charles McCreevy (2004-2009) atbalstīja regulatīvas “pauzes” 2005.–2006. gadā, līdz iestājās finanšu krīze. Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Frans Timmermans Juncker vadītajā Komisijā tika uzdots izstrādāt labāka regulējuma programmu. Lai gan visi šie plāni bija atzinīgi vērtējami, labāk būtu pievērsties regulējuma sarežģītības pamatcēloņiem – lēmumu pieņemšanas procesam un vājai izpildei –, nevis tikai simptomu ārstēšanai. Tomēr ar 27 dalībvalstīm to ir vieglāk pateikt nekā paveikt.

Konkurētspēja, vismaz tā, kā tā ir definēta Draghi ziņojumā, vairāk attiecas uz ražīgumu un IKP izaugsmi, kas atkarībā no izmantotā denominatora var sniegt lielā mērā atšķirīgus rezultātus. Tomēr ir arī citi veidi, kā izmērīt konkurētspēju. Varētu aplūkot iekšējo konkurētspēju pretstatā ārējai konkurētspējai. Iekšēji ES šķiet vāja un ar sarūkošu produktivitāti salīdzinājumā ar ASV. Tomēr ārēji Eiropas Savienībai ir tirdzniecības un tekošā konta pārpalikums, savukārt ASV ir milzīgs tirdzniecības un tekošā konta deficīts, tomēr nešķiet, ka tā ir problēma (izņemot ASV prezidentam D. Trampam).

ES fiskālais stāvoklis ir arī daudz labāks nekā ASV vai pat Japānai, lai gan mums trūkst precīzu datu salīdzinājumam ar Ķīnu. ES budžeta deficīts 2024. gadā bija aptuveni 3,5 % no IKP, taču ASV tas bija gandrīz divreiz lielāks (6,4 %). ASV to var finansēt starptautiskajos tirgos, izmantojot dolāra globālās pozīcijas, lai gan vidēja termiņa procentu likmes ES un ASV ir atšķirīgas, un tas liecina par tirgus bažām attiecībā uz ASV ekonomiku. Pašlaik ASV dolāra tirgus aizdevumu sešu mēnešu procentu likme ir 4,8 %, savukārt eurozonā tā ir 2,5 % (Euribor).

Turklāt enerģijas cenas Eiropas Savienībā ir bijušas daudz augstākas nekā ASV kopš 2021. gada vidus, kad Putins sāka manipulēt ar cenām, kas ir konkurētspējas problēma apstrādes rūpniecībā un it īpaši Vācijā. Pašlaik enerģijas izmaksas Eiropas Savienībā ir vismaz par 50 % augstākas nekā ASV.

Enerģētikas politika ir vēl viens labs piemērs debatēm par regulējumu: vai problēma ir pārāk daudz regulējuma? Gluži pretēji, Eiropas Savienībai ir vienots enerģijas tirgus sadalei, bet ne ražošanai, ko joprojām kontrolē dalībvalstis. Tas rada problēmas valstīs ar pārmērīgu ražošanu, jo tas paaugstina cenas enerģijas trūkuma dēļ citās valstīs, kā tas ir Zviedrijas un Vācijas gadījumā.

Turklāt attiecībā uz digitālo nozari varētu jautāt, vai regulējuma trūkums ir labāks. Vai mēs vēlamies, lai būtu runas brīvība ASV stilā un lai nebūtu satura moderācija? Vai mēs vēlamies oligopolistisku tirgu, kāds tas ir šodien?

Šajās īsajās pārdomās uzsvērts, ka pret jebkurām debatēm par konkurētspēju un deregulāciju ir jāizturas ar vislielāko uzmanību, lai nepieļautu, ka tās kļūst par melnbaltu diskusiju, kas varētu negatīvi ietekmēt pareizu ekonomikas politikas veidošanu.

Stefano Palmieri
EESK Darba ņēmēju grupa

Letta un Draghi ziņojumi lielā mērā pārklājas, lai gan tajos sniegtā analīze un ierosinātās stratēģijas būtiski atšķiras.

