Valsts finansētā migrantu instrumentalizācija, kuras mērķis ir destabilizēt ES, un pašreizējais karš Ukrainā, kas novedis pie vēl nepieredzēta bēgļu pieplūduma, liek pārskatīt Eiropas migrācijas politiku. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzstāj: lai vienoti reaģētu uz bēgļu krīzēm, ir vajadzīga solidaritāte un sloga sadale starp dalībvalstīm. Vienlaikus EESK uzsver, ka ir jāgarantē migrantu drošība un cilvēktiesības.
Jūnija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Migrantu instrumentalizācija” EESK locekļi uzsver, ka ES reakcijai uz migrantu instrumentalizāciju jābalstās vienotā, kopīgā un saskaņotā migrācijas politikā.
Topošajam, ilgi gaidītajam konkrētajam šīs jomas regulējumam būtu jānodrošina solidāra atbildības sadale starp dalībvalstīm un jāiekļauj ātras pārcelšanas procedūras.
Migrācijas krīze, kas izveidojās pie ES ārējās robežas ar Baltkrieviju, nebija pirmais šāda veida gadījums; arī iepriekš valstis ir mēģinājušas stratēģiski izmantot migrantu plūsmas: atcerēsimies Turcijas pārkāpumus pret Grieķiju pie ES robežas vai Marokas rīcību pie Spānijas un Itālijas robežām.
Tagad, kad Krievijas Federācija ir izvērsusi karu pret Ukrainu, izraisot milzīgu bēgļu pieplūdumu, ir kļuvis sevišķi skaidrs, ka migrācija ietekmē ikvienu dalībvalsti. Šajā saistībā jaunais Migrācijas un patvēruma pakts būtu jāpārskata, veicot nepieciešamās sistēmiskās pārmaiņas, lai varētu izstrādāt racionālu, uz tiesībām balstītu ES patvēruma un migrācijas politiku.
Šādā nolūkā EESK loceklis un atzinuma ziņotājs Stefano Palmieri uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāīsteno ilgtspējīga migrācijas un patvēruma stratēģija, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana, pārredzamība un sadarbība: Ne ES, ne dalībvalstis nav spējušas efektīvi reaģēt uz migrantu instrumentalizāciju, kā Baltkrievijas gadījumā. Tagad ir jāturpina nostiprināt priekšstatu par Eiropu kā vietu, kurā var saņemt humāno palīdzību un kurā tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.
Instrumentalizēto migrantu aizsardzības nodrošināšana
Attiecībā uz hibrīddraudiem, ar kuriem trešās valstis pārbauda ES vienotību, EESK loceklis un atzinuma līdzziņotājs Pietro Vittorio Barbieri norāda, ka cilvēki ir nevis draudi, bet gan šādas taktikas upuri: Ar “draudiem” jāsaprot ģeopolitiskā nestabilitāte pie ES robežām, nevis cilvēki, kuri tiek nelikumīgi ievesti.
Iesaistītie migranti ir ļoti neaizsargāti, un viņiem ir vajadzīgs atbalsts. Humānajai palīdzībai, ko dalībvalstis piedāvā migrantiem, ir jāatbilst gan ES tiesību aktos noteiktajiem standartiem, gan praksei, kāda iedibināta neaizsargātu personu atbalstam.
Šajā saistībā EESK stingri iesaka taisnīgi, pilnībā un nekavējoties atzīt instrumentalizēto migrantu tiesības tā, lai nerastos “pelēkā zona” vai administratīvās nenoteiktības gadījumi.
Holistiska un saskaņota migrācijas sistēma, kuras pamatā ir dalībvalstu solidaritāte, nākotnē palīdzēs novērst līdzīgus mēģinājumus un mazināt draudus Savienības drošībai un stabilitātei.