Piemēram, kohēzijas politika. Letta ziņojumā tai ir centrālā loma, jo tā nodrošina, ka vienotā tirgus priekšrocības tiek kopīgotas starp visiem Savienības iedzīvotājiem un reģioniem. Tajā arī uzsvērta saikne starp kohēzijas politiku un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas ir būtiski, lai eiropieši varētu dzīvot un strādāt tur, kur viņi izvēlas. Turpretī Draghi ziņojums, šķiet, mazākā mērā uzsver kohēzijas politikas nozīmi un konkurētspējas sociālo un teritoriālo dimensiju. Tajā tiek apspriesta Eiropas konkurētspēja, neņemot vērā teritoriālās atšķirības, un tas nozīmē, ka vienkārši palielinot ES vispārējo konkurētspēju, tiktu atrisināti reģionālie jautājumi. Ziņojumā nav ņemts vērā tas, ka daudzos reģionos zema konkurētspēja un nelabvēlīgi teritoriālie apstākļi ir vienas monētas divas puses.

Abos ziņojumos ir atzīts, ka “ierastā pieeja” Savienībai vairs nav variants. Mūsdienu krīžu steidzamības un sarežģītības dēļ ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas Eiropas politikas veidošanā, iespējams, pat ar izmaiņām Līgumā. Vai mēs patiešām varam apspriest paplašināšanos, neaplūkojot vajadzību pēc dziļākas politiskās integrācijas? Šai pārejai jābūt saistītai arī ar mēroga maiņu. Pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir nepietiekama, balstīta uz nedaudz vairāk nekā 1 % no ES NKI, un to ierobežo novecojusi “taisnīgas atdeves” loģika. Ir vajadzīga jauna pieeja, kuras pamatā ir “Next Generation EU” modelis. Ārkārtas problēmām ir vajadzīgi drosmīgi risinājumi, tostarp “kopīgu drošu aktīvu” emitēšana, kā tas bija pandēmijas laikā.

Gaidāmajā DFS 2028.–2034. gadam tiks pārbaudīti ES patiesie nodomi, nosakot prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem. Šajā sakarā ir pamats sagaidīt atklātas debates par problēmām, ar kurām saskaras ES, ņemot vērā daudzās pašreizējās krīzes, kā arī par tās galvenajiem mērķiem un kopīgajām Eiropas precēm, ko tā vēlas sniegt saviem iedzīvotājiem.

Apsverot regulējuma reformu, kā ieteikts abos ziņojumos, ir svarīgi atcerēties, ka ES ir pasaulē visprogresīvākā “sociālā tirgus ekonomika”. Tās augstie ekonomiskie, sociālie un vidiskie standarti ir būtiski šā modeļa panākumiem, nevis šķēršļi. Tāpēc ES noteikumu salīdzināšana ar ASV vai Ķīnas noteikumiem ir fundamentāli kļūdaina. Visiem centieniem vienkāršot ES noteikumus joprojām ir jāaizsargā darba apstākļi, darba ņēmēju drošība, patērētāju tiesības, sociālā un ekonomiskā kohēzija un ilgtspējīga izaugsme.

Eiropa ir sapratusi, kaut arī novēloti, ka ar lielu tirgu vien vairs nepietiek. Lai virzītos uz priekšu, tai jācenšas panākt lielāku vienotību, tostarp dziļāku politisko integrāciju un patiesi vienotu politiku ekonomikas, rūpniecības, tirdzniecības, ārlietu un aizsardzības jomā. Turpmākie mēneši būs izšķiroši Eiropas nākotnes veidošanā.

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas loceklis Giuseppe Guerini

Pagājušajā gadā Eiropas Komisija un Eiropadome uzdeva Mario Draghi un Enrico Letta izstrādāt ziņojumus attiecīgi par ES konkurētspēju un vienotā tirgus uzlabošanu. Minētajos ziņojumos izklāstīta vērienīga Eiropas Savienības politiskā programma, kas kalpo gan kā ceļvedis, gan kā kritērijs, lai novērtētu iestāžu un politikas veidotāju apņemšanos veidot ES nākotni un spēju to paveikt.

Minētos ziņojumus var izmantot, lai novērtētu, cik efektīvi iestādes un vadītāji reaģē uz mūsdienu sarežģītajām problēmām.

EESK atzinums par ziņojumiem ir vērtīgs instruments, lai novērtētu šā jaunā politikas cikla sākumposmus. Pirmo soli atspoguļo Konkurētspējas kompass, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 29. janvārī. Tajā minēti vairāki augstas prioritātes priekšlikumi, kas arī uzsvērti mūsu atzinumā, piemēram, konkurētspējas jomā vērojamās atpalicības novēršana, vienotā tirgus izveides pabeigšana, regulējuma vienkāršošana bez ierobežojumu atcelšanas un atziņa, ka konkurētspēja ir atkarīga no cilvēkiem un prasmēm.

Tomēr līdztekus atpalicībai konkurētspējas jomā trūkst arī konkrētas rīcības. Līdz šim Komisija nākusi klajā ar stratēģiskiem dokumentiem, paziņojumiem un saistībām, taču līdz konkrētiem pasākumiem jāgaida vēl vairāki mēneši. Šī kavēšanās liecina, ka, kā norādīts mūsu atzinumā, ES iestādēm un dalībvalstīm arī jāuzsāk debates par ES pamatnoteikumiem un spēkā esošo Līgumu nozīmi centienos risināt mūsdienu problēmas, kurām vajadzīga ātra rīcība.

Ātra rīcība nenozīmē, ka jāpazemina kvalitāte. Eiropas Komisija to apliecināja 2020. gadā, kad tā ātri īstenoja iniciatīvu Next Generation EU. Šobrīd tai būtu jāizrāda tāda pati elastība.

Lai sasniegtu minētos mērķus, vajadzīga daudzšķautņaina pieeja. Ļoti svarīgi ir ātri pabeigt vienotā tirgus izveidi, taču tam ir jāiet roku rokā ar stingru apņemšanos veicināt vides ilgtspēju, ekonomisko labklājību un sociālo un teritoriālo kohēziju, jo tie ir galvenie konkurētspējas virzītājspēki.

Šim redzējumam vajadzīga arī saskaņota rūpniecības politika, kas ir tālejošāka nekā sadrumstalotās valstu pieejas un ko atbalsta ar stratēģiskiem fiskāliem un muitas stimuliem. Vienlaikus, lai veicinātu dinamiskāku uzņēmējdarbības vidi, ir būtiski mazināt birokrātisko slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, izmantojot lietpratīgāku regulējumu un racionalizētas administratīvās procedūras.

Enerģētikas nozarē ir būtiski mazināt cenu atšķirības starp dalībvalstīm un citām pasaules ekonomikām. Tāpēc būs vajadzīgi lielāki ieguldījumi atjaunojamos energoresursos, nodrošinot konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku enerģijas tirgu.

Lai atbalstītu minētos mērķus, Eiropas Savienībai ir arī jāizstrādā kopēja politika attiecībā uz Eiropas sabiedriskajiem labumiem, skaidri nosakot savas stratēģiskās prioritātes un stiprinot savu lomu pasaules mērogā.

EESK turpinās uzraudzīt šo politikas pasākumu īstenošanu, nodrošinot, ka tiek uzklausīts un ņemts vērā Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis.

EESK Darba devēju grupas loceklis Matteo Carlo Borsani

Pirmais un svarīgākais, ko savā atzinumā EESK aicina darīt, ir steidzami rīkoties, lai īstenotu E. Letta un M. Draghi ziņojumos minētos ieteikumus. Uzskatu, ka tas būtu jādara visaptveroši; ziņojumos nedrīkst meklēt vienīgi izdevīgo. Tie jāīsteno kopumā, nevēršot priekšlikumus un uzmanību vienīgi uz komforta zonām un nevairoties no būtiskākajiem un strīdīgākajiem jautājumiem, piemēram, tādiem kā ieguldījumi. 

Vispirms pieskaroties M. Draghi ziņojumam un ņemot vērā nenoliedzamo nozīmi, kāda ir viņa aplūkotajai prioritātei, proti, visas ES konkurētspējai, uzskatu, ka viņa ieteikumi par ES rūpniecības politiku ir ļoti svarīgi. It īpaši viņš uzstāj, ka jāveido tāda rūpniecības politika, kas spēj pārvarēt pašreizējo sadrumstaloto pieeju. Pašlaik mums ir 27 valstu rūpniecības politika, kas ne vienmēr tiek koordinēta. Tāpēc saskaņoti ES centieni dos mums iespēju nodrošināt pareizo līdzsvaru starp fiskālajiem, regulatīvajiem, tirdzniecības/muitas pasākumiem un finanšu stimuliem, kā tas raksturīgs visjaunākajai ASV un Ķīnas rūpniecības politikai, un tādējādi vienotais tirgus gūs milzīgu labumu.

Tomēr tam būtu jāiet roku rokā ar krasu uzņēmumiem uzveltā birokrātiskā sloga mazināšanu, un tāpēc es īpaši atzinīgi vērtēju E. Letta aicinājumu, ka vienotā tirgus virzībai jābūt ātrai un tālai. Viens no nozīmīgiem E. Letta ieteikumiem ir racionalizēt birokrātisko slogu, vienkāršot administratīvās procedūras un veikt citus pasākumus, lai “mazinātu birokrātiju”, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šajā saistībā EESK savā atzinumā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par 25 % samazināt ziņošanas slogu visiem uzņēmumiem un izvirzīto mērķi samazināt MVU ziņošanas slogu par vismaz 50 %. Turklāt, pilnveidojusi un analizējusi E. Letta ieteikumu apsvērt mehānismu, kas palīdzētu likumdevējiem veikt dinamisku ietekmes novērtējumu, EESK visnotaļ atbalsta ieceri par ietekmes uz konkurētspēju pārbaudi, kura jāveic likumdošanas procesā.

Tā kā mākslīgais intelekts pārveido darba vietu, ir ļoti svarīgi arī turpmāk veicināt antropocentrisku mākslīgo intelektu un iestāties par politikas pasākumiem, kas spēcīgu mākslīgā intelekta attīstību Eiropā līdzsvaro ar sociālo taisnīgumu un darba ņēmēju tiesībām. Šāds viedoklis izskanēja EESK rīkotajās augsta līmeņa debatēs.

Janvāra plenārsesijā EESK rīkoja debates par mākslīgā intelekta ieviešanu darba vietās, un debatēs uzstājās arī EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Roxana Mînzatu un Polijas ģimenes, darba un sociālās politikas ministra vietniece Katarzyna Nowakowska.

Atklājot debates, O. Röpke norādīja: “Mākslīgais intelekts ir viena no mūsdienu tendencēm, kam ir vislielākais pārveidošanas potenciāls un kas paver milzīgas iespējas un vienlaikus rada būtiskas problēmas. Šodienas debatēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka ir svarīgi MI politiku nostiprināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra principos.”

R. Mînzatu sacīja: “Domājot par mākslīgo intelektu, it īpaši darba vietā, mums būtu jāmeklē veidi, kā palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā un kā vienkāršot veidus, kā Eiropas uzņēmumi var attīstīties šajā jomā, lai mūsu pašu tehnoloģijas būtu apmācītas, balstoties uz Eiropas datiem un Eiropas vērtībām. Respektējot mūsu vērtības sociālo tiesību un līdztiesības jomā, mēs nodrošinām, ka Eiropas darba ņēmējiem ir vienādas tiesības pasaulē ar mākslīgo intelektu vai bez tā, ka viņi tiek aizsargāti un ka tiek īstenota antropocentriska kontrole.”

K. Nowakowska atzina, ka mākslīgais intelekts darba pasaulē sniedz milzīgas iespējas paaugstināt ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, bet arī raisa vairākus jautājumus par tā iespējamo ietekmi uz darbvietām un nodarbinātību, darba ņēmēju veselību un drošību, darba apstākļiem, vispārējo darbvietu kvalitāti un sociālā dialoga nozīmi.

Atzinuma par darba ņēmējiem labvēlīgu mākslīgo intelektu un tam pievienotā pretatzinuma pieņemšana

Pēc debatēm plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu “Darba ņēmējiem labvēlīgs mākslīgais intelekts: sviras MI potenciāla izmantošanai un risku mazināšanai saistībā ar nodarbinātības un darba tirgus politiku”, ko bija izstrādājusi ziņotāja Franca Salis-Madinier. Atzinumu pieņēma, 142 Komitejas locekļiem balsojot par, 103 — pret un 14 atturoties. Atzinumu neatbalstīja EESK Darba devēju grupa, kas iesniedza pretatzinumu.

Atzinumā EESK uzsver, ka sociālajam dialogam un darba ņēmēju iesaistei ir ļoti nozīmīga loma darba ņēmēju pamattiesību saglabāšanā un “uzticama” MI popularizēšanā darba pasaulē. Komiteja arī norāda, ka ar spēkā esošajiem noteikumiem būtu jānovērš nepilnības darba ņēmēju tiesību aizsardzībā (darbavietā) un jānodrošina, ka visā cilvēka un mašīnas mijiedarbībā kontroli saglabā cilvēks.

Darba devēju grupas pretatzinums tika pievienots atzinumam. Grupas locekļi skaidroja, ka, viņuprāt, Eiropas Savienībai jau ir instrumenti mākslīgā intelekta revolūcijas pārvaldībai un ka pašreizējais tiesiskais regulējums nodrošinās tās raitu norisi. (lm)